18. gadsimts (1701–1800): kari, revolūcijas un koloniālisms

18. gadsimts: kari, revolūcijas un koloniālisms — septiņu gadu karš, ASV neatkarība, Francijas revolūcija, imperiālie iekari un Napoleona sākums.

18. gadsimts ir gadsimts no 1701 līdz 1800. Tas bija laiks, kad mainījās kara māksla, sāka veidoties mūsdienu nacionālās valsts formas, pieauga koloniālais spēks un izplatījās jaunas idejas — no Apgaismības filozofijas līdz rūpnieciskajām tehnoloģijām. Gadsimta gaitā Eiropas lielvaras paplašināja ietekmi ārpus kontinenta, jaunās tehnoloģijas un zinātniskie atklājumi mainīja ikdienu, bet revolūcijas un kari pārkārtoja politisko karti.

Kari un militārā tehnoloģija

Karadarbībā mainījās taktika un ieroču lietojums: vairs neizmantoja pīkas tik plaši kā agrāk, un vispopulārākais ieroču veids kļuva flintloka musketes. Arī artilērija kļuva precīzāka, formasabiedrība — profesionālāka, un armijas pieauga un kļuva mobilākas. Svarīgs konflikts bija septiņu gadu karš (1756–1763), kas bija viens no pirmajiem globālajiem kariem: tas skāra Eiropu, Ziemeļameriku, Āfriku un Āziju, un deva lielas priekšrocības Lielbritānijai koloniālajā sacensībā.

Koloniālisms un pārdalīšanās ārpus Eiropas

18. gadsimtā Eiropas valstis paplašināja savas kolonijas. Anglija apvienojās ar Skotiju (1707. gada personālā un parlamentārā savienība) un kļuva par spēcīgu jūras valsti, kas izveidoja plašu tirdzniecības un koloniālo tīklu. Britu kompānijas un valsts spēki iekaroja plašas teritorijas Indiju, it īpaši pēc svarīgām kaujām un līgumiem 18. gadsimta vidū. Tajā pašā laikā Lielbritānijas kuģniecība un tirdzniecība paplašinājās visā pasaulē.

Koloniālā izplešanās saistījās arī ar transatlantisko vergu tirdzniecību un ar to saistītajiem cilvēciskiem upuriem. Rietumu puslodē revolucionāras idejas un iespējas izraisīja sacelšanās pret verdzību un koloniālo varu — piemēram, 18. gadsimta beigās notika Haiti revolūcija, kas bija nozīmīgs piemērs vergu sacelšanās sekmēm.

Austrālijā ieradās pirmā flote (1788), kas iezīmēja Lielbritānijas kolonizācijas sākumu šajā kontinentā; kolonizācija nozīmēja arī postošas sekas vietējām aborigēnu kopienām.

Revolūcijas un jaunas politiskās idejas

Gadsimta otrajā pusē radikālas politiskas pārmaiņas mainīja pasauli. ASV ieguva neatkarību no Lielbritānijas (1776.–1783.) — Amerikas revolūcija popularizēja idejas par pilsoņu tiesībām, konstitucionālo valdību un jaunām politiskām formām. Vēlāk, gadsimta beigās, Francijā notika revolūcija (1789), kas radikāli mainīja francijas sabiedrību, nogādāja pie varas jaunas politiskas spējas un galu galā radīja apstākļus, kuros Napoleons nākamajā gadsimtā kļuva par Francijas valdnieku. Revolūcijas izplatīja nacionālismu, pilsoniskās brīvības un ideju par likuma pārākumu pār absolūto varu.

Eiropā notika arī lielas teritoriju pārkārtošanās, tostarp Polijas–Lietuvas kopvalsts sadalīšana vairākās daļās (Polijas dalīšanas), kā rezultātā kartē pazuda sena valsts sastāvdaļa.

Rūpniecība, tehnoloģijas un zinātne

18. gadsimtā sākās rūpnieciskās revolūcijas pirmais posms — īpaši Lielbritānijā. Bija svarīgi tehnisku izgudrojumu uzlabojumi: tekstilrūpniecībā parādījās mehāniskās iekārtas (piemēram, spinning jenny un citas vērpšanas/raušanas iekārtas), bet enerģētikas laukā nozīmīga bija tvaika mašīnas pilnveide. Šie jauninājumi veicināja ražošanas koncentrāciju fabriku vidē, urbanizāciju un sociālās pārmaiņas.

Zinātne un medicīna progresēja — ķīmijā, fizioloģijā un taksonomijā notika svarīgi atklājumi; pieauga arī izdevumu un grāmatu apjoms, ko veicināja izglītības izplatīšanās un Apgaismības idejas.

Kultūra, māksla un sabiedrība

18. gadsimts bija bagāts ar kultūras kustībām: literatūrā un filozofijā valdīja Apgaismības domātāji, mūzikā zelta laikmetu piedzīvoja klasicisma komponisti, piemēram, Haydns un Mozarts; arhitektūrā un vizuālajā mākslā deva vietu gan rokoko elegancijai, gan neoklasicisma austeritātei. Izglītības līmenis un lasītprasme pakāpeniski cēlās, un sabiedrībā veidojās jaunas profesionālās un sociālās grupas — buržuāzija kļuva par nozīmīgu spēku gan ekonomikā, gan politikā.

Sekas un mantojums

18. gadsimta notikumi un tendences — kari, koloniālisms, rūpniecība, un revolūcijas — sagatavoja ceļu 19. gadsimta plašākām pārmaiņām: paplašinājās globālā tirdzniecība, mainījās darba organizācija, un politiskās idejas par brīvību un nacionālo suverenitāti kļuva par centrālo dzinējspēku. Šā perioda notikumi atstāja dziļas pēdas arī mūsdienu starptautiskajās attiecībās, tiesiskumā un sociālajās struktūrās.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija 18. gadsimts?

J: Kāda veida ieroči bija populāri karadarbībā 18. gadsimtā?

J: Kāds bija vissvarīgākais karš 18. gadsimtā?

J: Kas notika starp Angliju un Skotiju 18. gadsimtā?

J: Kāds svarīgs notikums 18. gadsimtā notika ASV?

J: Kāds nozīmīgs notikums 18. gadsimtā notika Austrālijā?

J: Kāds notikums notika Francijā 18. gadsimta beigās, kā rezultātā Napoleons nākamajā gadsimtā kļuva par Francijas valdnieku?

Meklēt pēc burta