Bēla Bartoks — ungāru komponists, pianists un folkmūzikas pētnieks (1881–1945)
Bēla Bartoks (1881–1945) — ungāru komponists, pianists un folkmūzikas pētnieks, kurš savienoja tautasdziesmas ar modernu klasiku; atklāj viņa novatoriskos ritmus un izcilos klavierdarbus.
Bēla Bartoks (dzimis 1881. gada 25. martā Nagyszentimiklós, Ungārijā; miris 1945. gada 26. septembrī Ņujorkā) bija slavens ungāru komponists un pianists. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem un oriģinālākajiem 20. gadsimta komponistiem. Viņš ļoti interesējās par tautas mūziku un daudz ceļoja pa Ungāriju un citām valstīm, tostarp Rumāniju, klausoties lauku iedzīvotāju dziedātās tautasdziesmas. Šo dziesmu stilu viņš bieži izmantoja savā mūzikā. Viņš ir slavens ar savu klaviermūziku, stīgu kvartetiem un vairākiem skaņdarbiem orķestrim, tostarp Koncertu orķestrim. Bartoka harmonijas un dzīvīgie ritmi dažkārt bija pavisam jauni klasiskajā mūzikā, un dažiem klausītājiem sākumā tie šķita grūti saprotami.
Bartoka muzikālā izglītība un pedagoģiskā darbība sakņojās Budapeštā — viņš studēja un vēlāk pasniedza Budapeštas Karaliskajā mūzikas akadēmijā (Franza Lista akadēmijā). Viņš bija izcils pianists, taču liela nozīme viņa darbā bija arī pedagoģijai — to atspoguļo plaši pazīstamā klavierdarbu sērija Mikrokosmoss, kas paredzēta studentiem un aptver tehnikas un stila attīstību no vienkāršiem vingrinājumiem līdz sarežģītām mūzikas problēmām.
Kopā ar Zoltánu Kodāļi viņš veica plašus etnomuzikoloģiskos pētījumus: reģistrēja un pierakstīja tūkstošiem tautasdziesmu, izmantojot fonogrāfu un citas lauka ierakstu metodes. Šī sistemātiskā lauka darba rezultātā tika atklātas dažādas melodiskās un ritmiskās iezīmes — pentatonika, modālās skalas, neparasti akcentu raksti — kuras Bartoks inteleģenti iekļāva savā radošajā valodā. Viņa pieeja nebija tieša citēšana, bet gan tautas materiāla stilistiska transformācija un izmantošana harmoniskā, melodiskā un ritmiskā domā.
Raksturīgākās Bartoka iezīmes mūzikā:
- Ritmiska vitalitāte — asimetriski un deģenerējoši ritmi, plaša perkusijas īpatsvara izmantošana.
- Harmoniskā valoda — multimodālas un impērvālas skaņu kombinācijas, dažkārt tuvākas tautas modalitātēm nekā klasiskajai diatonikai.
- Tekstūru daudzveidība — kontrastējoši orķestrācijas risinājumi un klavieres izmantošana kā ritmisks un perkusīvs instruments.
- Formas un intellekta vienotība — rūpīgs motivu un struktūras izstrāde, pat šķietami spontānā folkloras iedvesmā.
Svarīgāki darbi un žanri (izvēle):
- Blūbearda pilī (Bluebeard’s Castle) — opera (1911), viena no nozīmīgākajām ungāru operas parādībām.
- Stīgu kvarteti — seši kvarteti, kas attēlo Bartoka attīstību un intimitāti kompozīcijā.
- Koncerts orķestrim (Concerto for Orchestra, 1943) — viens no vispopulārākajiem viņa orķestra darbiem.
- Mūzika vijolēm, sitaminstrumentiem un celestai (Music for Strings, Percussion and Celesta, 1936) — atmosfērisks, moderns darbs ar spilgtām krāsām.
- Allegro barbaro, Mikrokosmos, pianokoncerti un vairāki orķestra darbi.
- Vijoles un citu instrumentu koncerti, vijolspēles un kamermūzikas darbi.
Personīgā dzīve un pēdējie gadi: Bartoks apprecējās ar Dittu Pásztory un 1940. gadā emigrēja uz Ameriku, bēgot no Otrā pasaules kara un pieaugošā politiskā spiediena Eiropā. ASV viņš sastapa grūtības — veselības problēmas, ierobežotas darba iespējas un materiālas grūtības —, tomēr tur radīti nozīmīgi pēdējie darbi, tai skaitā Koncerts orķestrim. Viņš mira Ņujorkā 1945. gadā no slimības, atstājot mantojumu, kas turpināja ietekmēt mūziku visā pasaulē. Dažas viņa nepabeigtās partitūras (piem., Vijasolas koncerts) pēc viņa nāves tika pabeigtas un publicētas ar kolēģu palīdzību.
