Senā grieķu valoda — definīcija, vēsture un klasiskā literatūra
Senā grieķu valoda: definīcija, vēsture un klasiskā literatūra — no Homēra Iliādes un Odisejas līdz Atikas un Koine dialektiem, valodas ietekme uz mūsdienu kultūru.
Senā grieķu valoda bija indoeiropiešu valoda, kurā Senajā Grieķijā runāja no 9. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras. Sengrieķu un latīņu valodas ir ļoti nozīmīgas valodas. Lai gan tajās vairs nerunā, tās ietekmēja gandrīz visas mūsdienu Eiropas valodas.
Grieķu valodā bija daudz dažādu dialektu. Lielākajā pilsētā Atēnās tika runāts atikas grieķu valodā, un tika uzskatīts, ka tā ir vistīrākā grieķu valodas forma. Vēlāk izglītotajā romiešu pasaulē bērniem grieķu valodu mācīja kā otro valodu, līdzīgi kā tagad daudzi cilvēki kā otro valodu apgūst angļu valodu. Koine grieķu valoda bija grieķu kopīgā valoda. Tajā izmantoja un sajauca atikas grieķu valodu ar vairākiem citiem dialektiem.
Sengrieķu dzejnieki, piemēram, Homērs, rakstīja vecā dialektā, kas nedaudz atšķīrās no atikas grieķu valodas. "Iliāde" un "Odiseja" ir garas poēmas, kas stāsta aizraujošus stāstus par karadarbību, ceļojumiem un grieķu dieviem. 5. gadsimtā p. m. ē. dažas lieliskas lugas sarakstīja Eskils, Sofokls un Eiripīds. Senās Grieķijas "zelta laikmets" tad iedvesmoja literatūru, kas ir iedvesmojusi un ko cilvēki lasa jau gadsimtiem ilgi.
Dialekti un vēsturiskie posmi
Senajai grieķu valodai bija vairākas reģionālas šķirnes, no kurām svarīgākie ir doriska, joniem (īpaši ionic/ioniskais), aioliska un atika (attiecīgi Atēnu reģionam). Šie dialekti atšķīrās gan vārdu krājumā, gan fonētikā un gramatikā. Valodas vēsturi parasti iedala vairākos posmos: mikeniešu (pierādīts ar Lineāro B rakstību), homēriskais/arakaiskais, klasiskais (Attika un 5.–4. gadsimta literatūra), helenistiskais/koine (pēc Aleksandra Lielā laikmeta) un vēlāk bizantiešu grieķu valoda.
Rakstība un avoti
Grieķu alfabēts, kas radās ap 8. gadsimtu p. m. ē. un kura pamatā bija feniķiešu alfabēts, deva iespēju plaši pierakstīt dzeju, lugas, vēsturi un likumus. Tomēr agrāki reģionālie pieraksti saglabājušies arī mikeniešu laikmetā Lineārās B tabulās. No senajiem tekstiem mēs zinām par valodas lietojumu no dažādiem avotiem: episkie dzejoļi (piem., Homērs), dramatiskie darbi, vēstures hronikas, filozofiskie traktāti, zinātniskie un medicīniskie teksti, kā arī epigrafiskie ieraksti un papirosu fragments.
Gramatikas iezīmes īsumā
Senā grieķu valoda ir bagāta morfoloģiski — tā ir locīta valoda ar vairākiem locījumiem un sarežģītu verbālo sistēmu. Galvenās iezīmes:
- trīs dzimtes: vīriešu, sieviešu un neitrāla;
- daudzi locījumi lietvārdam: nominativs, ģenitīvs, datīvs, akuzatīvs un vokatīvs;
- verbu aspektu, laiku un noskaņas sistēma (piem., indikātīvs, optatīvs, imperatīvs, subjunktīvs) un bagāta participu izmantošana;
- saliktu vārdu un atvasināšanas plaša izmantošana.
Literatūra, filozofija un zinātne
Senā grieķu literatūra aptver plašu žanru spektru. Bez jau minētajām episkajām poēmām un traģēdijām bija arī komēdija (piem., Aristofans), liriskā dzeja (piem., Sappho un Alkejs), vēsturnieki (Herodots, Tukidīds), filozofi (Sokrāts, Platons, Aristotelis), retorika un pedagogi (Isokrāts), kā arī darbi par matemātiku, astronomiju, medicīnu un inženierzinātnēm (Archimeds, Hipokrāts u. c.).
