Bēla Bartoks (dzimis 1881. gada 25. martā Nagyszentimiklós, Ungārijā; miris 1945. gada 26. septembrī Ņujorkā) bija slavens ungāru komponists un pianists. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem un oriģinālākajiem 20. gadsimta komponistiem. Viņš ļoti interesējās par tautas mūziku un daudz ceļoja pa Ungāriju un citām valstīm, tostarp Rumāniju, klausoties lauku iedzīvotāju dziedātās tautasdziesmas. Šo dziesmu stilu viņš bieži izmantoja savā mūzikā. Viņš ir slavens ar savu klaviermūziku, stīgu kvartetiem un vairākiem skaņdarbiem orķestrim, tostarp Koncertu orķestrim. Bartoka harmonijas un dzīvīgie ritmi dažkārt bija pavisam jauni klasiskajā mūzikā, un dažiem klausītājiem sākumā tie šķita grūti saprotami.
Bartoka muzikālā izglītība un pedagoģiskā darbība sakņojās Budapeštā — viņš studēja un vēlāk pasniedza Budapeštas Karaliskajā mūzikas akadēmijā (Franza Lista akadēmijā). Viņš bija izcils pianists, taču liela nozīme viņa darbā bija arī pedagoģijai — to atspoguļo plaši pazīstamā klavierdarbu sērija Mikrokosmoss, kas paredzēta studentiem un aptver tehnikas un stila attīstību no vienkāršiem vingrinājumiem līdz sarežģītām mūzikas problēmām.
Kopā ar Zoltánu Kodāļi viņš veica plašus etnomuzikoloģiskos pētījumus: reģistrēja un pierakstīja tūkstošiem tautasdziesmu, izmantojot fonogrāfu un citas lauka ierakstu metodes. Šī sistemātiskā lauka darba rezultātā tika atklātas dažādas melodiskās un ritmiskās iezīmes — pentatonika, modālās skalas, neparasti akcentu raksti — kuras Bartoks inteleģenti iekļāva savā radošajā valodā. Viņa pieeja nebija tieša citēšana, bet gan tautas materiāla stilistiska transformācija un izmantošana harmoniskā, melodiskā un ritmiskā domā.
Raksturīgākās Bartoka iezīmes mūzikā:
- Ritmiska vitalitāte — asimetriski un deģenerējoši ritmi, plaša perkusijas īpatsvara izmantošana.
- Harmoniskā valoda — multimodālas un impērvālas skaņu kombinācijas, dažkārt tuvākas tautas modalitātēm nekā klasiskajai diatonikai.
- Tekstūru daudzveidība — kontrastējoši orķestrācijas risinājumi un klavieres izmantošana kā ritmisks un perkusīvs instruments.
- Formas un intellekta vienotība — rūpīgs motivu un struktūras izstrāde, pat šķietami spontānā folkloras iedvesmā.
Svarīgāki darbi un žanri (izvēle):
- Blūbearda pilī (Bluebeard’s Castle) — opera (1911), viena no nozīmīgākajām ungāru operas parādībām.
- Stīgu kvarteti — seši kvarteti, kas attēlo Bartoka attīstību un intimitāti kompozīcijā.
- Koncerts orķestrim (Concerto for Orchestra, 1943) — viens no vispopulārākajiem viņa orķestra darbiem.
- Mūzika vijolēm, sitaminstrumentiem un celestai (Music for Strings, Percussion and Celesta, 1936) — atmosfērisks, moderns darbs ar spilgtām krāsām.
- Allegro barbaro, Mikrokosmos, pianokoncerti un vairāki orķestra darbi.
- Vijoles un citu instrumentu koncerti, vijolspēles un kamermūzikas darbi.
Personīgā dzīve un pēdējie gadi: Bartoks apprecējās ar Dittu Pásztory un 1940. gadā emigrēja uz Ameriku, bēgot no Otrā pasaules kara un pieaugošā politiskā spiediena Eiropā. ASV viņš sastapa grūtības — veselības problēmas, ierobežotas darba iespējas un materiālas grūtības —, tomēr tur radīti nozīmīgi pēdējie darbi, tai skaitā Koncerts orķestrim. Viņš mira Ņujorkā 1945. gadā no slimības, atstājot mantojumu, kas turpināja ietekmēt mūziku visā pasaulē. Dažas viņa nepabeigtās partitūras (piem., Vijasolas koncerts) pēc viņa nāves tika pabeigtas un publicētas ar kolēģu palīdzību.
Mantojums: Bartoks tiek uzskatīts par vienu no pamatlicējiem mūsdienu etnomuzikoloģijā un par izcilu 20. gadsimta komponistu, kura darbi joprojām tiek bieži atskaņoti un pētīti. Viņa kombinācija — stingra formālā meistarība, moderns harmoniskais domājums un dziļas tautas muzikālās saknes — padara viņa mūziku gan intelektuāli pieprasītu, gan emocionāli spēcīgu. Daudzi festivāli, izpildītāji un pētnieki turpina popularizēt Bartoka mantojumu, izdot ierakstus un rīkot veltītus koncertus un pētniecības projektus.