Mantojums: Bartoks tiek uzskatīts par vienu no pamatlicējiem mūsdienu etnomuzikoloģijā un par izcilu 20. gadsimta komponistu, kura darbi joprojām tiek bieži atskaņoti un pētīti. Viņa kombinācija — stingra formālā meistarība, moderns harmoniskais domājums un dziļas tautas muzikālās saknes — padara viņa mūziku gan intelektuāli pieprasītu, gan emocionāli spēcīgu. Daudzi festivāli, izpildītāji un pētnieki turpina popularizēt Bartoka mantojumu, izdot ierakstus un rīkot veltītus koncertus un pētniecības projektus.
Bēla Bartoks 1927. gadā
Bērnība un agrīnie gadi
Bēla Bartoks dzimis nelielā Nagyszentmiklós pilsētiņā. Tolaik tā atradās Austroungārijas impērijā, bet šodien tā atrodas Rumānijā. Jau pavisam mazs viņš izrādīja lielu muzikālo talantu, un māte iemācīja viņam spēlēt klavieres.
Bērnībā Bēla bieži slimoja. Kad viņam bija septiņi gadi, nomira viņa tēvs, un māte viņu un māsu aizveda dzīvot uz Nagišelosu (mūsdienās tā sauc Vinogradivu un atrodas Ukrainā), bet pēc tam uz Pozsoni (mūsdienās tā ir Bratislava, Slovākijā). Tur viņš vienpadsmit gadu vecumā sniedza savu pirmo publisko rečitālu. Tajā viņš atskaņoja paša komponētu mūziku.
Muzikālās karjeras sākums
Drīz viņš sāka mācīties klavierspēli pie Istvāna Tomana, kurš bija mācījies pie slavenā Franča Lista. Budapeštas Karaliskajā mūzikas akadēmijā viņš mācījās kompozīciju pie Jānoša Keslera. Tur viņš iepazinās ar komponistu Zoltanu Kodaļu, kurš viņu ļoti ietekmēja un kļuva par mūža draugu.
Drīz viņš sāka komponēt garākus skaņdarbus. Viņam patika Riharda Štrausa un Kloda Debisī mūzika, kas ietekmēja viņa mūzikas stilu. Viņš sāka interesēties par tautas mūziku. To var dzirdēt pirmajā no viņa sešiem stīgu kvartetiem.
Bartoks un Kodails kopā devās uz laukiem, lai vāktu un studētu ungāru tautas melodijas. Tolaik cilvēki uzskatīja, ka īstā ungāru tautas mūzika ir čigānu mūzika. Bartoks un Kodails parādīja, ka līdzās šīm tradīcijām pastāv arī citas. Viņi atrada mūziku, kurā tika izmantotas pentatoniskās gammas, līdzīgas tām, ko izmantoja dažās Āzijas daļās. Abi komponisti sāka izmantot šīs tautas idejas savās kompozīcijās. Kodails savā mūzikā bieži citēja (kopēja) reālas tautasdziesmas, savukārt Bartoks deva priekšroku komponēt mūziku, kas skanēja kā tautasdziesmas, faktiski tās nekopējot.
Bartoks par vidusskolas izlaidumu
Vidējie gadi un karjera
1909. gadā Bartoks apprecējās ar Mārtu Zīgleri. 1910. gadā piedzima viņu dēls, arī vārdā Bēla.
1911. gadā Bartoks sarakstīja savu vienīgo operu "Zilbārdas pils". Operā ir tikai divi dziedātāji: Zilbārda un viņa sieva Judīte. Viņš uzrakstīja arī baletu "Koka princis". Ar to viņš kļuva slavens arī ārzemēs. Cits balets "Brīnumainais mandarīns" mūsdienās ir vēl slavenāks. Tajā redzama Igora Stravinska, Arnolda Šēnberga, kā arī Riharda Štrausa ietekme. Viņš sarakstīja daudz kamermūzikas, tostarp pavisam 6 stīgu kvartetus, 2 vijoļsonātes un Sonāti divām klavierēm un sitaminstrumentiem. Viņš sarakstīja dažus skaņdarbus mazākiem orķestriem: Mūzika stīgām un mūzika stīgām, sitaminstrumentiem un čelestai: "Divertimento" stīgām un "Mūzika stīgām, sitaminstrumentiem un čelestai".