Koine un turpmākā ietekme
Koine grieķu valoda, kas izveidojās pēc Aleksandra Lielā laikmeta, kļuva par starptautisku saziņas valodu Hellenistiskajā pasaulē un Romas impērijā. Viens no nozīmīgākajiem tekstiem koine valodā ir Jaunā Derība. Koine ir arī saikne starp klasisko grieķu valodu un viduslaiku/modernā grieķu attīstību — mūsdienu modernā grieķu valoda ir tiešs šīs attīstības pēctecis.
Studijas un mantojums
Senā grieķu valoda ilgstoši bija izglītojošas programmas sastāvdaļa — romiešu un vēlāk Eiropas skolās to mācīja kā literatūras un zināšanu avotu. Mūsdienās to pēta klasiskie filologi, vēsturnieki, filozofi un teologi. Sengrieķu valodas ietekme saglabājas arī mūsdienu terminoloģijā — daudzos zinātnes, medicīnas un filozofijas termini ir atvasināti no grieķu saknēm.
Kāpēc tas ir svarīgi
Studējot seno grieķu valodu, mēs tieši piekļūstam avotiem, kas veidojuši rietumu domas pamatus — literatūru, drāmu, vēsturi, filozofiju un zinātni. Tas palīdz saprast ne tikai tekstu saturu, bet arī to, kādas vērtības, izteiksmes līdzekļi un domāšanas modeļi dominēja antīkajā pasaulē.
Homēra "Odisejas" sākums
Grieķu atikas valoda
Atēnu grieķu valoda ir dialekts, kurā runāja Atēnās un pārējā Atikas reģionā. Šis dialekts ir visvairāk līdzīgs vēlākajai grieķu valodai, jo tā bija standarta valodas forma. To apgūst sengrieķu valodas kursos, jo tas bija visizplatītākais dialekts.
Izmaiņas
Visas valodas laika gaitā mainās, un grieķu valoda 2500 gadu laikā ir daudz mainījusies. Mūsdienu grieķu valodas pirmsākumi bieži tiek minēti 1453. gadā pēc mūsu ēras.
Atšķirībā no latīņu valodas sengrieķu valoda nesadalījās daudzās valodās, taču to joprojām uzskata par atsevišķu valodu no mūsdienu grieķu valodas. Izruna ir ievērojami mainījusies. Piemēram, beta sengrieķu valodā tika izrunāta kā "b", bet mūsdienu grieķu valodā tā tiek izrunāta kā "v" un saukta par "vita". Rakstība nav daudz mainījusies, kas rada iespaidu, ka izmaiņas ir mazākas nekā patiesībā notikušās. Arī daudzi dažādi patskaņi un diftongi visi saplūda "i", kas ir patskaņa skaņa angļu valodas vārdā "ski". Senās grieķu valodas tonālā sistēma ir izzudusi, bet valoda tikai nesen mainīja rakstību, lai atbilstu šīm pārmaiņām,
Neraugoties uz lielajām pārmaiņām, ir apbrīnojami, cik daudz kas gadsimtu gaitā ir saglabājies neskarts.
Turcijā, netālu no Trabzonas, ir kopiena, kas runā dialektā, kurš ir tuvāks sengrieķu valodai nekā mūsdienu grieķu standartam.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir sengrieķu valoda?
A: Sengrieķu valoda bija indoeiropiešu valoda, kurā runāja Senajā Grieķijā no aptuveni 1500. gada pirms mūsu ēras līdz aptuveni 300. gadam pirms mūsu ēras.
J: Kāpēc sengrieķu un latīņu valoda ir svarīgas valodas?
A: Lai gan tajās vairs nerunā, tās ietekmēja gandrīz visas mūsdienu Eiropas valodas.
J: Kas ir antīkā grieķu valoda?
A: Atēnu lielākajā pilsētā Atēnās tika runāts sengrieķu valodā, un tika uzskatīts, ka tā ir vistīrākā grieķu valodas forma.
J: Kas bija koine grieķu valoda?
A: Koine grieķu valoda bija grieķu kopīgā valoda. Tā bija atikas grieķu valoda, kas sajaukta ar vairākiem citiem dialektiem.
Jautājums: Kas runāja un rakstīja senā dialektā, kas nedaudz atšķīrās no atikas grieķu valodas?
A: Homērs runāja un rakstīja senā dialektā, kas nedaudz atšķīrās no atikas grieķu valodas.
J: Kas ir "Iliāda" un "Odiseja"?
A: "Iliāda" un "Odiseja" ir garas poēmas, kas stāsta aizraujošus stāstus par karadarbību, ceļojumiem un grieķu dieviem.
J: Kas 5. gadsimtā p. m. ē. uzrakstīja dažas lieliskas lugas?
A: 5. gadsimtā pirms mūsu ēras lieliskas lugas rakstīja Eskils, Sofokls un Eiripīds.
Meklēt