Valters fon der Fogelveide (ap 1170–ap 1230) — vācu minnezingers un dzejnieks

Valters fon der Fogelveide — izcils vācu minnezingers un dzejnieks (ap 1170–1230). Viņa mīlas dzeja, dziesmas un politiskie teicieni ietekmēja viduslaiku galmu kultūru.

Valters fon der Fogelveide (dzimis ap 1170. gadu; miris, iespējams, Vircburgā ap 1230. gadu) bija slavens vācu dzejnieks un komponists. Viņš bija izcilākais vācu minnezingeris. Tie bija cilvēki, kas rakstīja un dziedāja dziesmas par galma mīlestību. Iespējams, ka Valters pats savam vārdam bija pievienojis "von der Vogelweide" (tas nozīmē "no putnu pļavas").

Tajā laikā sarakstītās vācu galma mīlas dziesmas bija ļoti līdzīgas, taču Valters tām piešķīra jaunu dzīvi un padarīja tās ļoti skaistas. Diemžēl mēs nezinām nevienu no viņa mūzikām, jo viņš tās nav pierakstījis. Taču viņš pierakstīja savus dzejoļus. Tie ir ļoti oriģināli, reizēm humoristiski, reizēm nopietni, bieži vien tikai maigi, uzmanīgi ierosinot idejas.

Mēs nezinām, kur Valters ir dzimis, bet kādā dokumentā viņš raksta, ka dziedāt un rakstīt dzeju mācījies Austrijā. Viņa dialekts liecina, ka viņš bija ieradies no Bavārijas vai Austrijas. Kādu laiku viņš pavadīja Bābenbergas hercoga Leopolda V muižā Vīnē. Tas bija ap 1190. gadu. Viņš piedalījās publiskos dziedāšanas konkursos un ilgi diskutēja ar citiem cilvēkiem par mīlestību un to, kā par to būtu jāraksta dzejā.

Ap 1198. gadu viņš pameta Vīni un daudzus gadus ceļoja, apciemojot Eiropas galmus, izklaidējot hercogus un prinčus un dziedot savas dziesmas. Viņš vienmēr pats rakstīja vārdus, nekad neizmantoja citu dzejnieku vārdus. Tas viņu padarītu par vienkāršu "Spielmann", taču Valters bija dižciltīgas izcelsmes (viņam bija tituls "Herr"). Viņš bieži pavadīja vairākas nedēļas vai mēnešus kādā pilī, kur izklaidēja cilvēkus un kur, iespējams, arī iemīlējās kādā no dāmām. Par šiem mīlas piedzīvojumiem viņš rakstīja savā dzejā.

Valters rakstīja arī pantus, ko sauca par "Sprüche" ("teicieni"). Tie bija par tā laika vēsturi. Tie bija sava veida politiskā propaganda un tika izmantoti politiskajās debatēs. Valters atbalstīja imperatoru Oto IV viņa argumentos pret pāvestu, pārliecinot imperatoru doties krusta karā, ko pāvests bija aizliedzis. Mēs nezinām, vai Valters devās krusta karā kopā ar imperatoru.

Šajā laikā Valters bija kļuvis ļoti slavens ne tikai kā dzejnieks un mūziķis, bet arī kā sava veida politiskais padomnieks. Valters bija pirmais dzejnieks, kurš rakstīja nacionālu un patriotisku dzeju. Viņš rakstīja arī vācu literatūrā jaunu mīlas dzejoļu veidu. Pazīstamākais no tiem ir Unter der Linde. Šeit ir pirmie divi panti:

Dzīves gaita un sociālais statuss

Par Valtera personīgo dzīvi saglabājies maz drošu ziņu, tāpēc avotu pretrunas ļāvušas vēsturniekiem izteikt dažādas versijas. Tomēr droši zināms, ka viņš bija izglītots, pārstāvēja dižciltīgu kārtu (tituls "Herr") un ilgu laiku dzīvoja pie dažādām galminieciskām personībām, sevišķi pie Bābenbergas hercoga Leopolda V Vīnē. Pēc 1190. gadu beigām viņš daudz ceļoja un bija labi pazīstams visos lielākajos vācu un daļēji itāļu galmos.

