Heinrihs Heine
Kristians Johans Heinrihs Heine (dzimis kā Harijs Heine 1797. gada 13. decembrī - 1856. gada 17. februārī) bija viens no nozīmīgākajiem 19. gadsimta vācu dzejniekiem.
Heine piedzima asimilētā ebreju ģimenē Diseldorfā, Vācijā. Viņa tēvs bija tirgotājs. Pēc tam, kad viņa tēva bizness cieta neveiksmi, Heine tika nosūtīts uz Hamburgu. Viņa tēvocis Hamburgā bija ļoti veiksmīgs baņķieris, tāpēc Heine sāka apgūt viņa biznesu, bet vēlāk to pameta. Tad Heine sāka studēt jurisprudenci Getingenes, Bonnas un Berlīnes universitātēs, taču viņu vairāk interesēja literatūra nekā tiesības. 1825. gadā viņš ieguva jurista grādu. Tajā pašā laikā viņš nolēma pāriet no jūdaisma uz protestantismu. Tas bija nepieciešams, jo Vācijas zemēs pastāvēja stingri ierobežojumi pret ebrejiem. Tikai kristieši drīkstēja nodarboties ar noteiktu uzņēmējdarbību vai būt valsts ierēdņi. Tāpat ebrejiem bija aizliegts kļūt par universitātes profesoriem, kas Heinei bija īpaša ambīcija. Heine pats teica, ka viņa pievēršanās bija "ieejas biļete Eiropas kultūrā". Heine ir vislabāk pazīstams ar savu lirisko dzeju, kuras lielu daļu no mūzikas komponisti, īpaši Francs Šūberts (Franz Schubert) un Roberts Šūmanis (Robert Schumann), ir ieskaņojuši dziesmu skaņdarbos.
Savu dzejnieka karjeru Heine sāka ar "Dzejoļiem" ("Gedichte") 1821. gadā. Vēlāk Heines vienpusējā aizraušanās ar māsīcām Amāliju un Terēzi iedvesmoja viņu uzrakstīt dažus no saviem mīlīgākajiem dzejoļiem; Buch der Lieder ("Dziesmu grāmata", 1827) bija Heines pirmais apjomīgais dzejoļu krājums.
1831. gadā Heine no Vācijas devās uz Parīzi, Francijā. Tur viņš sadarbojās ar utopiskajiem sociālistiem. Viņš iepazinās ar cilvēkiem, kuri līdzinājās grāfam Sen-Simonam, kurš sludināja egalitāru bezšķiru sabiedrību.
Viņš palika Parīzē līdz mūža beigām. Vāciju viņš apmeklēja tikai 1843. gadā. Vācijas varas iestādes 1835. gadā aizliedza viņa un citu autoru darbus, kas tika uzskatīti par saistītiem ar "Jaunās Vācijas" kustību.
Heine turpināja komentēt Vācijas politiku un sabiedrību no attāluma. Heine rakstīja Deutschland. Ein Wintermärchen (Vācija. Ziemas pasaka). 1844. gadā; viņa draugs Kārlis Markss to publicēja savā laikrakstā Vorwärts ("Uz priekšu") 1844. gadā.
Vienu no grāmatām nacisti sadedzināja. Viena no slavenākajām Heines rindām tagad ir: "Kur sadedzina grāmatas, tur galu galā sadedzinās arī cilvēkus" (Almansors, 1821).
Wandere! (1852)
Heinrihs Heine "Wandere!"
Wenn dich ein Weib verraten hat,
So liebe flink eine Andre;
Noch besser wär es, du ließest die Stadt -
Schnüre den Ranzen und wandre!
Du findest bald einen blauen See,
Umringt von Trauerweiden;
Hier weinst du aus dein kleines Weh
Und deine engen Leiden.
Wenn du den steilen Berg ersteigst,
Wirst du beträchtlich ächzen;
Doch wenn du den felsigen Gipfel erreichst,
Hörst du die Adler krächzen.
Dort wirst du selbst ein Adler fast,
Du bist wie wie neugeboren,
Du fühlst dich frei, du fühlst: du hast
Dort unten nicht viel verloren.
