Klavesīns
Klavesīni ir taustiņinstrumenti, kas rada skaņu, stīgas plūcot ar plectrum. Tiek uzskatīts, ka tie ir radušies, kad klaviatūra tika pievienota psalterijam. Ar to tie atšķiras no klavihorda, kurā stīgas tiek sitamas. Tāpēc klavieres ir tuvākas klavesīnam nekā klavesīnam. Ar klavierēm ir iespējams spēlēt skaļāk vai klusāk, nospiežot taustiņus ar lielāku vai mazāku spēku. Ar klavesīnu skaļumu (skaļāku vai klusāku atskaņošanu) nevar kontrolēt, spēlējot. Tomēr dažiem lielajiem klavesīniem ir vairākas "pieturas", no kurām katra nodrošina cita veida skaņu. Lielākajiem klavesīniem ir divi manuāli (klaviatūras), kas nodrošina lielāku dažādību. Tas dod iespēju labo roku spēlēt melodiju uz vienas manuāles, kamēr kreisā roka spēlē pavadījumu klusāk uz otras.
Dažus mazos klavesīnus sauca par "virgināliem", iespējams, tāpēc, ka uz tiem spēlēja jaunas meitenes. Ir arī spineti, kas bija ļoti mazi un dažkārt spārna formas. Tās varēja paņemt un novietot uz galda.
Klavesīni bija ļoti nozīmīgi renesanses un baroka laikmeta mūzikā. Tos izmantoja gan kā solo instrumentus, gan orķestra pavadījumā. Daži no slavenākajiem klavesīna mūzikas komponistiem ir Viljams Bērds (William Byrd, 1543-1623), Fransuā Kuperēns (François Couperin, 1668-1733), Domeniko Skarlatī (Domenico Scarlatti, 1685-1757) un Johans Sebastians Bahs (Johann Sebastian Bach, 1685-1750). Pēdējais no šiem komponistiem sarakstīja "Labi temperēto klavieri", kurā ir prelūdija un fūga katrā mažora un minorā tonācijā. Runā, ka šo mūzikas krājumu Bahs sarakstījis, lai parādītu, kā taustiņinstrumentus, piemēram, klavesīnu, var noskaņot tā, lai būtu iespējams spēlēt jebkurā toņu gammā.
Meitenes portrets, kas spēlē jaunavu
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir klavesīns?
A: Klavesīns ir taustiņinstruments, kas rada skaņu, stīgas sitot ar plectrum.
J: Ar ko tas atšķiras no klavihorda?
A: Klavihorda stīgas tiek sitītas, lai radītu skaņu, bet klavesīnam tās tiek plūktas ar plectrum.
J: Kā klavieru spēle ir salīdzināma ar klavesīna spēli?
A: Ar klavierēm var spēlēt skaļāk vai klusāk, nospēlējot taustiņus ar lielāku vai mazāku spēku. Tomēr uz klavesīna skaļumu šādā veidā nav iespējams regulēt, un tā vietā tiek izmantotas dažādas "pieturas", lai iegūtu dažādas skaņas.
J: Kā sauca dažus mazos klavesīnu veidus?
A: Mazāka izmēra klavesīnus dažkārt sauca par "virgināliem" un "spinetiem". Virginālus bieži spēlēja jaunas meitenes, bet spinetus varēja paņemt rokās un novietot uz galda.
J: Kad klavesīnu sāka plaši izmantot mūzikā?
A.: Čellavokordi bija ļoti svarīgi renesanses un baroka laikmeta mūzikā. Tos izmantoja gan kā solo instrumentus, gan orķestru pavadījumus.
J: Kas sarakstīja "Labi temperēto klavierspēli"?
A: Johans Sebastians Bahs sarakstīja "Labi temperēto klavierspēli", kurā ir prelūdijas un fūgas visās mažorā un minorā tonalitātēs.
J: Kāds bija tās mērķis?
A: Runā, ka šo mūzikas krājumu Bahs sarakstījis, lai parādītu, kā taustiņinstrumentus, piemēram, klavesīnu, var noskaņot tā, lai tie varētu spēlēt jebkurā tonalitātē.
