Lied
Lied (izrunā "leed") ir vācu valodas vārds, kas nozīmē "dziesma" (daudzskaitlī ir Lieder - izrunā "līderis").
Ar vārdu Lied mūzikā apzīmē dziesmas, ko sarakstījuši vācu valodā runājošie klasiskās mūzikas komponisti. Klasiskās mūzikas komponistu sacerētās dziesmas dažkārt dēvē par "mākslas dziesmām".
Lieder parasti ir dziesmas dziedātājam ar klavieru pavadījumu. Tās lielākoties tika sacerētas 19. gadsimtā, kas bija tā dēvētais romantisma periods. Slavenākie Lieder komponisti bija Francs Šūberts, Roberts Šūmanis, Johanness Brāmss, Hugo Vulfs un Rihards Štrauss.
Vācu kultūrā Lied kā mākslas dziesma aizsākās viduslaikos. Valters fon der Fogelveide (Walther von der Vogelweide) bija 12.-13. gadsimta minnezvedējs, kurš komponēja un dziedāja dziesmas karaļa galmā nozīmīgām personām. Tāpat kā vairums minnesingeru, viņš bija gan dzejnieks, gan komponists, rakstot vārdus savām dziesmām. Lied romantisma periodā parasti rakstīja divi dažādi cilvēki: dzejnieks rakstīja vārdus, bet pēc tam komponists "iestudēja" tos mūzikā. 19. gadsimta komponisti lielākoties ļoti rūpējās par to, lai dziesmām izvēlētos labu dzeju. Dzeju bieži rakstīja tādi slaveni dzejnieki kā Gēte un Šillers. Lai gan lielākā daļa Lieder tika sacerētas romantisma periodā, to aizsākumi bija jau klasicisma periodā. Mocarts sarakstīja dziesmu ar nosaukumu Das Veilchen (Violets), bet Bēthovens sarakstīja vairākas dziesmas.
Tieši Šūberts bija tas, kuram bija jākļūst par izcilāko no visiem Lieder komponistiem. Šūberts sarakstīja vairāk nekā 600 dziesmu. Ļoti bieži viņš rakstīja formā, ko izmantoja Valters fon der Fogelveide: trīs panti, no kuriem pirmajiem diviem ir viena un tā pati mūzika (A-A-B jeb, kā to sauca fon der Fogelveide: "Stollen, Stollen, Abgesang"). Citas viņa dziesmas ir tā dēvētās "durchkomponiert" ("caur komponētas"). Šeit katrs pantiņš ir atšķirīgs, lai komponists varētu izteikt katra pantiņa vārdus ar atšķirīgu mūziku. Šūberta dziesmās brīnišķīgi ir tas, kā klavieru pavadījums palīdz balsij un parāda vārdu nozīmi. Tajā laikā klavieres bija pavisam jauns instruments, un ar tām varēja izdarīt lietas, kas ar klavesīnu nebūtu bijušas iespējamas. Viena no viņa agrīnākajām dziesmām ir slavenā Erlkönig (Erlking). Klavieru pavadījumu ir ļoti grūti spēlēt, jo labajā rokā nepārtraukti atkārtojas oktāvas, kas raksturo zirga galopu mežonīgā, vētrainā naktī. Grettchen am Spinnrade ir dziesma, kurā izmantota poēma no Gētes "Fausta". Jauna meitene sēž pie vērpjamā vārpstas un domā par savu mīļoto. Klavierspēles pavadījums ir viļņojošs, kas skan kā maigs vērpjamā riteņa klaudzēšana. Brīdī, kad meitene iedomājas sava mīļotā skūpstu, klavierspēle apstājas, bet pēc tam atkal pakāpeniski sāk skanēt, kad meitene pamostas un ierauga apkārtējo pasauli.
Komponisti bieži komponēja dziesmu grupas, kas piederēja kopā. Tās sauc par "dziesmu ciklu" (vācu valodā "Liederkreis"). Šūberts sarakstīja divus garus ciklus: Die Winterreise ("Ziemas ceļojums") un Die schöne Müllerin ("Skaistā dzirnavnieka meita"). Abi stāsta par mīlas lietām, kas beidzas bēdīgi.
