1800. gads: vēsture, kalendāru atšķirības un svarīgākie notikumi
1800. gads (MDCCC) bija parasts gads pēc Gregora kalendāra (sākās trešdienā), bet pēc Jūlija kalendāra tas bija pārejas — garais — gads (leap year) un pēc Jūlija kalendāra sācies svētdienā. Tā bija 800. gada 2. tūkstošgadē, 18. gadsimta 100. un pēdējā gada, kā arī 1800. gadu desmitgades pirmais gads. Gregora kalendārs kopš tā ieviešanas 1582. gadā pakāpeniski atšķīrās no Jūlija kalendāra: 1800. gada sākumā Gregora kalendārs par 11 dienām apsteidza Jūlija kalendāru.
Kalendāru atšķirības un to iemesls
Galvenā atšķirība starp Gregora un Jūlija kalendāru ir roku aprēķina precizitātē attiecībā uz garajiem gadiem (sekulārajām dienām). Jūlija kalendārā katrs gads, kas dalās ar 4, tiek uzskatīts par garo (leap) gadu. Gregora reforma ieviesa precizējumu: gads, kas dalās ar 100, nav garais gads, ja vien tas nav dalāms arī ar 400. Tādējādi 1700., 1800. un 1900. gados Gregora kalendārs izlaida garo dienu, kurā Jūlija kalendārs to saglabāja, kas palielināja starpību.
- 1582. — Gregora reformas ieviešana; sākotnējā starpība bija 10 dienas.
- 1700. — starpība palielinājās līdz 11 dienām (Gregora kalendārs neatzina 1700. gada garo dienu, Jūlija — atzina).
- 1800. — pēc 28. februāra (Gregora) / 17. februāra (Jūlija) 1800. gadā starpība pieauga līdz 12 dienām, jo Jūlija kalendārs atzina 29. februāri, bet Gregora — nē.
- 1900. — starpība palielinājās vēlreiz līdz 13 dienām.
- 2000. — tā kā 2000. gads ir dalāms ar 400, Gregora kalendārs atzina šo garo gadu, tāpēc starpība tajā palika neskarta.
Praktiski tas nozīmē, ka datumi Jūlija un Gregora kalendārā „nesakrīt” un, atkarībā no tā, kurā brīdī palielinājās starpība, konkrētas dienas salīdzinājumā pārvietojas par noteiktu skaitu dienu. Jūlija kalendārs ilgstoši tika lietots daudzās pareizticīgo valstīs — piemēram, Krievijas impērijā Jūlija kalendārs palika oficiāls līdz 1918. gadam — un dažās kristīgajās baznīcās tas tiek izmantots liturģiskiem mērķiem līdz šai dienai.
Svarīgākie notikumi 1800. gadā
- Napoleona kari: 14. jūnijā notika Napoleona spēku uzvara Marengo kaujā (Itālija), kas nostiprināja Francijas pozīcijas Itālijā. Vēlāk, 3. decembrī, notika Hohenlindenas kauja, kur Francijas spēki sakāva austriešus.
- ASV politiskās pārmaiņas: 1800. gadā notika straujas politiskas kustības — ASV prezidents Džons Adams pārcēla federālo valdību uz jauno galvaspilsētu Vašingtonu, D.C., un notika prezidenta vēlēšanas, kurās par galveno pretendentu izvirzījās Tomass Džefersons.
- Bibliotēka Kongresā: ASV Kongress 1800. gadā izveidoja Library of Congress, kas vēlāk kļuva par valsts centrālo bibliotēku.
- Starptautiskās līgumsaistības: 1800. gada 1. oktobrī tika noslēgts slepens Сан-Ильдефонсо līgums (Treaty of San Ildefonso), saskaņā ar kuru Spānija atdeva Luizianu Francijai — notikums, kas vēlāk noveda pie Luizianas pirkuma (1803).
- Tehnoloģijas un zinātne: 1800. gadā Alessandро Volta publicēja un demonstrēja savus darbus par volta elementu (voltaisko akumulatoru), kas bija būtisks solis elektroķīmijas attīstībā.
- Eiropas politiskais konteksts: Eiropā turpinājās napoleona laika pārkārtojumi un alianšu maiņas; 1800. gads bija periods politisku un militāru konfliktu intensifikācijai, kas veidoja pamatu 19. gadsimta pirmajai desmitgadei.
1800. gads ir piemērs tam, kā astronomiski un administratīvi lēmumi (kalendāra reformas) mijiedarbojas ar vēsturiskajiem notikumiem — konfliktu, diplomātiju un tehnisku sasniegumu laiku, kas ietekmēja nākamo gadsimtu. Ja vēlaties, varu sagatavot detalizētāku hronoloģiju ar datumiem un norisēm konkrētās pasaules daļās vai pievienot informāciju par Latvijas reģionu 1800. gadā.
Notikumi
- Pasaules iedzīvotāju skaits sasniedz 1 miljardu.
- 14. marts - kardināls Barnaba Kiaramonti tiek ievēlēts par pāvestu kā Pijs VII.
- 21. marts - Pijs VII tiek ordinēts.
- 24. aprīlis - dibināta ASV Kongresa bibliotēka.
- 5. maijs - Lielbritānija pieņem Aktu par Lielbritānijas un Īrijas apvienošanos Lielbritānijas un Īrijas Apvienotajā Karalistē, kas stājas spēkā 1801. gada 1. janvārī. Augustā aktu paraksta karalis Džordžs III.
- 15. maijs - Napoleons Bonaparts šķērso Alpus un iebrūk Itālijā.
- 14. jūnijs - Marengo kauja, Napoleons sakauj Austrijas karaspēku pie Marengo, Itālijā.
- 2. jūnijs - Trinitijā, Ņūfaundlendā, notiek pirmā vakcinācija pret masaliņām Ziemeļamerikā.
- 27. jūnijs - Tripoles pasha Jussufs Karamanli pasludina karu Zviedrijai, liekot nogriezt konsulāta karoga mastu.
- 5. septembris - Maltas salu, ko bija okupējuši franči, ieņem britu karaspēks.
- 1. novembris - ASV prezidents Džons Adamss kļūst par pirmo ASV prezidentu, kurš dzīvo prezidenta rezidencē (vēlāk pārdēvēta par Balto namu).
- 17. novembris - notiek ASV Kongresa pirmā sesija Vašingtonā.
- 3. decembris - Hohenlindenas kauja, franču armija sakauj austriešu karaspēku.
- 24. decembris - Parīzē neizdodas Napoleona Bonaparta uzbrukums.
- 24. decembris - Pjērs Kūdrēns un Henriete Aimēra de la Ševalerija Parīzē nodibina Jēzus un Marijas Svēto Sirdspuķu kongregāciju.
- Alessandro Volta izgudro Volta voltaja kaudzīti: pirmā ķīmiskā baterija
- Infrasarkano starojumu atklāj Vilhelms Heršels.
- Tiek atcelts Islandes althings - pasaulē vecākais parlaments.
Dzimšana
Lai iegūtu vairāk informācijas, skatiet kategoriju:1800 dzimušie.
Nāves gadījumi
Lai iegūtu vairāk informācijas, skatiet kategoriju:1800 nāves gadījumi.