Filips V (1683. gada 19. decembris – 1746. gada 9. jūlijs) bija Ludviga, Lielā dafīna, un Marijas Annas Viktorijas Bavārijas otrais dēls. Viņš bija Ludviķa XIV un Marijas Terēzes Austriešu mazdēls. Pēc Spānijas karaļa Kārļa II nāves, kurš nomira bez pēcnācējiem, Filips kļuva par vienu no galvenajiem pretendenti uz Spānijas troni un kļuva par pirmo Spānijas Borbonu dinastijas monarhu.

Filips dzimis Versaļas pilī, Francijā. 1700. gadā, pēc Kārļa II testamenta, viņam tika piedāvāts Spānijas tronis kā Filipsu Anžuā; šī izvēle izraisīja Lielbritānijas, Nīderlandes, Habsburgu un citu Eiropas lielvaru pretestību un noveda pie Spānijas atvasināšanas kara (1701–1714). Konflikta rezultātā Spānija zaudēja vairākas Eiropas provinces, un tā vietējā impērija tika pārdalīta ar citiem lielvalstu starpniecību.

Arī teritoriju zaudējumi bija nozīmīgi: Neapoles un Milānas karalistes nonāca Habsburgu, Svētās Romas imperatora Kārļa VI pārvaldē, bet Sicīliju uz laiku ieguva Viktora Amadeja II (Savoja). Šīs izmaiņas bija daļa no miera līgumiem, kas noslēdzās ar Utrehtas un Rāstatas līgumiem (1713–1714).

Valdīšana un reforma: Filips V centās konsolidēt un modernizēt Spāniju pēc kara gadiem. Viņa valdīšanas laikā tika ieviestas administratīvas pārkārtošanas, tostarp Decretos de Nueva Planta noteikumi, kas atcēla daudzas reģionālās privilēģijas (fueros) Aragonas krones teritorijās un stiprināja centralizētu valsts pārvaldību pēc kara. Filips arī veicināja karaspēka un flotes atjaunošanu, fiskālās un valsts pārvaldes reformas, kā arī patronēja mākslas un zinātnes attīstību.

Personiskā dzīve: Filips V apprecējās divas reizes. Pirmajā laulībā ar Mariju Luīzi no Savoja (Maria Luisa of Savoy) viņam piedzima dēli, tostarp Luī (Luís I), kurš īsi valdīja 1724. gadā. Otrā laulībā ar Elisabeti Farnasē (Elisabeth Farnese) viņam bija vairāki bērni, kas vēlāk kļuva par svarīgām Eiropas dinastiskām figūrām.

  • Abdikaācija un atgriešanās: 1724. gadā Filips uz brīdi atteicās no trona par labu savam dēlam Luīsam I, taču, kad Luī nomira tajā pašā gadā, Filips atjaunoja varu un turpināja valdīt līdz savai nāvei 1746. gadā.
  • Pēctecība: Filips bija trīs Spānijas karalju tēvs: Luī (Luís I), Ferdinands VI un Kārlis III (pēdējie divi kļuva par nozīmīgām personībām Spānijas un citu valstu vēsturē).

Filips V nomira Madrides karaliskajā pilī. Viņa valdīšanas ilgums — kopā 45 gadi un 21 diena — ir viens no garākajiem modernajā Spānijas vēsturē. Viņa valdīšana iezīmēja pāreju no Habsburgu uz Borbonu dinastiju, kā arī nozīmīgu centralizācijas un valsts modernizācijas posmu, kura sekas jutās nākamajos gadsimtos.

Vērtējums un mantojums: Filipa V valdīšana ir vērtējama pretrunīgi — no vienas puses, viņa politikas noveda pie spēcīgākas centralizētas valdības, administratīvām un militārām reformām; no otras puses, kara un teritoriju zudumi 18. gadsimta sākumā samazināja Spānijas ietekmi Eiropā. Borbonu dinastija, kuru viņš iedibināja, turpināja spēlēt galveno lomu Spānijas varas attīstībā.