Beda Cienījamais
Beda (arī Svētais Beda vai Goda Beda) (673-735) bija mūks un agrīns Baznīcas vēsturnieks Anglijā. Viņš bija piederējis māsu klosteriem Nortumbrijā, Monkwearmouth-Jarrow. Viņš daudz laika pavadīja Jarrow, kur atradās liela bibliotēka. Abi atradās Anglijas Dērhemas grāfistē (tagadējā Tīna un Vēras grāfistē). Viņš ir labi pazīstams kā autors un zinātnieks, kura pazīstamākais darbs Historia ecclesiastica gentis Anglorum ("Angļu tautas baznīcas vēsture") ieguva viņam nosaukumu "Anglijas vēstures tēvs".
Džeimsa Doila Penroza (James Doyle Penrose, 1862-1932) "Cienījamais Beda tulko Jāni"
Dzīve
Drīz pēc viņa nāves Bēdu sāka godbijīgi dēvēt par godājamo Bēdu, taču tas nebija saistīts ar Romas katoļu baznīcas apsvērumiem par svēto. Pats Bēde teica, ka viņš dzimis 673. gadā un dzīvoja Wearmouth klostera zemēs. Septiņu gadu vecumā viņa ģimene viņu nodeva Wearmouth abatam Benediktam Biskopam, lai viņu izglītotu. Beda nenorāda, vai viņa ģimene bija dižciltīga vai ne. Deviņpadsmit gadu vecumā Beda tika iesvētīts par diakonu, bet trīsdesmit gadu vecumā - par priesteri. Lai gan viņš aktīvi darbojās savā kopienā, Beda par savām iecienītākajām nodarbēm uzskatīja studijas, rakstīšanu un mācīšanu. Viņš studēja Bībeli un latīņu valodu. Viņš apguva latīņu valodu, jo tā bija Bībeles un citu grāmatu valoda klostera bibliotēkā. Viņa mācības būtu bijušas ļoti vienkāršas, un viņa uzskati bija ļoti tradicionāli (nekādā ziņā ne radikāli).
Dzīves beigās Beda saslima un viņam bija apgrūtināta elpošana. Viņš sāka pabeigt dažus rakstus un atdot dažas viņam piederošās lietas. Beda nomira Augšāmcelšanās dienā, 735. gada 26. maijā.
De natura rerum , 1529
Historia Ecclesiastica
Beda savā laikā sarakstīja daudz zinātnisku, vēsturisku un teoloģisku darbu. Daudzus no tiem kopēja un izmantoja citi klosteri Anglijā un Rietumeiropā. Īpaši slavens ir viens viņa darbs. Viens no vērtīgākajiem un nozīmīgākajiem avotiem par anglosakšu vēsturi ir Beda "Angļu tautas baznīcas vēsture". Beda lielāko daļu savas dzīves pavadīja Džarrovā, un tieši tur viņš uzrakstīja savu vēsturi. Baznīcas vēsture sastāv no piecām grāmatām un aptuveni 400 lappusēm, kas rakstītas latīņu valodā. Tajā ietverta 800 gadu Anglijas vēsture no ķeizara laikiem līdz tās pabeigšanas dienai (731. gadam). Pēdējā nodaļa ir par pašu Bēdu.
Viens no cilvēkiem, kas padarīja Beda darbu iespējamu, bija Benedikts Biskops. Viņš dibināja Wearmouth un Jarrow klosteri. Vēl svarīgāk, viņš izveidoja bibliotēku, no kuras Beda ieguva lielāko daļu savas informācijas. Līdz savai nāvei 689. gadā viņš bija četras reizes devies uz Romu un dienvidiem un katru reizi atvedis lielu grāmatu kolekciju. Beda darbs joprojām nebūtu iespējams, ja nebūtu ceturtā abata Ceolfrīda. Viņš dubultoja Benedikta Biskopa atstātās bibliotēkas apjomu. Pats Bēde nebija ceļojis tālāk par Jorku un Lindisfārnu. Nav ziņu par to, ka viņš būtu apmeklējis bibliotēkas tālās vietās. Beda par saviem avotiem saka sekojošo:
| " | Ar Dieva palīdzību es, Beda, Kristus kalps un svētīto apustuļu Pētera un Pāvila klostera priesteris Wearmouth un Jarrow, esmu apkopojis šos faktus par Baznīcas vēsturi Lielbritānijā un it īpaši par Angļu Baznīcu, ciktāl man izdevās tos noskaidrot no senajiem rakstiem, mūsu senču tradīcijām un savām personīgajām zināšanām. | " |
Beda kapa
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Beda?
A: Beda bija mūks un Anglijas baznīcas vēsturnieks, kurš dzīvoja no 672/3 līdz 735. gadam.
J: Kādi bija Beda tituli?
A: Beda bija pazīstams kā Svētais Beda, Cienījamais Beda un Cienījamais Beda.
J: Kuriem klosteriem piederēja Beda?
A: Bēde bija piederīgs māsu Nortumbrijas klosteriem Monkwearmouth-Jarrow.
J: Kur Beda pavadīja daudz laika?
A: Beda daudz laika pavadīja Džarrovā, kur bija liela bibliotēka, Anglijas Dērhemas grāfistē (tagadējā Tīna un Vēra grāfistē).
J: Ar ko Beda ir visvairāk slavens?
A: Beda ir vislabāk pazīstams ar savu darbu Historia ecclesiastica gentis Anglorum ("Angļu tautas baznīcas vēsture"), kas viņam izpelnījās titulu "Anglijas vēstures tēvs".
J: Kādā valodā sākotnēji bija Beda vārds?
A: Beda vārds sākotnēji skanēja senangļu valodā kā Bǣda vai Bēda.
J: Kāds bija Beda latīniskais tituls?
A: Beda latīņu valodā bija Beda Venerabilis, kas nozīmē Beda Cienījamais.