Heinrihs Heine "Uz ceļa!"
Ja meitene tevi ir nolaidusi un nodevusi,
Neuztraucieties, bet atrodiet jaunu.
Tomēr daudz labāk - jūs devāties ceļā,
Sasiet mugursomu un dodieties klaiņot!
Jūs ātri nonāksiet pie zila, brīnišķīga ezera,
Apkārt lielajiem raudošajiem vītoliem.
Jūs varat šeit raudāt par savu mazo sāpi,
Jūsu intīmās sāpes un bēdas.
Un, kad jūs šo satriecošo augstumu būsiet uzkāpuši,
Jūs smagi nopūšaties.
Tomēr, nonākot līdz klinšainajai virsotnei,
Jūs dzirdēsiet ērgļu krakšķēšanu.
Un te esi tu pats - kā ērglis!
Tu esi kā jaundzimušais.
Jūs jūtaties mierīgi, jūtaties, ka neesat zaudējis
Tik daudz tur lejā! (angļu valodā tulkojis Sergejs Osankins)
Heinrihs Heine, 1831. gads
Heinrihs Heine, gravēts portrets, 1837. gads
Daži darbi
- Gedichte, 1821
- Tragödien, nebst einem lyrischen Intermezzo, 1823
- Reisebilder, 1826-31
- Die Harzreise, 1826
- Ideen, das Buch le Grand, 1827 gads
- Englische Fragmente, 1827
- Buch der Lieder, 1827
- Französische Zustände, 1833
- Zur Geschichte der neueren schönen Literatur in Deutschland, 1833
- Die romantische Schule, 1836
- Der Salon, 1836-40
- Par Ludvigu Bernu, 1840
- Neue Gedichte, 1844 - Jaunie dzejoļi
- Vācija. Ein Wintermärchen, 1844 - Vācija
- Atta Troll. Ein Sommernachtstraum, 1847
- Romanzero, 1851
- Der Doktor Faust, 1851.
- Les Dieux en Exil, 1853
- Die Harzreise, 1853
- Lutezia, 1854
- Vermischte Schriften, 1854
- Letzte Gedichte und Gedanken, 1869
- Sämtliche Werke, 1887-90 (7 sējumi) (rakstu krājums)
- Sämtliche Werke, 1910-20 (rakstu krājums)
- Sämtliche Werke, 1925-30 (rakstu krājums)
- Werke und Briefe, 1961-64 (darbi un vēstules)
- Sämtliche Schriften, 1968 (visi rakstītie darbi)
Reisebilder, 1831
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Heinrihs Heine?
A: Heinrihs Heine bija 19. gadsimta vācu dzejnieks.
J: Ar ko nodarbojās viņa tēvs?
A: Viņa tēvs bija tirgotājs.
Q: Ko Hainē studēja universitātē?
A: Heine studēja jurisprudenci Getingenes, Bonnas un Berlīnes universitātēs, taču vairāk nekā jurisprudence viņu interesēja literatūra.
J: Kāpēc viņš pārgāja no jūdaisma uz protestantismu?
A: Heine pārgāja no jūdaisma uz protestantismu, jo Vācijas zemēs ebreji bija pakļauti stingriem ierobežojumiem, piemēram, nevarēja nodarboties ar noteiktiem uzņēmumiem, kļūt par valsts ierēdņiem vai universitātes profesoriem.
J: Kāda ir viena no viņa slavenākajām rindām?
A: Viena no Heines slavenākajām rindām ir: "Tur, kur dedzina grāmatas, viņi galu galā sadedzinās arī cilvēkus" (Almansors, 1821).
J: Kur viņš pārcēlās 1831. gadā?
A: 1831. gadā viņš pārcēlās uz Parīzi, Francijā.
J: Kādu dzejoli viņš sarakstīja 1851. gadā? A: 1851. gadā Heinrihs Heinrihs Heine sarakstīja dzejoli "Karalis Rihards", kas tika sarakstīts kā veltījums Anglijas karalim Rihardam I un tulkots vairākās valodās.
