Kamermūzika

Vārdi grupu lielumam

Šie vārdi tiek izmantoti, lai parādītu, cik daudz cilvēku spēlē. Tos var izmantot arī dziedātāju grupām (solo vokāls, duets utt.):

• solo ir tikai viens spēlētājs (vai dziedātājs). Parasti to nesauc par kamermūziku.

• duets vai duets ir skaņdarbs diviem instrumentiem. Vārds "duets" parasti nozīmē skaņdarbu, kurā abām daļām ir vienāda nozīme. Vijoles sonātēm, flautas sonātēm u. c. parasti ir klavieru pavadījums, bet parasti tās netiek sauktas par duetiem. Klavierduetes ir paredzētas diviem spēlētājiem pie vienām klavierēm.

• trio ir skaņdarbs trim instrumentiem. Klaviertrio ir skaņdarbi klavierēm, vijolei un čellam. Dažkārt trio var nosaukt viena instrumenta vārdā, piemēram: Brāmsa "Hornu trio" ir mežragam, vijolei un klavierēm, nevis trim ragiem!

• kvartets ir skaņdarbs četriem instrumentiem. Stīgu kvartets ir populārākais kamermūzikas veids. Tie ir paredzēti divām vijolēm, altam un čellam. Klavierkvartets ir paredzēts klavierēm, vijolei, altam un čellam.

• kvintets ir skaņdarbs pieciem instrumentiem. Stīgu kvintets var būt divām vijolēm, divām vijolēm un čellam (piemēram, Mocarta stīgu kvintets) vai arī divām vijolēm, altam un diviem čellam (piemēram, Šūberta kvintets). Klavierkvintets ir klavierēm un stīgu kvartetam (lai gan Šūberta "Trotu kvintets" ir neparasts: tas ir klavierēm, vijolei, altam, čellam un kontrabasam).

• sekstets ir skaņdarbs sešiem instrumentiem. Stīgu sekstetā parasti ir divas vijoles, divas altiņas un divi čelli. Pūlenka sekstets ir klavierēm un pieciem pūšaminstrumentiem.

• septets ir diezgan neparasts, un tas varētu būt jebkurā instrumentu kombinācijā. Bēthovens, Sen-Sēnss un Ravēls rakstīja septetus, taču dažādām kombinācijām.

• oktets ir paredzēts astoņiem instrumentiem. Šūberta oktets ir rakstīts klarnetei, ragu, fagotam, stīgu kvartetam un kontrabasam. Mendelszona oktets ir diviem stīgu kvartetiem.

• Nonet ir diezgan reta parādība. Luijs Spors sarakstīja nonetu vijolei, altam, čellam, kontrabasam, flautai, obojai, klarnetei, fagotam un mežragam.

Vēsture

Kamermūzika instrumentiem kļuva populāra kā kaut kas atšķirīgs no lielajiem orķestriem. Orķestris attīstījās 17. gadsimtā, un līdz ar to attīstījās arī kamermūzika. Komponisti rakstīja trio sonātes, kas bija paredzētas diviem augstiem instrumentiem (piemēram, divām vijolēm) un continuo pavadījumam (parasti klavesīnam un čellam). Arkandželo Korelli un Johans Sebastians Bahs sarakstīja daudz trio sonātu.

Jozefs Haidns sarakstīja daudz stīgu kvartetu. Viņš šo kombināciju padarīja populāru. Arī Mocarts un Bēthovens sarakstīja dažus ļoti lieliskus stīgu kvartetus. Pēdējie Bēthovena sarakstītie bija ļoti grūti atskaņojami un saprotami, taču 19. gadsimta komponisti, piemēram, Šūberts, Šūmanis, Mendelszons un Brāmss, iedvesmojās no tiem. Divdesmitajā gadsimtā vienus no labākajiem stīgu kvartetiem sarakstīja Bartoks un Šostakovičs.

Kamermūzikas atskaņošana

Ir ļoti jautri spēlēt kamermūziku, jo katrs spēlētājs ir individuāls. Tā ir kā saruna mūzikā. Nav diriģenta, tāpēc katram mūziķim ir uzmanīgi jāieklausās pārējos un jāmācās spēlēt kopā kā nelielai komandai. Mūziķi var arī labāk dzirdēt savu spēli nekā orķestrī. Daži dzīvi komponisti ir sarakstījuši daudz mūzikas jaunajiem spēlētājiem, kuri nav ļoti pieredzējuši. Daži no Mocarta agrīnajiem stīgu kvartetiem nav pārāk sarežģīti un ir lielisks ievads kamermūzikas spēlēšanā.