Filips V (1683–1746) — Spānijas pirmais Borbonu karalis

Filips V (1683–1746) — Spānijas pirmais Borbonu karalis: 45 gadu valdīšana, Versaļas izcelsme, zaudētās Neapoles un Sicīlijas kronas un ietekme uz mūsdienu Spāniju.

Autors: Leandro Alegsa

20-01-2026

Filips V (1683. gada 19. decembris – 1746. gada 9. jūlijs) bija Ludviga, Lielā dafīna, un Marijas Annas Viktorijas Bavārijas otrais dēls. Viņš bija Ludviķa XIV un Marijas Terēzes Austriešu mazdēls. Pēc Spānijas karaļa Kārļa II nāves, kurš nomira bez pēcnācējiem, Filips kļuva par vienu no galvenajiem pretendenti uz Spānijas troni un kļuva par pirmo Spānijas Borbonu dinastijas monarhu.

Filips dzimis Versaļas pilī, Francijā. 1700. gadā, pēc Kārļa II testamenta, viņam tika piedāvāts Spānijas tronis kā Filipsu Anžuā; šī izvēle izraisīja Lielbritānijas, Nīderlandes, Habsburgu un citu Eiropas lielvaru pretestību un noveda pie Spānijas atvasināšanas kara (1701–1714). Konflikta rezultātā Spānija zaudēja vairākas Eiropas provinces, un tā vietējā impērija tika pārdalīta ar citiem lielvalstu starpniecību.

Arī teritoriju zaudējumi bija nozīmīgi: Neapoles un Milānas karalistes nonāca Habsburgu, Svētās Romas imperatora Kārļa VI pārvaldē, bet Sicīliju uz laiku ieguva Viktora Amadeja II (Savoja). Šīs izmaiņas bija daļa no miera līgumiem, kas noslēdzās ar Utrehtas un Rāstatas līgumiem (1713–1714).

Valdīšana un reforma: Filips V centās konsolidēt un modernizēt Spāniju pēc kara gadiem. Viņa valdīšanas laikā tika ieviestas administratīvas pārkārtošanas, tostarp Decretos de Nueva Planta noteikumi, kas atcēla daudzas reģionālās privilēģijas (fueros) Aragonas krones teritorijās un stiprināja centralizētu valsts pārvaldību pēc kara. Filips arī veicināja karaspēka un flotes atjaunošanu, fiskālās un valsts pārvaldes reformas, kā arī patronēja mākslas un zinātnes attīstību.

Personiskā dzīve: Filips V apprecējās divas reizes. Pirmajā laulībā ar Mariju Luīzi no Savoja (Maria Luisa of Savoy) viņam piedzima dēli, tostarp Luī (Luís I), kurš īsi valdīja 1724. gadā. Otrā laulībā ar Elisabeti Farnasē (Elisabeth Farnese) viņam bija vairāki bērni, kas vēlāk kļuva par svarīgām Eiropas dinastiskām figūrām.

Abdikaācija un atgriešanās: 1724. gadā Filips uz brīdi atteicās no trona par labu savam dēlam Luīsam I, taču, kad Luī nomira tajā pašā gadā, Filips atjaunoja varu un turpināja valdīt līdz savai nāvei 1746. gadā.
Pēctecība: Filips bija trīs Spānijas karalju tēvs: Luī (Luís I), Ferdinands VI un Kārlis III (pēdējie divi kļuva par nozīmīgām personībām Spānijas un citu valstu vēsturē).

Filips V nomira Madrides karaliskajā pilī. Viņa valdīšanas ilgums — kopā 45 gadi un 21 diena — ir viens no garākajiem modernajā Spānijas vēsturē. Viņa valdīšana iezīmēja pāreju no Habsburgu uz Borbonu dinastiju, kā arī nozīmīgu centralizācijas un valsts modernizācijas posmu, kura sekas jutās nākamajos gadsimtos.

Vērtējums un mantojums: Filipa V valdīšana ir vērtējama pretrunīgi — no vienas puses, viņa politikas noveda pie spēcīgākas centralizētas valdības, administratīvām un militārām reformām; no otras puses, kara un teritoriju zudumi 18. gadsimta sākumā samazināja Spānijas ietekmi Eiropā. Borbonu dinastija, kuru viņš iedibināja, turpināja spēlēt galveno lomu Spānijas varas attīstībā.

