Beda Cienījamais — biogrāfija, darbi un Anglijas vēstures tēvs (673–735)

Beda (arī Svētais Beda vai Goda Beda) (673–735) bija mūks un agrīns Baznīcas vēsturnieks Anglijā. Viņš piederēja māsu klosteriem Nortumbrijā, Monkwearmouth-Jarrow, un lielu daļu savas dzīves pavadīja Jarrow, kur atradās plaša un labi aprīkota bibliotēka. Šie klosteri atradās Dērhemas grāfistē (mūsdienās daļa no Tīna un Vēras grāfistes). Viņa pazīstamākais darbs ir Historia ecclesiastica gentis Anglorum ("Angļu tautas baznīcas vēsture"); tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņu dēvē par "Anglijas vēstures tēvu".

Dzīve un izglītība

Beda dzimis ap 673. gadu un jau bērnībā tika nodots klosterim, kur saņēma rūpīgu garīgu un klasisku izglītību. Viņu skolnieku un garīgajā formācijā vadīja tā laika ievērojami abati, piemēram, Benedikts Biskops (Benedict Biscop) un Ceolfrīds. Klostera bibliotēka, kurai Bedaem bija brīva piekļuve, bija izšķiroša viņa zināšanu krāšanā — tur glabājās gan Bībeles komentāri, gan baznīcas tēvu raksti un vēsturiskie avoti.

Darbi un metodoloģija

Beda rakstīja latīņu valodā un bija daudzpusīgs autors — viņa darbu lokā ir hronikas, Bībeles komentāri, homīlijas, dzīves apraksti svētajiem (vitae) un zinātniski traktāti par laika skaitīšanu. Viņa vēsturiskajos darbos Beda izmantoja pieejamos rakstiskos avotus, mutvārdu liecības un klostera arhīvus, cenšoties salikt hronoloģisku un tematiski sakārtotu attēlojumu par kristietības izplatīšanos un anglosakšu ciltu vēsturi.

Galvenie darbi

• Historia ecclesiastica gentis Anglorum (pabeigta 731. gadā) — plašs Anglijas baznīcas un daļēji arī valstu vēstures apraksts no ertaicīgajiem laikiem līdz Beda laikam.
• De temporum ratione (Par laika skaitīšanu) — traktāts par datēšanu, kalendāru un Pasha (Lieldienu) aprēķinu; šis darbs popularizēja anno Domini datēšanas izmantošanu Rietumeiropā.
• Bībeles komentāri un homīlijas — plašs tekstu klāsts, kas palīdzēja izprast Svēto Rakstu lasījumu un mācītāju darbu klosteros.
• Dzīves apraksti svētajiem — nozīmīgi avoti skotu un anglosakšu svēto dzīves un brīnumu tradīcijām.

Ietekme un mantojums

Bedas darbi kļuva par svarīgu avotu viduslaiku un vēlākai historiogrāfijai. Viņa hronika ir viena no retajām saglabātajām liecībām par agrīno anglosakšu politiku, baznīcas organizāciju un kultūras sakariem. Beda ietekmēja arī hronoloģijas un datēšanas praksi, jo viņa traktāts par laika skaitīšanu palīdzēja izplatīt anno Domini sistēmu Eiropā. Viņa rakstīšanas stils, avotu kritiska izmantošana un mēģinājums sakārtot faktus hronoloģiski padarīja Bedu par priekšzīmīgu viduslaiku vēsturnieku.

Pēcnāve un pieminēšana

Beda mira 735. gada 26. maijā. Viņa mantojums saglabājās gan klosteru bibliotēkās, gan plašākā kristīgajā un akadēmiskajā tradīcijā. Viņu bieži sauc par svēto, un vēlākos gadsimtos viņa darbi tika plaši izplatīti visā Eiropā. Oficiāli Beda tika atzīts par Baznīcas doktora godu (Doctor of the Church), un viņa raksti joprojām ir nozīmīgs avots pētniekiem, kas pētī agrīno Anglijas vēsturi, baznīcas izveidi un viduslaiku inteliģences attīstību.

