Anno Domini
Anno Domini (latīņu: "Kunga (mūsu) gadā"), saīsināti AD vai A.D. , tiek izmantots, lai apzīmētu gadus pēc Jēzus dzimšanas. AD ir arī saīsinājums no Christian Era. Līdzīgi, pirms Kristus, saīsināti BC vai B.C. , angļu valodā tiek lietots, lai apzīmētu visus gadus pirms laika perioda Anno Domini sākuma. Iepriekšējos gadsimtos AD bija pirms gada, bet nāk pēc gadsimta vai tūkstošgades. Piemēram, varētu rakstīt AD 2014, bet 21. gadsimts AD vai 3. tūkstošgade AD. Šajā sistēmā nav nulles gada. Tas nozīmē, ka 1. gads pēc mūsu ēras seko 1. gadam pirms mūsu ēras.
Daži cilvēki kļūdaini interpretē "A.D." kā apzīmējumu "pēc nāves". Sākotnēji saīsinājumu "A.D." lietoja pirms gada skaitļa (piem., 145. gadā pēc mūsu ēras); tad saīsinājumu "B.C." bieži lietoja aiz gada skaitļa (piem., 145. gadā pirms mūsu ēras). Mūsdienās ir ierasts abus saīsinājumus likt aiz skaitļiem (piem., 145. g. p. m. ē.; piem., 145. g. p. m. ē.).
Šī datēšanas sistēma bija paredzēta, lai noteiktu Kristus dzimšanas gadu, taču mūsdienu zinātnieki ir nolēmuši, ka Jēzus patiesībā ir dzimis dažus gadus agrāk.
Pirmsvēstures termins
Gadu skaitīšanas sistēmu izgudroja Dionīsijs Egzigs ap mūsu ēras gadu. 525. Viņš noteica punktu Anno Domini, ko izmanto gadu skaitīšanai gan Gregora, gan Jūlija kalendārā. Viņš to izmantoja, lai savā Lieldienu tabulā noteiktu vairākus Austrumus. Viņš to neizmantoja, lai datētu kādu vēsturisku notikumu. Kad viņš izstrādāja savu tabulu, Jūlija kalendāra gadi tika identificēti, nosaucot konsulu, kas attiecīgajā gadā ieņēma amatu - viņš pats norādīja, ka "šis gads" ir "Proba juniora [Flāvija Proba] konsulāts", kas, kā viņš arī norādīja, bija 525 gadi "kopš mūsu Kunga Jēzus Kristus inkarnācijas [ieņemšanas]". Kā viņš nonāca pie šī skaitļa, nav zināms. Viņš izgudroja jaunu gadu skaitīšanas sistēmu, lai aizstātu Diokletiāna gadus, kas bija izmantoti vecajā Lieldienu tabulā, jo viņš nevēlējās turpināt pieminēt tirānu, kurš vajāja kristiešus.
Anno Domini kalendārais gads Rietumeiropā kļuva dominējošs tikai pēc tam, kad to izmantoja Beda, lai datētu notikumus savā 731. gadā pabeigtajā "Angļu tautas baznīcas vēsturē". Franču imperators Kārlis Lielais to popularizēja kontinentālajā Eiropā. Dažās Eiropas daļās Anno Domini sistēmu sāka izmantot tikai 15. gadsimtā. Piemēram, Portugālē līdz 1422. gadam izmantoja citu sistēmu, ko sauca par Spānijas laikmetu.
Jautājumi un atbildes
J: Ko nozīmē A.D.?
A: A.D. nozīmē "Anno Domini", kas nozīmē "Kunga gadā".
J: Kas ir kristīgā ēra?
A: Kristīgā ēra ir cits apzīmējums, kas apzīmē gadus pēc Kristus dzimšanas.
J: Ko nozīmē pirms mūsu ēras?
A: B.C. nozīmē "pirms Kristus", kas attiecas uz visiem gadiem pirms laika perioda Anno Domini sākuma.
Jautājums: Kā tiek lietots apzīmējums A.D., kad runa ir par gadsimtu vai tūkstošgadi?
A: A.D. lieto pēc gadsimta vai tūkstošgades. Piemēram, 21. gadsimts pēc mūsu ēras vai 3. tūkstošgade pēc mūsu ēras.
J: Vai gadu skaitīšanas sistēmā pēc mūsu ēras ir nulles gads?
A: Nē, šajā sistēmā nav nulles gada. Mūsu ēras 1. gads seko 1. gadam pirms mūsu ēras.
J: Kādā secībā pareizi tiek lietoti saīsinājumi A.D. un B.C.?
A: Sākotnēji A.D. bija pirms gada skaitļa, bet B.C. - aiz tā, bet tagad biežāk abus liek aiz skaitļiem. Piemēram, 145 AD vai 145 BC.
J: Vai Jēzus tiešām piedzima 1. gadā pēc Kristus dzimšanas?
A: Nē, mūsdienu zinātnieki ir noskaidrojuši, ka Jēzus patiesībā ir dzimis dažus gadus agrāk, nekā liecina mūsu ēras datēšanas sistēma.
