Anno Domini (AD) un BC: nozīme, lietošana un datēšanas noteikumi
Anno Domini (AD) un BC skaidrojums: nozīme, lietošana un datēšanas noteikumi — uzziniet pareizu AD/BC izmantošanu, nulles trūkumu un vēsturiskos nianses.
Anno Domini (latīņu: "Kunga (mūsu) gadā"), saīsināti AD vai A.D., tradicionāli lieto, lai apzīmētu gadus pēc Jēzus dzimšanas. Saīsinājums BC vai B.C. apzīmē pirms Kristus gadus — t. i., gadus pirms Anno Domini sākuma. Šī sistēma tiek dēvēta arī par kristīgo ēru, un mūsdienās bieži izmanto arī neitrālākus terminus CE (Common/Current Era — mūsdienu ērā) un BCE (Before Common Era — pirms mūsu ēras), kas saglabā tos pašus numerācijas punktus, bet izvairās no tiešas reliģiskas konotācijas.
Vēsturiskā izcelsme
Datēšanas sistēmu ar saīsinājumu Anno Domini izstrādāja VI gadsimtā Dionīsijs Mazais (Dionysius Exiguus), lai noteiktu Lieldienu datumu. Vēlāk to popularizēja angļu vēsturnieks Bēda (Bede) 8. gadsimtā, un sistēma pakāpeniski izplatījās viduslaiku Eiropā. Mūsdienu vēsturnieki uzskata, ka Dionīsija aprēķins Jēzus dzimšanas datumam nav precīzs — lielākā daļa pētnieku datē Jēzus dzimšanu aptuveni no 6. līdz 4. g. pirms mūsu ēras (Jēzus saistītie vēstures dati un Heroda nāve ir galvenie argumenti).
Kā pareizi lietot saīsinājumus
- AD tradicionāli raksta pirms gada skaitļa angļu valodas praksē: piemēram, AD 145. Taču mūsdienu stilos tiek pieļauts arī likt AD aiz gada kā 145 AD, īpaši rubrikās un vienkāršā tekstā.
- BC tradicionāli raksta aiz gada: 145 BC (angļu valodā). Latvijā ekvivalents ir 145. g. p. m. ē. (pirms mūsu ēras).
- Latviešu valodā parasti lieto saīsinājumus p. m. ē. (pirms mūsu ēras) un m. ē. vai vienkārši norāda "pēc Kristus" / "mūsu ērā" izteikumos: piemēri — 145. g. p. m. ē. vai 145. g. m. ē.
- Stila vadlīnijas (piem., akadēmiskā vai žurnālistikas prakse) var prasīt A.D. ar punktiem vai AD bez punktiem, un izvietojumu pirms vai pēc gada — tāpēc ir vērts ievērot konkrētā izdevuma noteikumus.
Gadsimtu un tūkstošgažu numerācija
Gadsimti un tūkstošgades tiek numurēti tā, ka 1. gadsimts aptver gadus no 1 līdz 100, 2. gadsimts — no 101 līdz 200 utt. Tātad 21. gadsimts sakrīt ar gadiem no 2001 līdz 2100 (piem., 21. gadsimts m. ē. 2001–2100), un 3. tūkstošgade sākās 2001. gadā. Šo secību nosaka tas, ka šajā sistēmā nav nulles gada.
Nulles gada jautājums un astronomiskā datēšana
Tradičionālā BC/AD sistēma neparedz nulles gadu. Tas nozīmē, ka hronoloģiskā secība ir ... 2. g. p. m. ē., 1. g. p. m. ē., 1. g. m. ē., 2. g. m. ē. utt. Šī īpatnība ietekmē laika intervālu aprēķinus (piem., cik gadu pagājuši starp 5. g. p. m. ē. un AD 5). Astronomiskā datēšana un daži akadēmiskie standarti izmanto atšķirīgu sistēmu ar nulles gadu (gads 0 = 1. g. p. m. ē., gads −1 = 2. g. p. m. ē.), kas atvieglo matemātiskus aprēķinus un datumu pārveidošanu starp kalendāriem.
Praktiski piemēri un bieži sastopamās kļūdas
- Pareizi: AD 2014 vai 2014 m. ē. — 2014. gads mūsu ērā.
- Pareizi (angļu stilā): 145 BC — 145. gads pirms Kristus.
- Kļūdaini: "A.D." interpretēt kā "After Death" (pēc nāves). Šī tulkošana ir maldinoša — AD nozīmē "Anno Domini" jeb "Kunga gadā", nevis atsaukšanos uz Jēzus nāvi.
