Bēla Bartoks

Bērnība un agrīnie gadi

Bēla Bartoks dzimis nelielā Nagyszentmiklós pilsētiņā. Tolaik tā atradās Austroungārijas impērijā, bet šodien tā atrodas Rumānijā. Jau pavisam mazs viņš izrādīja lielu muzikālo talantu, un māte iemācīja viņam spēlēt klavieres.

Bērnībā Bēla bieži slimoja. Kad viņam bija septiņi gadi, nomira viņa tēvs, un māte viņu un māsu aizveda dzīvot uz Nagišelosu (mūsdienās tā sauc Vinogradivu un atrodas Ukrainā), bet pēc tam uz Pozsoni (mūsdienās tā ir Bratislava, Slovākijā). Tur viņš vienpadsmit gadu vecumā sniedza savu pirmo publisko rečitālu. Tajā viņš atskaņoja paša komponētu mūziku.

Muzikālās karjeras sākums

Drīz viņš sāka mācīties klavierspēli pie Istvāna Tomana, kurš bija mācījies pie slavenā Franča Lista. Budapeštas Karaliskajā mūzikas akadēmijā viņš mācījās kompozīciju pie Jānoša Keslera. Tur viņš iepazinās ar komponistu Zoltanu Kodaļu, kurš viņu ļoti ietekmēja un kļuva par mūža draugu.

Drīz viņš sāka komponēt garākus skaņdarbus. Viņam patika Riharda Štrausa un Kloda Debisī mūzika, kas ietekmēja viņa mūzikas stilu. Viņš sāka interesēties par tautas mūziku. To var dzirdēt pirmajā no viņa sešiem stīgu kvartetiem.

Bartoks un Kodails kopā devās uz laukiem, lai vāktu un studētu ungāru tautas melodijas. Tolaik cilvēki uzskatīja, ka īstā ungāru tautas mūzika ir čigānu mūzika. Bartoks un Kodails parādīja, ka līdzās šīm tradīcijām pastāv arī citas. Viņi atrada mūziku, kurā tika izmantotas pentatoniskās gammas, līdzīgas tām, ko izmantoja dažās Āzijas daļās. Abi komponisti sāka izmantot šīs tautas idejas savās kompozīcijās. Kodails savā mūzikā bieži citēja (kopēja) reālas tautasdziesmas, savukārt Bartoks deva priekšroku komponēt mūziku, kas skanēja kā tautasdziesmas, faktiski tās nekopējot.

Bartoks par vidusskolas izlaidumu

Vidējie gadi un karjera

1909. gadā Bartoks apprecējās ar Mārtu Zīgleri. 1910. gadā piedzima viņu dēls, arī vārdā Bēla.

1911. gadā Bartoks sarakstīja savu vienīgo operu "Zilbārdas pils". Operā ir tikai divi dziedātāji: Zilbārda un viņa sieva Judīte. Viņš uzrakstīja arī baletu "Koka princis". Ar to viņš kļuva slavens arī ārzemēs. Cits balets "Brīnumainais mandarīns" mūsdienās ir vēl slavenāks. Tajā redzama Igora Stravinska, Arnolda Šēnberga, kā arī Riharda Štrausa ietekme. Viņš sarakstīja daudz kamermūzikas, tostarp pavisam 6 stīgu kvartetus, 2 vijoļsonātes un Sonāti divām klavierēm un sitaminstrumentiem. Viņš sarakstīja dažus skaņdarbus mazākiem orķestriem: Mūzika stīgām un mūzika stīgām, sitaminstrumentiem un čelestai: "Divertimento" stīgām un "Mūzika stīgām, sitaminstrumentiem un čelestai".

1923. gadā Bartoks izšķīrās no Mártas un apprecējās ar klavierspēles studenti Ditu Pāsztory. Otrs dēls Pēters piedzima 1924. gadā.

Otrais pasaules karš un turpmākā karjera

Kad sākās Otrais pasaules karš, Bartoks kritizēja nacistus. Pēc tam, kad viņi nāca pie varas Vācijā, viņš atteicās tur koncertēt un neizmantoja savu vācu izdevniecību. Viņa politiskās idejas sagādāja viņam lielas nepatikšanas Ungārijā.

Vispirms nosūtījis savus manuskriptus ārpus valsts, Bartoks uzskatīja, ka viņam kopā ar Ditu Pāštori jāemigrē uz ASV. Viņi dzīvoja Ņujorkā. Viņiem 1942. gadā pievienojās dēls Pēters, kurš vēlāk iestājās ASV jūras flotē. Bartoka vecākais dēls Bēla palika Ungārijā.

Bartoks ASV nejutās komfortabli, un viņam bija ļoti grūti komponēt. Arī Amerikā viņš nebija ļoti pazīstams, un par viņa mūziku interesējās maz cilvēku. Viņš un viņa sieva Ditta sniedza koncertus, un kādu laiku viņiem tika piešķirta nauda, lai strādātu pie Dienvidslāvijas tautasdziesmu krājuma. Viņiem nebija daudz naudas, lai gan viņam bija draugi, kas deva viņiem pietiekami daudz, lai iztiktu. Sergejs Kuševickis lūdza viņam uzrakstīt Koncertu orķestrim. Tas drīz vien kļuva par Bartoka populārāko darbu un atnesa viņam naudu. Jehudi Menuhins viņam arī lūdza uzrakstīt Sonāti vijolei solo. Šķita, ka tas viņam atkal radīja interesi par komponēšanu, un viņš turpināja rakstīt Koncertu klavierēm Nr. 3 un sāka darbu pie Koncerta altam.

Bartoks nomira Ņujorkā 1945. gada 26. septembrī 64 gadu vecumā no policitēmijas. Savas nāves brīdī viņš atstāja nepabeigtu Alta koncertu, kuru vēlāk pabeidza viņa skolnieks Tibors Serlī.

Mūzika

Bartoka mūzikā ir daudz mūsdienīgu paņēmienu, piemēram, atonalitāte, bitonalitāte un modernas harmonijas. Viņš bieži izmanto dažādas skalas (ne tikai mažora un moll) un ļoti sarežģītus ritmus. Daudzus no tiem iedvesmojusi dzirdētā tautas mūzika. Viņš sarakstīja daudz klaviermūzikas, tostarp dažus vieglus skaņdarbus cilvēkiem, kuri apgūst klavierspēli. To skaitā ir skaņdarbu krājums sešos sējumos ar nosaukumu Mikrokosmos, kas mūsdienās ir ļoti populārs jauno mūziķu vidū.