Dzīve

Drīz pēc viņa nāves Bēdu sāka godbijīgi dēvēt par godājamo Bēdu, taču tas nebija saistīts ar Romas katoļu baznīcas apsvērumiem par svēto. Pats Bēde teica, ka viņš dzimis 673. gadā un dzīvoja Wearmouth klostera zemēs. Septiņu gadu vecumā viņa ģimene viņu nodeva Wearmouth abatam Benediktam Biskopam, lai viņu izglītotu. Beda nenorāda, vai viņa ģimene bija dižciltīga vai ne. Deviņpadsmit gadu vecumā Beda tika iesvētīts par diakonu, bet trīsdesmit gadu vecumā - par priesteri. Lai gan viņš aktīvi darbojās savā kopienā, Beda par savām iecienītākajām nodarbēm uzskatīja studijas, rakstīšanu un mācīšanu. Viņš studēja Bībeli un latīņu valodu. Viņš apguva latīņu valodu, jo tā bija Bībeles un citu grāmatu valoda klostera bibliotēkā. Viņa mācības būtu bijušas ļoti vienkāršas, un viņa uzskati bija ļoti tradicionāli (nekādā ziņā ne radikāli).

Dzīves beigās Beda saslima un viņam bija apgrūtināta elpošana. Viņš sāka pabeigt dažus rakstus un atdot dažas viņam piederošās lietas. Beda nomira Augšāmcelšanās dienā, 735. gada 26. maijā.

De natura rerum , 1529

Historia Ecclesiastica

Beda savā laikā sarakstīja daudz zinātnisku, vēsturisku un teoloģisku darbu. Daudzus no tiem kopēja un izmantoja citi klosteri Anglijā un Rietumeiropā. Īpaši slavens ir viens viņa darbs. Viens no vērtīgākajiem un nozīmīgākajiem avotiem par anglosakšu vēsturi ir Beda "Angļu tautas baznīcas vēsture". Beda lielāko daļu savas dzīves pavadīja Džarrovā, un tieši tur viņš uzrakstīja savu vēsturi. Baznīcas vēsture sastāv no piecām grāmatām un aptuveni 400 lappusēm, kas rakstītas latīņu valodā. Tajā ietverta 800 gadu Anglijas vēsture no ķeizara laikiem līdz tās pabeigšanas dienai (731. gadam). Pēdējā nodaļa ir par pašu Bēdu.

Viens no cilvēkiem, kas padarīja Beda darbu iespējamu, bija Benedikts Biskops. Viņš dibināja Wearmouth un Jarrow klosteri. Vēl svarīgāk, viņš izveidoja bibliotēku, no kuras Beda ieguva lielāko daļu savas informācijas. Līdz savai nāvei 689. gadā viņš bija četras reizes devies uz Romu un dienvidiem un katru reizi atvedis lielu grāmatu kolekciju. Beda darbs joprojām nebūtu iespējams, ja nebūtu ceturtā abata Ceolfrīda. Viņš dubultoja Benedikta Biskopa atstātās bibliotēkas apjomu. Pats Bēde nebija ceļojis tālāk par Jorku un Lindisfārnu. Nav ziņu par to, ka viņš būtu apmeklējis bibliotēkas tālās vietās. Beda par saviem avotiem saka sekojošo:

"

Ar Dieva palīdzību es, Beda, Kristus kalps un svētīto apustuļu Pētera un Pāvila klostera priesteris Wearmouth un Jarrow, esmu apkopojis šos faktus par Baznīcas vēsturi Lielbritānijā un it īpaši par Angļu Baznīcu, ciktāl man izdevās tos noskaidrot no senajiem rakstiem, mūsu senču tradīcijām un savām personīgajām zināšanām.

"

Beda kapa

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Beda?

J: Kādi bija Beda tituli?

J: Kuriem klosteriem piederēja Beda?

J: Kur Beda pavadīja daudz laika?

J: Ar ko Beda ir visvairāk slavens?

J: Kādā valodā sākotnēji bija Beda vārds?

J: Kāds bija Beda latīniskais tituls?

Meklēt pēc burta