- Vēsturisks atgādinājums: daudzi mūsdienu zinātnieki uzskata, ka Jēzus dzimis dažus gadus pirms Dionīsija aprēķinātā gada — tas nozīmē, ka "1. gads m. ē." kā atzīmēts sistēmā nav obligāti Jēzus faktiskā dzimšanas gads.
Secinājums
Sistēma AD/ BC ir plaši izmantota dažādos vēsturiskos un ikdienas datējumos. Lai gan tās pamatideja ir saistīta ar kristīgo ēru, mūsdienu lietojumā bieži izmanto arī neitrālos terminus CE/BCE. Izpratne par to, kur likt saīsinājumu (pirms vai pēc gada), nulles gada neesamību un astronomiskajām alternatīvām palīdz izvairīties no kļūdām, īpaši, rēķinot laika intervālus vai salīdzinot dažādas datēšanas sistēmas.
Pirmsvēstures termins
Gadu skaitīšanas sistēmu izgudroja Dionīsijs Egzigs ap mūsu ēras gadu. 525. Viņš noteica punktu Anno Domini, ko izmanto gadu skaitīšanai gan Gregora, gan Jūlija kalendārā. Viņš to izmantoja, lai savā Lieldienu tabulā noteiktu vairākus Austrumus. Viņš to neizmantoja, lai datētu kādu vēsturisku notikumu. Kad viņš izstrādāja savu tabulu, Jūlija kalendāra gadi tika identificēti, nosaucot konsulu, kas attiecīgajā gadā ieņēma amatu - viņš pats norādīja, ka "šis gads" ir "Proba juniora [Flāvija Proba] konsulāts", kas, kā viņš arī norādīja, bija 525 gadi "kopš mūsu Kunga Jēzus Kristus inkarnācijas [ieņemšanas]". Kā viņš nonāca pie šī skaitļa, nav zināms. Viņš izgudroja jaunu gadu skaitīšanas sistēmu, lai aizstātu Diokletiāna gadus, kas bija izmantoti vecajā Lieldienu tabulā, jo viņš nevēlējās turpināt pieminēt tirānu, kurš vajāja kristiešus.
Anno Domini kalendārais gads Rietumeiropā kļuva dominējošs tikai pēc tam, kad to izmantoja Beda, lai datētu notikumus savā 731. gadā pabeigtajā "Angļu tautas baznīcas vēsturē". Franču imperators Kārlis Lielais to popularizēja kontinentālajā Eiropā. Dažās Eiropas daļās Anno Domini sistēmu sāka izmantot tikai 15. gadsimtā. Piemēram, Portugālē līdz 1422. gadam izmantoja citu sistēmu, ko sauca par Spānijas laikmetu.
Jautājumi un atbildes
J: Ko nozīmē A.D.?
A: A.D. nozīmē "Anno Domini", kas nozīmē "Kunga gadā".
J: Kas ir kristīgā ēra?
A: Kristīgā ēra ir cits apzīmējums, kas apzīmē gadus pēc Kristus dzimšanas.
J: Ko nozīmē pirms mūsu ēras?
A: B.C. nozīmē "pirms Kristus", kas attiecas uz visiem gadiem pirms laika perioda Anno Domini sākuma.
Jautājums: Kā tiek lietots apzīmējums A.D., kad runa ir par gadsimtu vai tūkstošgadi?
A: A.D. lieto pēc gadsimta vai tūkstošgades. Piemēram, 21. gadsimts pēc mūsu ēras vai 3. tūkstošgade pēc mūsu ēras.
J: Vai gadu skaitīšanas sistēmā pēc mūsu ēras ir nulles gads?
A: Nē, šajā sistēmā nav nulles gada. Mūsu ēras 1. gads seko 1. gadam pirms mūsu ēras.
J: Kādā secībā pareizi tiek lietoti saīsinājumi A.D. un B.C.?
A: Sākotnēji A.D. bija pirms gada skaitļa, bet B.C. - aiz tā, bet tagad biežāk abus liek aiz skaitļiem. Piemēram, 145 AD vai 145 BC.
J: Vai Jēzus tiešām piedzima 1. gadā pēc Kristus dzimšanas?
A: Nē, mūsdienu zinātnieki ir noskaidrojuši, ka Jēzus patiesībā ir dzimis dažus gadus agrāk, nekā liecina mūsu ēras datēšanas sistēma.
Meklēt