Johanness Brāmss

Viņa dzīve

Agrīnie gadi

Brahmss dzimis Vācijā. Viņa tēvs bija kontrabasists Hamburgas pilsētas orķestrī. Iespējams, ka viņš deva zēnam pirmās mūzikas stundas. Drīz viņš sāka apgūt klavierspēli pie skolotāja Otto Kosela. Kad 1843. gadā Brahmss spēlēja publiskā koncertā, kāds amerikāņu aģents uzaicināja viņu uz koncertturneju Amerikā, taču skolotājs saprata, ka viņš ir pārāk jauns. Viņš teica, ka Johannesam vajadzētu mācīties pie pazīstamā skolotāja Eduarda Marksena Hamburgā. Līdz 1848. gadam viņš jau spēlēja klaviermūzikas koncertus. Viņš sāka arī komponēt, un dažas no savām kompozīcijām nosūtīja Robertam Šūmanam, lai lūgtu padomu. Šūmanis sūtījumu neatvērtu nosūtīja atpakaļ.

Šajā laikā Hamburgā bija daudz ungāru mūziķu. Brāmam patika viņu tautas mūzika ar tās neparastajiem ritmiem, mazajām tripletu figūrām un rubato izjūtu. Tā ietekmēja viņa paša kompozīcijas stilu. Vienu no ungāriem sauca Remenijs. Viņš spēlēja vijoli, un Brāmss bieži viņu pavadīja koncertos. Viņi kopā devās koncerttūrēs un iepazinās ar tādiem slaveniem cilvēkiem kā komponists Francs Lists un vijolnieks Jozefs Joahims, kurš kļuva par Brahmsa tuvu draugu uz daudziem gadiem. Joahims ieteica Bramam doties pie Šūmaņa un viņa sievas Klāras uz Diseldorfu. Šūmanam patika Brahmss un viņš redzēja, ka viņš kļūs par izcilu komponistu, tāpēc uzrakstīja par viņu rakstu savā mūzikas žurnālā. Raksta virsraksts bija: Neue Bahnen ("Jaunie ceļi"). Šūmanam izrādījās taisnība: Brāmss patiešām kļuva par slavenu komponistu un atrada "jaunus ceļus" (jaunus kompozīcijas veidus). Brahmss palika ļoti tuvs Šūmaņa draugs. Kad Šūmanam bija nervu sabrukums, Brahmss aizbrauca pie viņa uz Diseldorfu. Brahmss drīz iemīlējās Klārā, kura bija 14 gadus vecāka par viņu. Viņš turpināja mīlēt viņu arī pēc Roberta Šūmaņa nāves, un viņiem bija ciešas attiecības, lai gan Brāmss sāka interesēties par citām sievietēm un īsu brīdi bija saderinājies. Tomēr viņš nekad nebija precējies.

Karjeras sākums Hamburgā

1859. gadā Brahmss apmetās uz dzīvi Hamburgā. Viņš nodibināja sieviešu kori un sarakstīja un aranžēja tam daudz mūzikas. Viņa Pirmais klavierkoncerts guva lielus panākumus Hannoverē un Hamburgā, bet ne Leipcigā, kur daudzi deva priekšroku mežonīgi romantiskajai Liszta mūzikai, kas stipri atšķīrās no klasicisma stilā balstītā Brāmsa stila. Brahmss nolēma doties uz Vīni. Tur viņam bija jāpaliek līdz mūža beigām.

Pirmie gadi Vīnē

Vīnē viņš drīz vien ieguva daudz draugu, kuriem patika viņa mūzika. Īsu laiku viņš vadīja kori "Vīnes dziedāšanas akadēmija", kas dziedāja dažus viņa skaņdarbus. Viņš iepazinās ar Vāgneru. Vāgners baidījās, ka Brāmss sāks rakstīt operas, kas būs slavenākas par viņa operām. Tāpēc Vāgners uzrakstīja rakstu, kurā rakstīja, ka Brāmss ir ļoti slikts diriģents. Vāgners bija kļuvis par Brāmsa ienaidnieku, kurš tik un tā nekad neuzrakstīja operas.

1870. gadā Brahmss kļuva par Vīnes koncertu cikla "Vīnes Gesellschaftskonzerte" vadītāju. Viņš kļuva arvien slavenāks kā komponists, taču diriģēšana viņam nekad nav veicies, un 1875. gadā koncertu vadīšanu pārņēma diriģents Hanss Rihters. Šo gadu laikā viņš pabeidza vienu no saviem izcilākajiem darbiem: Vācu rekviēms (Ein deutsches Requiem), kā arī vienu no viņa populārākajiem darbiem - Variācijas par Svētā Antonija chorālu (dažkārt kļūdaini dēvētas par Variācijām par Haidna tēmu).

Slavas gadi

Visbeidzot 1876. gadā viņš ļāva atskaņot savu Pirmo simfoniju. Sākotnēji tā neguva lielu panākumu, taču Vīnē klausītājiem tā patika. Viņš sāka komponēt daudzus savus izcilākos skaņdarbus un saņēma daudzus augstskolu apbalvojumus. Ziemā viņš sniedza koncertus, bet vasarā pavadīja laiku, komponējot. Savu pēdējo simfoniju (Ceturto simfoniju) viņš uzrakstīja 1885. gadā un diriģēja to, kopā ar orķestri dodoties turnejā pa Vāciju un Nīderlandi.

No 1889. gada Brahmss katru vasaru pavadīja Īšlā, kur viņam bija daudz draugu. Līdz 1890. gadam viņš nolēma pārtraukt komponēšanu, lai gan pēc iepazīšanās ar klarnetistu Rihardu Mīlfeldu viņš vēl uzrakstīja četrus skaistus darbus klarnetei. 1896. gadā viņš sarakstīja Četras nopietnas dziesmas, kuras, iespējams, iedvesmojusi Klāras Šūmanes skumjā nāve. Nākamajā gadā Brahmss Vīnē nomira no vēža. No tās pašas slimības bija miris arī viņa tēvs.

Viņa mūzika

Brahmss sarakstīja daudz vokālās mūzikas. Lielākais no šiem darbiem ir Vācu Rekviēms. Bija arī daudz darbu koriem un liels dziesmu krājums ar klavieru pavadījumu (Lieder). Viņš sarakstīja daudz klaviermūzikas, kas ietvēra sonātes un daudzus īsākus skaņdarbus, piemēram, fantāzijas, rapsodijas, balādes, intermessus, kapricio un romances. Viņa kamermūzikā ietilpst stīgu kvartets, kvintets un sekstets, klavieru trio, kvartets un klavieru kvintets. Viņš sarakstīja četras simfonijas un četrus koncertus: divus klavierēm, vienu vijolei un vienu vijolei un čellam (Dubultkoncertu). Vācu Rekviēms ir viņa izcilākais vokālais darbs.

Brahmss ļoti interesējās arī par seno mūziku un palīdzēja rediģēt Fransuā Kuperēna mūziku, kā arī sava drauga Roberta Šūmaņa mūziku.