Elektronstaru lampa
Elektronstaru lampu jeb CRT izgudroja Karls Ferdinands Brauns. Ilgus gadus tā bija visizplatītākais displeja veids. To izmantoja gandrīz visos datoru monitoros un televizoros, līdz sāka izmantot LCD un plazmas ekrānus.
Katodstaru lampai ir elektronu lielgabals. Katods ir elektrods (metāls, kas pēc uzkarsēšanas var raidīt elektronus). Katods atrodas stikla caurulē. Stikla caurulē ir arī anoda, kas piesaista elektronus. Tas tiek izmantots, lai vilktu elektronus uz stikla caurules priekšpusi, tādējādi elektroni izšaujas vienā virzienā, veidojot katoda staru. Lai labāk kontrolētu staru virzienu, no caurules tiek izvadīts gaiss, radot vakuumu.
Elektroni nonāk lampas priekšpusē, kur atrodas fosfora ekrāns. Elektroni liek fosforam iedegties. Elektronus var virzīt, radot magnētisko lauku. Rūpīgi kontrolējot, kuras luminofora daļas iedegas, var izveidot spilgtu attēlu lampas priekšpusē. Šo attēlu mainot 30 reizes katru sekundi, attēls izskatās kustīgs. Tā kā caurulē ir vakuums (kam jābūt pietiekami stipram, lai noturētu gaisu) un caurulei jābūt stiklainai, lai luminofors būtu redzams, caurulei jābūt izgatavotai no bieza stikla. Lielam televizoram šī vakuuma caurule var būt diezgan smaga.
1897. gadā izgudroja katodstaru lampu, ko izmantoja kā osciloskopu (ierīce viļņu attēlošanai). Vēlāk kopā ar citiem izgudrojumiem un uzlabojumiem to 20. gadsimta 20. gados Filo T. Farnsvorts izmantoja pirmajā modernajā elektroniskajā televīzijā. Kineskops bija galvenais televizora ekrāna veids, līdz 2000. gadu sākumā kļuva populārs šķidro kristālu displejs.
Elektronstaru lampas, kurās izmanto elektromagnētisko fokusēšanu un novirzīšanu
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas izgudroja katodstaru lampu?
A: Kārlis Ferdinands Brauns izgudroja katodstaru lampu.
J: Kas ir katodstaru lampa?
A: Elektronstaru lampa ir displeja veids, kurā izmanto elektronu lielgabalu, metāla elektrodu (katodu) un anodu, lai stikla caurulē radītu vakuumu. Pēc tam elektroni nonāk lampas priekšpusē, kur ir fosfora ekrāns, kas iedegas, kad uz to iedarbojas elektroni.
J: Kā tas darbojas?
A: Elektroni tiek piesaistīti anodam un izstaroti vienā virzienā, radot katoda staru. Lai labāk kontrolētu šā stara virzienu, no stikla caurules tiek izvadīts gaiss, tādējādi radot vakuumu. Pēc tam elektroni nokļūst uz fosfora ekrāna stikla caurules priekšpusē, izraisot tā iedegšanos. Rūpīgi kontrolējot, kuras luminofora daļiņas iedegas, var izveidot attēlus šīs vakuuma lampas priekšpusē. Mainot šos attēlus 30 reizes sekundē, tie izskatās kustīgi.
J: Kad to pirmo reizi izmantoja televīzijā?
A: CRT pirmo reizi mūsdienu elektroniskajā televīzijā 1920. gados izmantoja Philo T. Farnsworth.
J: Kad sāka izmantot LCD un plazmas ekrānus?
A: LCD un plazmas ekrānus sāka izmantot 2000. gadu sākumā.
J: Kāpēc kineskopi ir smagi?
A: Kineskopi ir izgatavoti no bieza stikla ar pietiekami spēcīgu vakuumu, lai noturētu gaisu, tāpēc tie ir diezgan smagi lieliem televizoriem vai monitoriem.
