1740. gadu desmitgade — svarīgākie notikumi, pasaules līderi un biogrāfijas

Atklāj 1740. gadu desmitgades galvenos notikumus, pasaules līderus un ievērojamas biogrāfijas — hronoloģija, dzimšanas/nāves dati, politiskās pārmaiņas un kultūras ietekme.

Notikumi

• 1740 — Imperators Čārlzs VI miris; viņa nāve izraisīja jautājumu par Pragmatisko sankciju un noveda pie Hābsburgu mantojuma krīzes. Viņa meita Marija Terēze pārņēma valdīšanu, sākot Hābsburgu valdīšanu, kas diktēja Eiropas diplomātiju nākamajos gados.
• 1740 — uz troni kā Prūsijas karalis stājās Frīdrihs II (Lielais). Viņa ātrā ekspansija un 1740.–1742. gada invāzija Silēzijā izraisīja pirmo Silēzijas karu, kas bija daļa no plašākā Austrias mantinieka kara.
• 1740–1748 — Austrias mantinieka karš (War of the Austrian Succession). Tas aptvēra vairākas Eiropas valstis un notikumus: Prūsijas invāziju Silēzijā, Bavārijas un Francijas pret-Austrijas alianse, un beigu līgumu, kas mainīja reģiona varu līdzsvaru.
• 1741 — Krievijā notika apvērsums, un uz tronis nāca Īlizabete (Elizabeta Petrovna), nostumjot jaunā imperatora reģentu. Šis solis pastiprināja Krievijas lomu Eiropas politikā.
• 1742 — Miera līgumi un pārdalījumi: piemēram, Breslavas (Breslau) līgums starp Prūsiju un Austriju deva Frīdriham II kontroli pār lielu daļu Silēzijas (pirmā Silēzijas kara beigas).
• 1744–1748 — karam turpinoties, Eiropā notika vairākas nozīmīgas kaujas; 1745. gada Fontenojas kauja apliecināja Francijas spēku Kontinentā, savukārt Lielbritānija un tās sabiedrotie cīnījās Flandrijā un citur.
• 1745–1746 — Jakobītu sacelšanās Lielbritānijā, kuru vadīja „Bonnie Prince” Čārlzs Edvards Stjuarts; sacelšanās beidzās ar sagraujošu sakāvi pie Culloden 1746. gadā, kas nodrošināja Jakobītu kustības beigas un Stjuartu prasību atmaksu.
• 1748 — Ais-la-Šapēla (Aix-la-Chapelle) miera līgums noslēdz Austrias mantinieka karu, apstiprinot Marijas Terēzes valdīšanu, bet atstājot daļu teritoriālo pārdalījumu (piem., Silēzija Prūsijai).
• Koloniālās sacensības — 1740. gadu laikā turpinājās konflikts starp Eiropas lielvarām arī kolonijās (piem., War of Jenkins' Ear, kas saplūda ar plašāko Eiropas kara konfliktu), kā arī aktīva tirdzniecība un misijas Amerikas, Āfrikas un Āzijas teritorijās.
• Zinātnes un kultūras notikumi — 1742. gadā Anders Celsijs publicēja temperatūras mēra ideju, kas kļūs par Celsija skalu; 1743. gadā dzimis ķīmiķis Antuāns Lavozjē, kas vēlāk revolucionēs ķīmiju; 1748. gadā publicēts Monteskiē (Montesquieu) darbs Likumu gars (De l'esprit des lois), kas ietekmēs politiskās teorijas.

Pasaules līderi

• Marija Terēze — Hābsburgu valdniece (Austrijas hercogiste un citi Hābsburgu īpašumi) no 1740. gada; centrāla figūra Eiropas politikā pēc Čārlza VI nāves.
• Frīdrihs II (Frīdrihs Lielais) — Prūsijas karalis no 1740. gada, pazīstams ar militārajām reformām un ekspansiju Silēzijā.
• Ludvigs XV — Francijas karalis (1715–1774); Francija aktīvi iesaistījās kontinenta konflktos šajā periodā.
• Jēkabs (Džordžs) II? — (nerelevant) — galvenie britu varas pārstāvji: kņazs Džordžs II bija Lielbritānijas karalis (George II), bet valdības vadībā 1740. gados mainījās ministri — pēc Roberta Volpola (sir Robert Walpole) krišanas 1742. gadā valdības vadītājiem sekoja citi politiķi, līdz stabilizējās Henrijs Pelhams (Henry Pelham).
• Elizabete — Krievijas ķeizariene no 1741. gada, kuras varas pieaugums ietekmēja austrumu Eiropas diplomātiju.
• Pāvests Benedikts XIV — kļuva par pāvestu 1740. gadā, vadīja Romas Katoļu baznīcu šajā dekādē.
• Čārlzs VII (Bavārijas hercogs / Svētās Romas imperators 1742–1745) un pēc tam Francis I (Svētās Romas imperators no 1745. gada) — imperatori, kuru laiks saistīts ar karu un diplomātiskām izmaiņām Imperijā.
• Filips V (Spānija) valdīja līdz 1746. gadam; pēc viņa nāves tronī nāca Ferdinands VI (no 1746).
• Osmaņu impērijas sultāns — Mahmuds I (valdīja 1730–1754), kas pārvaldīja impēriju 1740. gados.

dzimšanas gadījumi

• 1740 — Donatian Alphonse François, marķīzs de Sade (marquis de Sade), franču rakstnieks un filozofs, kas vēlāk kļuva par pretrunīgu figūru Eiropas kultūrā.
• 1741 — Jāzefs II (Joseph II), Hābsburgu dinastijas pārstāvis, kas vēlāk kļuva par Svētās Romas imperatoru un ieviesa plašas reformas 18. gadsimtā.
• 1743 — Antuāns Lavozjē (Antoine Lavoisier), franču ķīmiķis, kurš tiek uzskatīts par mūsdienu ķīmijas tēvu.
• 1747 — John Paul Jones, jūras karavadonis, kurš vēlāk kļuva par Amerikas Neatkarības kara jūras varoni.
• 1749 — Edward Jenner, angļu ārsts, kurš izstrādāja pirmo efektīvo vakcīnu (pret bakām).

nāves gadījumi

• 1740 — Čārlzs VI (mirstība, kas izraisīja Hābsburgu mantojuma krīzi) un Pāvests Klements XII (miris 1740. gadā).
• 1741 — Vitus Bering (Vitus Jonassen Bering), dāņu krievu jūrasceļu pētnieks, kas vadīja Beringa ekspedīcijas uz Sibīrijas un Aljaskas piekrasti (mira ekspedīcijas laikā).
• 1744 — Alexander Pope, ievērojams angļu dzejnieks un satīriķis (miris 1744. gadā).
• 1745 — Sir Robert Walpole, bieži uzskatīts par Lielbritānijas pirmo premjerministru (mira 1745. gadā), un Jonathan Swift, rakstnieks, satīriķis autors (mira 1745. gadā).

Šie saraksti sniedz pārskatu par galvenajiem 1740. gadu notikumiem, vadošajām personībām un ietekmīgām dzimšanām un nāves gadījumiem. 1740. gadu dekāde bija laiks, kad mainījās Eiropas politiskās robežas, pieauga militārā konkurence un radās intelektuālas kustības, kuru ietekme kļuva jūtama vēl gadu desmitus uz priekšu.

Meklēt pēc burta