Roberts Šūmanis ir sarakstījis daudz labu dziesmu. Viņš bija pianists, pirms kļuva par komponistu, tāpēc nav pārsteidzoši, ka viņa dziesmu klavieru partijas ir vismaz tikpat svarīgas kā balss partijas. Viņa dziesmu ciklā Dichterliebe (Dzejnieka mīlestība) ir dažas no viņa labākajām dziesmām. Tajās bieži vien valda sapņaina atmosfēra. Viņam īpaši patika dzejnieku Jozefa fon Eihendorfa un Heinriha Heines vārdu apdares.
Johannesam Brāmam dziedātāja partija vienmēr bija svarīgāka par klavierspēli. Viņš daudz ko iemācījās, studējot Šūberta dziesmas, un sarakstīja dažas ļoti slavenas Lieder. Viena no viņa labākajām ir humoristiskā Vergebliches Ständchen (veltīgā serenāde). Viņa Četras nopietnās dziesmas ir ļoti spēcīgas. Slavenā Wiegenlied (Lullaby), melodija, ko zina visi, ir viena no viņa dziesmām.
Hugo Volfs ir pazīstams gandrīz tikai ar savām dziesmām. Tās ir ļoti dramatiskas, un tajās viņš izmantoja neparastas harmonijas, ko bija iemācījies, klausoties Vāgnera mūziku. Dažas no Volfa dziesmām ir ļoti īsas, viņš īsā laikā pasaka daudz. Viņa itāļu un spāņu dziesmu grāmatā ir dažas no viņa labākajām dziesmām.
Rihards Vāgners un Gustavs Mālers ir sarakstījuši brīnišķīgas dziesmas, taču tās lielākoties ir ar orķestra pavadījumu. Mālera dziesmas ir iedvesmojušās no tautasdziesmām. Viņš pat izmanto tās savās simfonijās. Das Lied von der Erde ir dziesmu cikls diviem dziedātājiem (mecosoprānam un tenoram) un orķestrim.
Rihards Štrauss ir viens no pēdējiem dižākajiem dziesmu komponistiem. Viņa četras pēdējās dziesmas (ar orķestri) šķiet kā atvadas no mūzikas vēstures diženā perioda.
Jautājumi un atbildes
Jautājums.A: Vācu valodā vārds "Lied" nozīmē dziesma.
J: Kāda veida dziesmas ir Lieder?
A: Lieder ir dziesmas, kas rakstītas dziedātājiem un tiek atskaņotas klavieru pavadījumā.
J: Kad tika sacerēta lielākā daļa "Lieder"?
A: Lielākā daļa dziesmu tika sacerētas 19. gadsimtā, tā dēvētajā romantisma periodā.
J: Kas bija šo dziesmu slavenākie komponisti?
A: Slaveni dziesmu komponisti ir Francs Šūberts, Roberts Šūmanis, Johanness Brāmss, Hugo Vulfs un Rihards Štrauss.
J: Kā 19. gadsimta komponisti parasti radīja savas dziesmas?
A: 19. gadsimtā lielāko daļu dziesmu radīja divi dažādi cilvēki: dzejnieks rakstīja vārdus, bet komponists tos komponēja.
J: Kurš bija viens no pirmajiem Minespīrs, kurš komponēja un dziedāja dziesmas svarīgām personām karaļa galmā?
A: Valters fon der Fogelveide bija viens no pirmajiem minsingeriem, kas komponēja un dziedāja dziesmas nozīmīgām personām karaļa galmā.
J: Kāds ir Šūberta sarakstītās dziesmas piemērs, kas atbilst Valtera fon der Fogelveides izmantotajai formai? A: Viens no piemēriem ir Erlkönig (Erlkönig), kurā ir trīs panti, no kuriem divi ir vienādi muzikāli (A-A-B).
