Marija Anna Viktorija no Bavārijas (1660. gada 28. novembris – 1690. gada 20. aprīlis) bija Lielā dafina Luija sieva un Francijas dauphine. Francijas galmā viņu sauca par Dauphine Marie Anne Victoire, savukārt personiskākos apliecinājumos parasti dēvēja Madame la Dauphine. Viņa bija Bavārijas elektora Ferdinanda Marijas un Savojas hercogienes Henrietas Adelaides meita, kā arī Bavārijas princese un Bavārijas Violantes Beatrises māsa.

Agrīnā dzīve un izcelšanās

Marija Anna Viktorija dzimusi Bavārijā 1660. gada nogalē kā elektorāta valdnieku ģimenes locekle. Kā Bavārijas princese viņa saņēma ierastu aristokrātisku izglītību un reliģisku audzināšanu, kas atbilda katoļu dinastiskajām tradīcijām. Ģimenes saites ar Savojas un citiem eiropiešu namiem padarīja viņu par izdevīgu laulību kandidāti starp lielajām dinastijām.

Precības, loma pie Francijas troņa un darbība galmā

Marija Anna Viktorija apprecējās ar Lielā dafina Luiju, kļūstot par Francijas dauphine — tronmantinieces sievu. Šī laulība nostiprināja politiskas un dinastiskas saites starp Franciju un Bavāriju. Pie Luija XIV galma Marija Anna Viktorija aizņēma protokola un reprezentācijas lomu: viņa piedalījās oficiālos ceremonijās, reliģiskos pasākumos un pieņēma viesus. Dvorā viņu pazina kā pieticīgu, dievbijīgu un pienākumiem uzticīgu princesi, taču viņai nebija tik ietekmīgas pozīcijas kā daļai citu karaliskā galma pārstāvju.

Bērni un mantojums

Marija Anna Viktorija un Lielais dafins Luijs audzināja trīs dēlus, kas vēlāk kļuva par nozīmīgām Eiropas figūrām:

  • Luijs, Burgundijas hercogs (Louis, Duke of Burgundy) — dēls, no kura nāca Ludvigs XV, kas vēlāk kļuva par Francijas karali.
  • Filips, Anžū hercogs (Philippe, Duke of Anjou) — vēlāk kļuva par Spānijas karaļu Filipu V, uzsākot Spānijas Buurbonu dinastiju.
  • Čārlzs, Berijas hercogs (Charles, Duke of Berry) — jaunākais dēls, kurš arī piederēja pie Francijas augstākās aristokrātijas.

Ar saviem dēliem Marija Anna Viktorija ir tiešā priekšgājēja gan Francijas, gan Spānijas Buurbonu līnijām, un viņas raduraksti ievērojami ietekmēja 18. gadsimta dinastiskās attiecības Eiropā.

Nākotne un piemiņa

Marija Anna Viktorija mira 1690. gada 20. aprīlī. Lai gan viņa dzīve pie Francijas galma bija salīdzinoši īsa, viņas galvenais mantojums ir dinastiskie sakari un pēcnācēji — it īpaši tas, ka viņas pēcteči sēdās gan Francijas, gan Spānijas tronī. Dvorā viņu vairāk atceras kā "Madame la Dauphine" — titulu, kas raksturoja viņas oficiālo lomu kā tronmantinieces sievai.