1923. gadā Bartoks izšķīrās no Mártas un apprecējās ar klavierspēles studenti Ditu Pāsztory. Otrs dēls Pēters piedzima 1924. gadā.
Otrais pasaules karš un turpmākā karjera
Kad sākās Otrais pasaules karš, Bartoks kritizēja nacistus. Pēc tam, kad viņi nāca pie varas Vācijā, viņš atteicās tur koncertēt un neizmantoja savu vācu izdevniecību. Viņa politiskās idejas sagādāja viņam lielas nepatikšanas Ungārijā.
Vispirms nosūtījis savus manuskriptus ārpus valsts, Bartoks uzskatīja, ka viņam kopā ar Ditu Pāštori jāemigrē uz ASV. Viņi dzīvoja Ņujorkā. Viņiem 1942. gadā pievienojās dēls Pēters, kurš vēlāk iestājās ASV jūras flotē. Bartoka vecākais dēls Bēla palika Ungārijā.
Bartoks ASV nejutās komfortabli, un viņam bija ļoti grūti komponēt. Arī Amerikā viņš nebija ļoti pazīstams, un par viņa mūziku interesējās maz cilvēku. Viņš un viņa sieva Ditta sniedza koncertus, un kādu laiku viņiem tika piešķirta nauda, lai strādātu pie Dienvidslāvijas tautasdziesmu krājuma. Viņiem nebija daudz naudas, lai gan viņam bija draugi, kas deva viņiem pietiekami daudz, lai iztiktu. Sergejs Kuševickis lūdza viņam uzrakstīt Koncertu orķestrim. Tas drīz vien kļuva par Bartoka populārāko darbu un atnesa viņam naudu. Jehudi Menuhins viņam arī lūdza uzrakstīt Sonāti vijolei solo. Šķita, ka tas viņam atkal radīja interesi par komponēšanu, un viņš turpināja rakstīt Koncertu klavierēm Nr. 3 un sāka darbu pie Koncerta altam.
Bartoks nomira Ņujorkā 1945. gada 26. septembrī 64 gadu vecumā no policitēmijas. Savas nāves brīdī viņš atstāja nepabeigtu Alta koncertu, kuru vēlāk pabeidza viņa skolnieks Tibors Serlī.
Mūzika
Bartoka mūzikā ir daudz mūsdienīgu paņēmienu, piemēram, atonalitāte, bitonalitāte un modernas harmonijas. Viņš bieži izmanto dažādas skalas (ne tikai mažora un moll) un ļoti sarežģītus ritmus. Daudzus no tiem iedvesmojusi dzirdētā tautas mūzika. Viņš sarakstīja daudz klaviermūzikas, tostarp dažus vieglus skaņdarbus cilvēkiem, kuri apgūst klavierspēli. To skaitā ir skaņdarbu krājums sešos sējumos ar nosaukumu Mikrokosmos, kas mūsdienās ir ļoti populārs jauno mūziķu vidū.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Bēla Bartoks?
A: Bēla Bartoks bija slavens 20. gadsimta ungāru komponists un pianists.
J: Kāda bija Bartoka interese par tautas mūziku?
A: B. Bartoks ļoti interesējās par tautas mūziku un daudz ceļoja pa Ungāriju un citām valstīm, tostarp Rumāniju, lai klausītos tautasdziesmas, ko dziedāja šo zemju iedzīvotāji.
J: Kā Bartoks izmantoja tautas mūziku savās kompozīcijās?
A: Bartoks savā mūzikā bieži izmantoja tautasdziesmu stilu.
J: Ar kādiem mūzikas veidiem Bartoks ir slavens?
A: Bartoks ir slavens ar savu klaviermūziku, stīgu kvartetiem un vairākiem skaņdarbiem orķestrim, tostarp ar Koncertu orķestrim.
J: Vai Bartoka harmonijas un ritmi bija labi uztverti klausītāju vidū?
A.: Bartoka harmonijas un dzīvais ritms dažkārt bija pavisam jauns klasiskajā mūzikā, un dažiem klausītājiem sākumā bija grūti tos saprast.
J: Kad un kur dzimis un miris Bartoks?
A: Bartoks dzimis 1881. gada 25. martā Nagyszentimiklós, Ungārijā, un nomira 1945. gada 26. septembrī Ņujorkā.
J: Kāds bija Bartoka devums klasiskajā mūzikā?
A: Bartoks bija viens no nozīmīgākajiem un oriģinālākajiem 20. gadsimta komponistiem, un viņa tautas mūzikas izmantošana klasiskās mūzikas skaņdarbos bija nozīmīgs ieguldījums šajā žanrā.
Meklēt