Beda (arī Svētais Beda vai Goda Beda) (673–735) bija mūks un agrīns Baznīcas vēsturnieks Anglijā. Viņš piederēja māsu klosteriem Nortumbrijā, Monkwearmouth-Jarrow, un lielu daļu savas dzīves pavadīja Jarrow, kur atradās plaša un labi aprīkota bibliotēka. Šie klosteri atradās Dērhemas grāfistē (mūsdienās daļa no Tīna un Vēras grāfistes). Viņa pazīstamākais darbs ir Historia ecclesiastica gentis Anglorum ("Angļu tautas baznīcas vēsture"); tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņu dēvē par "Anglijas vēstures tēvu".

Dzīve un izglītība

Beda dzimis ap 673. gadu un jau bērnībā tika nodots klosterim, kur saņēma rūpīgu garīgu un klasisku izglītību. Viņu skolnieku un garīgajā formācijā vadīja tā laika ievērojami abati, piemēram, Benedikts Biskops (Benedict Biscop) un Ceolfrīds. Klostera bibliotēka, kurai Bedaem bija brīva piekļuve, bija izšķiroša viņa zināšanu krāšanā — tur glabājās gan Bībeles komentāri, gan baznīcas tēvu raksti un vēsturiskie avoti.

Darbi un metodoloģija

Beda rakstīja latīņu valodā un bija daudzpusīgs autors — viņa darbu lokā ir hronikas, Bībeles komentāri, homīlijas, dzīves apraksti svētajiem (vitae) un zinātniski traktāti par laika skaitīšanu. Viņa vēsturiskajos darbos Beda izmantoja pieejamos rakstiskos avotus, mutvārdu liecības un klostera arhīvus, cenšoties salikt hronoloģisku un tematiski sakārtotu attēlojumu par kristietības izplatīšanos un anglosakšu ciltu vēsturi.

Galvenie darbi

  • Historia ecclesiastica gentis Anglorum (pabeigta 731. gadā) — plašs Anglijas baznīcas un daļēji arī valstu vēstures apraksts no ertaicīgajiem laikiem līdz Beda laikam.
  • De temporum ratione (Par laika skaitīšanu) — traktāts par datēšanu, kalendāru un Pasha (Lieldienu) aprēķinu; šis darbs popularizēja anno Domini datēšanas izmantošanu Rietumeiropā.
  • Bībeles komentāri un homīlijas — plašs tekstu klāsts, kas palīdzēja izprast Svēto Rakstu lasījumu un mācītāju darbu klosteros.
  • Dzīves apraksti svētajiem — nozīmīgi avoti skotu un anglosakšu svēto dzīves un brīnumu tradīcijām.

Ietekme un mantojums

Bedas darbi kļuva par svarīgu avotu viduslaiku un vēlākai historiogrāfijai. Viņa hronika ir viena no retajām saglabātajām liecībām par agrīno anglosakšu politiku, baznīcas organizāciju un kultūras sakariem. Beda ietekmēja arī hronoloģijas un datēšanas praksi, jo viņa traktāts par laika skaitīšanu palīdzēja izplatīt anno Domini sistēmu Eiropā. Viņa rakstīšanas stils, avotu kritiska izmantošana un mēģinājums sakārtot faktus hronoloģiski padarīja Bedu par priekšzīmīgu viduslaiku vēsturnieku.

Pēcnāve un pieminēšana

Beda mira 735. gada 26. maijā. Viņa mantojums saglabājās gan klosteru bibliotēkās, gan plašākā kristīgajā un akadēmiskajā tradīcijā. Viņu bieži sauc par svēto, un vēlākos gadsimtos viņa darbi tika plaši izplatīti visā Eiropā. Oficiāli Beda tika atzīts par Baznīcas doktora godu (Doctor of the Church), un viņa raksti joprojām ir nozīmīgs avots pētniekiem, kas pētī agrīno Anglijas vēsturi, baznīcas izveidi un viduslaiku inteliģences attīstību.