Vijolante Beatrise Bavārijas — Toskānas lielā princese un Sjēnas pārvaldniece

Vijolante Beatrise Bavārijas (1673. gada 23. janvāris - 1731. gada 30. maijs) bija Toskānas dižprinča Ferdinanda de Mediči, Toskānas lielhercogistes mantinieka sieva. Viņa piederēja Bavārijas un Savojas valdnieku dinastiju saiknei, kas tolaik bija svarīgs Eiropas dinastisko saišu elements.

Agrīnā dzīve un izcelsme

Vijolante Beatrise bija Bavārijas elektora Ferdinanda Marijas un Savojas hercogienes Henrietas Adelaides jaunākais bērns. Viņa uzauga Bavārijā, kur saņēma atbilstošu aristokrātiskai izcelsmei izglītību — mācījās valodas, dāmu uzvedību, reliģiju un kultūru, kā arī iepazinās ar mūziku un mākslu, kas vēlāk raksturoja viņas darbību Toskānā. Vijolantes ģimenes starptautiskās attiecības deva arī saikni ar Franciju: viņas māsa bija Ludviķa XIV vedeklas māsa, kas atspoguļo ģimenes nozīmi Eiropas dinastiju tīklā.

Kāzas un dzīve Toskānā

1689. gada 9. janvārī viņa apprecējās ar Ferdinando de Mediči un kļuva pazīstama kā Toskānas Lielā princese. Pārcelšanās uz Florenci padarīja viņu par nozīmīgu figūru toskāniešu galmā. Kā dižprinceses sieva viņa piedalījās galma ceremonijās, uzturēja savas muzeālās un muzikālās tradīcijas un bieži darbojās kā mecenāte mākslai un mūzikai. Viņas laulība ar Ferdinandu de' Medici bija politiski svarīga savienība starp Bavāriju un Medičiem, taču laulībai nebija pēcteču — pārim nebija bērnu.

Vēlāki gadi un pārvaldība Sjēnā

Viņas vīrs nomira 1713. gada 31. oktobrī, un pēc šī zaudējuma Vijolante Beatrise palika Toskānā, saglabājot nozīmīgu lomu tajā laika politiskajā un kultūras dzīvē. 1717. gadā viņa tika iecelta par Sjēnas pārvaldnieci — amatu, kurā viņa uzturēja administratīvu kontroli un rūpējās par reģiona pārvaldības kārtību, sociālajiem jautājumiem un vietējo iestāžu darbību. Kā pārvaldniece viņa bija pazīstama ar rūpēm par vietējo labo uzvedību, kultūras pasākumu atbalstīšanu un izcilu galmisko protokolu, kas palīdzēja saglabāt Mediču ietekmi reģionā.

Mantojums un nāve

Vijolante Beatrise bija viena no tām aristokrātēm, kas savā dzīvesvietā popularizēja mākslu, mūziku un labdarību, un viņas darbība Sjēnā atstāja redzamu ietekmi uz reģiona kultūras dzīvi. Viņa aizgāja mūžībā 1731. gadā, 30. maijā. Tā kā viņai nebija tiešu pēcteču, viņas loma Toskānā un Sjēnā saglabājās kā fragments plašākā Mediču laikmeta vēsturē — paraugs sievietei valdības un kultūras vadībā agrīnajā 18. gadsimtā.

Vairāk par Vijolanti Beatrisi un viņas laiku Toskānā var atrast arhīvos un specializētā literatūrā par Mediču dinastiju, Bavārijas un Savojas savienībām, kā arī par Sjēnas vēsturisko pārvaldību.

Virsraksti un stili

1673. gada 23. janvāris - 1689. gada 9. janvāris: Viņas Augstība Bavārijas princese Violante Beatrise, Bavārijas hercogiene
1689. gada 9. janvāris - 1691. gada 5. februāris: Viņas Augstība Toskānas Lielprincese
1691. gada 5. februāris - 1713. gada 31. oktobris: Viņas Karaliskā Augstība Toskānas Lielprincese
1713. gada 31. oktobris - 1717. gada 12. aprīlis: Viņas Karaliskā Augstība Toskānas vecprincese atraitne
1717. gada 12. aprīlis - 1731. gada 30. maijs: Viņas Karaliskā Augstība Sjēnas gubernators

Violantes Beatrise kā Toskānas lielprinceses ieroči