Taustiņinstruments ir jebkurš mūzikas instruments, kuru spēlē, nospiežot taustiņus klaviatūrā. Taustiņi ir sakārtoti tā, ka dabiskās notis (parasti baltie taustiņi) veido klaviatūras pamata rindu, bet pārnesamās notis — astes vai “assās” notis (parasti melnie taustiņi) — ir izvietotas dabisko taustiņu augšpusē grupās pa 2 un 3. Katru klaviatūras atkārtojumu sauc par oktāvu; klaviatūras diapazons un taustiņu skaits var ievērojami atšķirties atkarībā no instrumenta tipa.

Skaņas radīšanas veidi

Skaņa taustiņinstrumentos var tikt radīta dažādos veidos. Zemāk esošajā sarakstā ir galvenie principi — saglabājot oriģinālos saišu elementus no sākotnējā teksta:

  • Klavierspēlē āmurīši sit pa stīgām.
  • Ērģelēs gaiss tiek virzīts pa caur caurulēm.
  • Elektroniskajās ērģelēs vai sintezatorā skaņa tiek radīta elektroniski.
  • Klavesinstrumentā stīgas tiek nospiestas ar spalvām jeb "džekiem".
  • Klavihorda stīgas tiek sitamas ar metāla "tangentu".

Šo pamatprincipu rezultātā rodas dažāda rakstura skanējumi un atbildes uz taustiņu nospiešanu:

  • Pianoforte (klavieres): āmuri sit pa stīgām — instruments var atskaņot dažādu dinamiku atkarībā no sitiena spēka (no ļoti klusas līdz ļoti skaļai).
  • Klavesīns: stīgas tiek plūktas ar plectriem (vēsturiskos instrumentos bieži no ērgļa spalvas vai kaula), tāpēc to dinamiska vadība ir ierobežota.
  • Klavihords: stīgas tiek skartas ar metāla tangentu; instruments ir ļoti jutīgs pret pieskārienu un ļauj niansētu izteiksmi (piem., vibrato — „bebung”), bet tas ir ļoti kluss.
  • Ērģeles: skaņa rodas, virzot gaisu caur dažādu garumu caurulēm; skaņas krāsu maina reģistri (stops) un atsevišķu reģistru kombinācijas.
  • Elektroniskie instrumenti un sintezatori: skaņa tiek ģenerēta un/ vai procesēta elektroniski, izmantojot oscilatorus, filtrus, modulācijas u.c.; digitālie pianīni un MIDI klaviatūras pieder šajā grupā.

Darbības princips un spēles ievērojamas īpatnības

Taustiņinstrumentu darbības princips atšķiras pēc mehānikas un skaņas radīšanas veida:

  • Klavierēm (akustiskajām): ir mehāniska "action" — nospiežot taustiņu, mehānisms paceļ āmuru, kas sit stīgu; pēc nospiešanas taustiņš atgriežas sākuma stāvoklī, kamēr demperis (apturētājs) nolaiž stīgu, lai skaņa apstātos.
  • Klavesīnam: taustiņa nospiešana aktivizē plēkšļiņu, kas noplēš vai plūkt stīgu; demperi nav tādā nozīmē kā klavierēm, tāpēc nots nav tik maināma ar pieskārienu spēku.
  • Klavihordam: taustiņa nospiešana piespiež tangentu, kas tieši nosit stīgu un bieži paliek pie tās (ļaujot diapazonā izteikt nianses un glissando). Klavihords ir ideāls intīmai muzicēšanai un baroka laikmeta īsām formai.
  • Elektroniskie taustiņinstrumenti: var emulēt akustiskos instrumentus un radīt pilnīgi jaunus skaņas timbrus; bieži tiem ir pieskāriena jutība, pedāļu un modulācijas iespējas, kā arī savienojamība ar datoriem (MIDI).

Taustiņu izkārtojums un notis

Standarta klaviatūras uzbūve: katra oktāva satur 12 pusnotis — septiņas dabiskās notis (C–D–E–F–G–A–B) un piecas starpnotis (kuras parasti atzīmē kā # vai b). Melnie taustiņi ir izvietoti grupās pa 2 un 3, kas palīdz orientēties uz tastatūras. Vidējā C (middle C) ir atskaites punkts ģitārzinātnē un daudzās mācību metodikās.

Vēsture īsumā

17. un 18. gadsimtā Vācijā ar vārdu "klavier" apzīmēja jebkuru taustiņinstrumentu. Bieži vien dabiskie taustiņi bija melni, bet asie un plašie - balti (sk. klavesīna attēlu), taču izkārtojums bija tieši tāds pats.

Baroka periodā populārākais taustiņinstruments bija klavesīns un klavikords. Ap 1700. gadu itāļu meistars Bartolomeo Cristofori izstrādāja pirmos instrumentus ar āmuru darbojošos mehānismu — pianoforte (vēlāk saīsināti 'piano'). Tas ļāva atskaņot gan klusākas, gan skaļākas skaņas atkarībā no pieskāriena spēka, kas radikāli paplašināja mūzikas izteiksmes iespējas.

20. gadsimtā, attīstoties elektroniskajiem instrumentiem, radās daudz dažādu elektronisko taustiņinstrumentu veidu. To vidū ir ondes Martenot un sintezators. 20. gs. otrajā pusē sintezatoru un elektronikas izplatība ievērojami paplašināja instrumentu skanējuma iespējas populārajā un klasiskajā mūzikā.

Mūsdienas — terminoloģija un ražotāji

Mūsdienās cilvēki bieži runā par klaviatūru, ar to saprotot elektronisko klaviatūru (piemēram, "Viņš spēlē klaviatūru"). Šī vārda daudzskaitļa forma ir "klaviatūras". Taču termins var attiekties arī uz jebkuru mehānisku vai digitālu taustiņu ierīci — no portatīvas MIDI klaviatūras līdz koncertklavierēm.

Yamaha šobrīd ir viens no pasaulē vadošajiem klaviatūru un klavieru ražotājiem; kompānija ražo gan akustiskās klavieres un flīģeļus, gan digitālos instrumentus, sintezatorus un MIDI kontrolierus. Citas pazīstamas zīmolgrupas un ražotāji ir Steinway & Sons, Bösendorfer, Kawai, Roland, Korg un citi — katram ražotājam ir savas specifiskas tehnoloģijas, darbības mehānismi un mērķauditorija.

Praktiski padomi pircējiem un mācībām

  • Ja vēlaties instrumentu ar plašu dinamiku un klasiskai mūzikai piemērotu skanējumu — izvēlieties akustiskās klavieres (flīģeli vai stāvošās klavieres) vai kvalitatīvu digitālo pianīnu ar parocīgu pedāļu sistēmu un pieskāriena jutību.
  • Ja nepieciešama raksturīga baroka vai renesanses skanējuma krāsa — interesējieties par klavesīnu vai klavihordu (pastāv arī rekonstrukcijas un moderni replikas).
  • Mūziķiem, kas strādā ar elektroniku un studiju, bieži labāk piemērotas ir sintezatori un MIDI klaviatūras, kas nodrošina savienojamību ar datoriem un instrumentu programmatūru.

Taustiņinstrumenti ir daudzveidīga un vēsturiski bagāta instrumentu grupa — no intīmiem klavihordiem līdz milzīgām ērģelēm un mūsdienīgiem sintezatoriem — katram no tiem ir savs raksturs, spēles tehnika un vieta mūzikas pasaulē.