Marija Anna Viktorija no Bavārijas — Francijas dauphine (1660–1690)
Marija Anna Viktorija no Bavārijas (1660–1690) — Francijas dauphine, Madame la Dauphine; stāsts par viņas dzīvi, dzimtu, trīs dēliem un ietekmi Francijas karaļa galmā.
Marija Anna Viktorija no Bavārijas (1660. gada 28. novembris – 1690. gada 20. aprīlis) bija Lielā dafina Luija sieva un Francijas dauphine. Francijas galmā viņu sauca par Dauphine Marie Anne Victoire, savukārt personiskākos apliecinājumos parasti dēvēja Madame la Dauphine. Viņa bija Bavārijas elektora Ferdinanda Marijas un Savojas hercogienes Henrietas Adelaides meita, kā arī Bavārijas princese un Bavārijas Violantes Beatrises māsa.
Agrīnā dzīve un izcelšanās
Marija Anna Viktorija dzimusi Bavārijā 1660. gada nogalē kā elektorāta valdnieku ģimenes locekle. Kā Bavārijas princese viņa saņēma ierastu aristokrātisku izglītību un reliģisku audzināšanu, kas atbilda katoļu dinastiskajām tradīcijām. Ģimenes saites ar Savojas un citiem eiropiešu namiem padarīja viņu par izdevīgu laulību kandidāti starp lielajām dinastijām.
Precības, loma pie Francijas troņa un darbība galmā
Marija Anna Viktorija apprecējās ar Lielā dafina Luiju, kļūstot par Francijas dauphine — tronmantinieces sievu. Šī laulība nostiprināja politiskas un dinastiskas saites starp Franciju un Bavāriju. Pie Luija XIV galma Marija Anna Viktorija aizņēma protokola un reprezentācijas lomu: viņa piedalījās oficiālos ceremonijās, reliģiskos pasākumos un pieņēma viesus. Dvorā viņu pazina kā pieticīgu, dievbijīgu un pienākumiem uzticīgu princesi, taču viņai nebija tik ietekmīgas pozīcijas kā daļai citu karaliskā galma pārstāvju.
Bērni un mantojums
Marija Anna Viktorija un Lielais dafins Luijs audzināja trīs dēlus, kas vēlāk kļuva par nozīmīgām Eiropas figūrām:
- Luijs, Burgundijas hercogs (Louis, Duke of Burgundy) — dēls, no kura nāca Ludvigs XV, kas vēlāk kļuva par Francijas karali.
- Filips, Anžū hercogs (Philippe, Duke of Anjou) — vēlāk kļuva par Spānijas karaļu Filipu V, uzsākot Spānijas Buurbonu dinastiju.
- Čārlzs, Berijas hercogs (Charles, Duke of Berry) — jaunākais dēls, kurš arī piederēja pie Francijas augstākās aristokrātijas.
Ar saviem dēliem Marija Anna Viktorija ir tiešā priekšgājēja gan Francijas, gan Spānijas Buurbonu līnijām, un viņas raduraksti ievērojami ietekmēja 18. gadsimta dinastiskās attiecības Eiropā.
Nākotne un piemiņa
Marija Anna Viktorija mira 1690. gada 20. aprīlī. Lai gan viņa dzīve pie Francijas galma bija salīdzinoši īsa, viņas galvenais mantojums ir dinastiskie sakari un pēcnācēji — it īpaši tas, ka viņas pēcteči sēdās gan Francijas, gan Spānijas tronī. Dvorā viņu vairāk atceras kā "Madame la Dauphine" — titulu, kas raksturoja viņas oficiālo lomu kā tronmantinieces sievai.
Bērni
- Francijas hercogs Luijs Burgundijas (1682. gada 16. augusts - 1712. gada 18. februāris), Burgundijas hercogs un vēlāk Francijas dofins; apprecējās ar Savojas otrās pusmāsas māsīcas Marijas Adelaides māsīcu, ar kuru dzimis nākamais Francijas hercogs Luijs XV;
- Francijas Filips (1683. gada 19. decembris - 1746. gada 9. jūlijs), "Anžu hercogs" (vēlāk Spānijas karalis); 1700. gadā kļuva par Spānijas karali; apprecējās ar Savojas otrās pusmāsas māsīcu Mariju Luīzi, un viņam bija bērni; apprecējās vēlreiz ar Elizabeti Farnēzi, un viņam bija vēl citi bērni, piemēram, nākamā Francijas Dafīne;
- Francijas hercogs Šarls no Berijas (1686. gada 31. jūlijs - 1714. gada 5. maijs); apprecējās ar savu pirmo māsīceni Mariju Luīzi Elizabeti Orleānieti, un viņiem bija bērni, bet neviens no viņiem neizdzīvoja ilgāk par gadu.
Ar saviem pirmajiem diviem dēliem viņa ir pašreizējā Spānijas karaļa, kā arī pašreizējā Luksemburgas lielhercoga senči.
Virsraksti un stili
- 1660. gada 28. novembris - 1680. gada 7. marts Viņas Augstība Bavārijas hercogiene Marija Anna Viktorija
- 1680. gada 7. marts - 1690. gada 20. aprīlis Viņas Karaliskā Augstība Francijas Dafēna (Son Altesse royale, "Madame la Dauphine").
Bavārijas Marijas Annas Viktores kā Francijas dafīnes ģerboņi.
Meklēt