Darbs, tematikas un stils

Valtera galvenais ieguldījums ir divjoslu: tradicionālās minnelied (mīlasdziesmas) pārveide un politiski orientēto "Sprüche" attīstība. Viņa mīlas dzejoļi bieži ir tieši, dzīvīgi un emocionāli, taču nereti arī jokaini vai smalki ironiski. Sprüche bija kodolīgi, argumentēti panti, kuriem bija konkrēta mērķauditorija — galma publika, politiskie līderi un sabiedrība kopumā.

Valtera rokraksts dzejas valodā apvieno tradicionālo minnesingeres leksiku ar jaunām tēlu salīdzināšanām un ikdienišķiem detaļu aprakstiem. Viņš mēdz izmantot tiešu runu, dialogus un reizēm parodiju, tādējādi tuvinot galma dzeju dzīves pieredzei.

Manuskripti, muzikālā izpilde un pēcākā ietekme

Liela daļa Valtera dzejas saglabāta dažādos viduslaiku manuskriptos; vissvarīgākais no tiem ir Codex Manesse (Lielā Heidelbergas dzejas rokraksta kopā ar ilustrācijām), kurā ir ievērojams viņa dzeju apjoms un arī portretējoša miniāte. Lai gan tekstu ir daudz, oriģinālie melodiju pieraksti lielākoties nav saglabājušies, tāpēc precīzas mūzikas atjaunošanas gadījumā bieži izmanto rekonstrukcijas vai mūsdienu komponistu aranžējumus.

Valtera dzeja ietekmējusi vēlākus Vācijas literatūras laikus, īpaši 19. gadsimta tautas un nacionālo kustību attīstībā, un daudzus mūsdienu komponistus un runas māksliniekus. Daži viņa teksti ir tikuši mūsdienu iestudējumos, dziesmu ciklos un tulkojumos citās valodās.

Piemērs — "Unter der Linde" (parafrazēta tulkojuma fragmenti latviski)

Oriģinālais vidusvācu dzejojums tiek plaši citēts un tulkots. Zemāk atrodama saīsināta, latviskota parafrāze pirmajiem diviem pantiem, lai dotu priekšstatu par noskaņu un tēlu valodu:

Pie liepas pļavā, kur bija mūsu divu gulta, —
tur atradīsiet skaistus ziedus un nolauztas zāles stīgas, kas liecina par mūsu naktīm.
Meža priekšā, klusā ielejā, mēs bijām viens otram vienīgie;
es viņu skūpstīju, un viņa atbildēja ar smaidu — tā bija vienkārša, sirsnīga mīlestība.

Šis ir tikai viens no iespējamiem tulkojuma variantiem; oriģinālu vidusvācu tekstu var atrast kritiskajos izdevumos un nodaļās par Walther von der Vogelweide rokrakstiem.

Atziņas un pētniecība

Valters fon der Fogelveide ir centrāla figūra viduslaiku vācu literatūrā. Viņa darbi dod vērtīgu ieskatu galma kultūrā, mīlas ideālos un politiskajā domā viduslaiku Centrāleiropā. Mūsdienu pētniecība turpina analizēt viņa dialectu, rokrakstu variants, manuskriptu ģenēzi un iespējamos mūzikas avotus. Lai iepazītos ar tekstiem, ieteicami kritiskie izdevumi un uzticami tulkojumi, kā arī Codex Manesse reprodukcijas un komentāri.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Valters fon der Fogelveide?

J: Ko Valters pievienoja savam vārdam?

J: Kur viņš iemācījās dziedāt un rakstīt dzeju?

J: Kādus dzejoļus viņš rakstīja?

J: Kā šīs "Sprüche" kalpoja viņam politiski?

J: Vai Valters kādreiz pievienojās Otto IV šajā krusta karā?

J: Kas ir Unter der Linde?

Meklēt pēc burta