Pirmā laulība

1701. gadā viņš apprecējās ar Mariju Luīzi no Savojas, un viņiem bija četri bērni:

Izdevums

Luijs I Spānijas (1707. gada 25. augusts - 1724. gada 31. augusts) bija precējies ar Luīzi Elizabeti Orleāna, bez bērniem.
Felipe Spānijas (1709. gada 2. jūlijs - 1709. gada 18. jūlijs)
Felipe Pedro Gabriels no Spānijas (1712. gada 7. jūnijs - 1719. gada 29. decembris) nomira bērnībā.
Spānijas imperators Ferdinands VI (1713. gada 23. septembris - 1759. gada 10. augusts) bija precējies ar Portugāles infanti Mariju Barbaru, bez bērniem.

Otrā laulība

1714. gadā viņš apprecējās vēlreiz ar Elizabeti Farnēzi, un viņiem bija septiņi bērni:

Izdevums

Spānijas Kārlis III (1716. gada 20. janvāris - 1788. gada 14. decembris) Parmas hercogs, Neapoles un Sicīlijas karalis un vēlāk Spānijas karalis. Bija precējies ar Mariju Amāliju Saksijas un viņam bija bērni.
Infants Francisko (1717. gada 21. marts - 1717. gada 21. aprīlis) nomira bērnībā.
Mariana Viktorija Spānijas (1718. gada 31. marts - 1781. gada 15. janvāris) apprecējās ar nākamo Portugāles karali Žozefu I, un viņai bija bērni.
Infants Felipe (1720. gada 20. marts - 1765. gada 18. jūlijs), Parmas hercogs. apprecējās ar Luīzi Elizabeti no Francijas, un viņam bija bērni.
Spānijas karaliene Marija Terēze Rafaela (1726. gada 11. jūnijs - 1746. gada 22. jūlijs) apprecējās ar Francijas dafīnu Luiju Ferdinandu, un viņiem bija bērni.
Infants Luiss (1727. gada 25. jūlijs - 1785. gada 7. augusts), Toledo arhibīskaps, Spānijas primas. Morganatiski apprecējās ar Mariju Terēzu de Vallabriga y Rozas, un viņiem bija bērni.
Marija Antonija Spānijas (1729. gada 17. novembris - 1785. gada 19. septembris) apprecējās ar nākamo Sardīnijas Viktoru Amadeju III, un viņiem bija bērni.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Spānijas Filips V?

A: Spānijas Filips V bija Ludviga XIV un Marijas Terēzes Austriešu mazdēls un bija Spānijas karalis no 1700. līdz 1724. gadam un no 1724. līdz 1746. gadam.

Q: Kura dēls bija Spānijas Filips V?

A: Spānijas Filips V bija Luija, Lielā dafīna un Marijas Annas Viktorijas Bavārijas otrā dēla dēls.

J: Kur piedzima Spānijas Filips V?

A: Spānijas Filips V piedzima Versaļas pilī, Francijā.

J: Kāds bija iemesls Filipa V ieņemšanai tronī?

A: Spānijas Filips V nomainīja Spānijas Kārli II, kurš bija bezbērnu un traks.

J: Kas notika Filipa V valdīšanas laikā?

A: Spānijas Filips V zaudēja Neapoles karalisti Svētās Romas imperatora Kārļa VI rokās un Sicīlijas karalisti Viktora Amadeja II rokās. Viņš bija pirmais Burbonu karalis Spānijā, un viņa valdīšanas ilgums 45 gadi un 21 diena ir visilgākais mūsdienu Spānijas vēsturē. Viņš bija arī trīs Spānijas karaļu tēvs.

J: Kur nomira Spānijas Filips V?

A: Spānijas Filips V nomira savā karaliskajā pilī Madridē.

J: Kāds bija Filipa V valdīšanas ilgums?

A: Spānijas Filipa V valdīšanas ilgums bija 45 gadi un 21 diena, kas ir visilgākais valdīšanas laiks mūsdienu Spānijas vēsturē.