Anno Domini (AD) un BC: nozīme, lietošana un datēšanas noteikumi

Anno Domini (latīņu: "Kunga (mūsu) gadā"), saīsināti AD vai A.D., tradicionāli lieto, lai apzīmētu gadus pēc Jēzus dzimšanas. Saīsinājums BC vai B.C. apzīmē pirms Kristus gadus — t. i., gadus pirms Anno Domini sākuma. Šī sistēma tiek dēvēta arī par kristīgo ēru, un mūsdienās bieži izmanto arī neitrālākus terminus CE (Common/Current Era — mūsdienu ērā) un BCE (Before Common Era — pirms mūsu ēras), kas saglabā tos pašus numerācijas punktus, bet izvairās no tiešas reliģiskas konotācijas.

Vēsturiskā izcelsme

Datēšanas sistēmu ar saīsinājumu Anno Domini izstrādāja VI gadsimtā Dionīsijs Mazais (Dionysius Exiguus), lai noteiktu Lieldienu datumu. Vēlāk to popularizēja angļu vēsturnieks Bēda (Bede) 8. gadsimtā, un sistēma pakāpeniski izplatījās viduslaiku Eiropā. Mūsdienu vēsturnieki uzskata, ka Dionīsija aprēķins Jēzus dzimšanas datumam nav precīzs — lielākā daļa pētnieku datē Jēzus dzimšanu aptuveni no 6. līdz 4. g. pirms mūsu ēras (Jēzus saistītie vēstures dati un Heroda nāve ir galvenie argumenti).

Kā pareizi lietot saīsinājumus

• AD tradicionāli raksta pirms gada skaitļa angļu valodas praksē: piemēram, AD 145. Taču mūsdienu stilos tiek pieļauts arī likt AD aiz gada kā 145 AD, īpaši rubrikās un vienkāršā tekstā.
• BC tradicionāli raksta aiz gada: 145 BC (angļu valodā). Latvijā ekvivalents ir 145. g. p. m. ē. (pirms mūsu ēras).
• Latviešu valodā parasti lieto saīsinājumus p. m. ē. (pirms mūsu ēras) un m. ē. vai vienkārši norāda "pēc Kristus" / "mūsu ērā" izteikumos: piemēri — 145. g. p. m. ē. vai 145. g. m. ē.
• Stila vadlīnijas (piem., akadēmiskā vai žurnālistikas prakse) var prasīt A.D. ar punktiem vai AD bez punktiem, un izvietojumu pirms vai pēc gada — tāpēc ir vērts ievērot konkrētā izdevuma noteikumus.

Gadsimtu un tūkstošgažu numerācija

Gadsimti un tūkstošgades tiek numurēti tā, ka 1. gadsimts aptver gadus no 1 līdz 100, 2. gadsimts — no 101 līdz 200 utt. Tātad 21. gadsimts sakrīt ar gadiem no 2001 līdz 2100 (piem., 21. gadsimts m. ē. 2001–2100), un 3. tūkstošgade sākās 2001. gadā. Šo secību nosaka tas, ka šajā sistēmā nav nulles gada.

Nulles gada jautājums un astronomiskā datēšana

Tradičionālā BC/AD sistēma neparedz nulles gadu. Tas nozīmē, ka hronoloģiskā secība ir ... 2. g. p. m. ē., 1. g. p. m. ē., 1. g. m. ē., 2. g. m. ē. utt. Šī īpatnība ietekmē laika intervālu aprēķinus (piem., cik gadu pagājuši starp 5. g. p. m. ē. un AD 5). Astronomiskā datēšana un daži akadēmiskie standarti izmanto atšķirīgu sistēmu ar nulles gadu (gads 0 = 1. g. p. m. ē., gads −1 = 2. g. p. m. ē.), kas atvieglo matemātiskus aprēķinus un datumu pārveidošanu starp kalendāriem.

Praktiski piemēri un bieži sastopamās kļūdas

• Pareizi: AD 2014 vai 2014 m. ē. — 2014. gads mūsu ērā.
• Pareizi (angļu stilā): 145 BC — 145. gads pirms Kristus.
• Kļūdaini: "A.D." interpretēt kā "After Death" (pēc nāves). Šī tulkošana ir maldinoša — AD nozīmē "Anno Domini" jeb "Kunga gadā", nevis atsaukšanos uz Jēzus nāvi.
• Vēsturisks atgādinājums: daudzi mūsdienu zinātnieki uzskata, ka Jēzus dzimis dažus gadus pirms Dionīsija aprēķinātā gada — tas nozīmē, ka "1. gads m. ē." kā atzīmēts sistēmā nav obligāti Jēzus faktiskā dzimšanas gads.

Secinājums

Sistēma AD/ BC ir plaši izmantota dažādos vēsturiskos un ikdienas datējumos. Lai gan tās pamatideja ir saistīta ar kristīgo ēru, mūsdienu lietojumā bieži izmanto arī neitrālos terminus CE/BCE. Izpratne par to, kur likt saīsinājumu (pirms vai pēc gada), nulles gada neesamību un astronomiskajām alternatīvām palīdz izvairīties no kļūdām, īpaši, rēķinot laika intervālus vai salīdzinot dažādas datēšanas sistēmas.