Alessandro Volta — itāļu fiziķis un pirmās elektriskās baterijas izgudrotājs
Grāfs Alessandro Džuzepe Antonio Anastasio Volta (1745. gada 18. februāris — 1827. gada 5. marts) bija lombardiešu fiziķis, kurš ievērojami veicināja elektrozinātnes attīstību un īpaši pazīstams ar pirmā praktiski lietojamā elektriskā elementa izstrādi 1800. gadā. Viņš dzimis Komo, Lombardijā, Itālijā, kur arī beidza dzīvi un ir apglabāts.
Biogrāfija un karjera
Volta ieguva zināšanas matemātikā un fizikā pašmācībā un vietējās skolās, vēlāk pievēršoties eksperimentālajai fizikai. 1779. gadā viņš tika iecelts par eksperimentālās fizikas profesoru Pāvijas Universitātē — amatu, ko viņš ieņēma gandrīz 25 gadus. Šajā periodā Volta izstrādāja vairākas ierīces un metodes, kas ļāva sistemātiski pētīt elektriskos fenomenus un mērīt elektriskos lielumus.
Pētījumi un galvenie atklājumi
- 1775. gadā Volta izstrādāja elektroforu, kas ļāva radīt un saglabāt statisku elektrisko lādiņu un bija svarīgs instruments elektrostatikas pētījumos.
- Viņš rūpīgi pētīja to, ko mūsdienās saucam par kapacitāti, un atklāja, ka konkrētam objektam elektriskais lādiņš Q ir proporcionāls elektriskajam potenciālam V. Šo sakarību dēvē par Voltas kapacitātes principu, un, iespējams, šī darba ietekmē elektriskā potenciāla mērvienība tika nosaukta par voltu.
- Ap 1791. gadu Volta sāka pētīt tā saucamo "dzīvnieku elektrību" un iesaistījās diskusijā ar Luīdži Galvani par to, vai dzīvniekos novērotā muskuļu saraušanās ir saistīta ar īpašu dzīvnieku elektrību vai ar kontaktu starp dažādiem metāliem. No saviem pētījumiem Volta secināja, ka metālu saskare un ķīmiskie šķīdumi rada elektrisko potenciālu, kas noveda pie elektroķīmiskās domāšanas attīstības.
Šajās izpētes gaitā Volta formulēja arī to, kas vēlāk kļuva par Voltas elektroķīmiskās virknes pamatprincipu un parādīja, kā galvaniskā elementa elektromotora spēks (emf E {\displaystyle {\mathcal {E}}}
) ir saistīts ar ķīmisko sastāvu un metālu pāriem.
Voltaja kaudzīte — pirmā elektriskā baterija
1800. gadā Volta izgudroja Voltaja kaudzīti — ierīci, kas sastāvēja no daudzām maiņām saliktām metālu plāksnītēm (parasti cinka un vara) ar mitru audumu vai salveti starp tām, kas piesātināts sāls ūdenī vai skābā šķīdumā. Šī konstrukcija deva pirmo ilgstošo, stabili plūstošu elektrisko strāvu, ko varēja izmantot turpmākiem eksperimentiem, elektroķīmijas un elektrotehnikas attīstībai. Voltaja kaudzīte tiek uzskatīta par pirmo praktisko elektroķīmisko elementu — bāzi mūsdienu baterijām un akumulatoriem.
Ietekme un atzinība
Voltaja darbi radīja pamatu elektroķīmijas attīstībai un deva iespēju praktiski izmantot elektrību, kas vēlāk noveda pie tādām tehnoloģijām kā telegrāfs, elektromotori un plaša mēroga elektriskās enerģijas izmantošana. Viņa atklājumi nostiprināja izpratni par strāvas avotu rašanos ķīmisku reakciju rezultātā.
Par nopelniem zinātnē un sešs gadsimtiem plašas atzinības dēļ Napoleons Bonaparts 1810. gadā viņu pasludināja par grāfu. Par godu viņam Komo pilsētā ir uzcelts muzejs — Voltiāna templis, kurā apskatāmas daudzas no oriģinālajām iekārtām un instrumentiem, ko viņš izmantoja eksperimentos. Viņa vārdā 1881. gadā tika nosaukta svarīga elektrības mērvienība — volts (V). Alessandro Volta vārdā nosauktas arī mūsdienu inovācijas un atklājumi, piemēram, Chevrolet Volt un Volta krāteris uz Mēness.
Personīgā dzīve un pēdējā atdusas vieta
Volta apprecējās ar grāfa Ludoviko Peregrini meitu Terēzi (Terēzi). Viņiem bija trīs dēli, un ģimene dzīvoja Itālijā. Pēc darbīgas zinātniskās karjeras Volta mira 1827. gadā Komo pilsētā. Viņa personiskā un zinātniskā mantojuma piemiņai Tempio Voltiano, kas atrodas netālu no Komo ezera, glabā un izstāda viņa instrumentus un dokumentus, sniedzot ieskatu Voltas dzīvē un atklājumos.
Kopsavilkums
Alessandro Volta ir viens no elektrozinātnes pionieriem: viņa eksperimentālā pieeja, ierīces un atklājumi — no elektrofora līdz Voltaja kaudzītei — izmainīja izpratni par elektrību un ļāva tai pārvērsties par praktisku enerģijas avotu. Viņa darbi ietekmēja gan teorētisko, gan praktisko zinātņu attīstību un joprojām tiek pieminēti kā elektrības zinātnes pamatu veidojoši sasniegumi.
Alessandro Giuseppe Antonio Anastasio Volta (1745-1827)
Voltaja kaudze
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija grāfs Alessandro Giuseppe Antonio Anastasio Volta?
A: Grāfs Alessandro Giuseppe Antonio Anastasio Volta bija lombardiešu fiziķis, kas īpaši pazīstams ar pirmā elektriskā elementa izstrādi 1800. gadā.
J: Kur un kad viņš dzimis?
A: Viņš dzimis 1745. gada 18. februārī Komo, Lombardijā, Itālijā.
J: Ar ko Volta strādāja 1775. gadā?
A: 1775. gadā Volta strādāja pie elektrofora, kas rada statisku elektrisko lādiņu.
J: Ko viņš atklāja par elektrisko potenciālu un lādiņu?
A: Viņš atklāja, ka konkrētam objektam elektriskais potenciāls V un lādiņš Q ir proporcionāli - tagad to pazīst kā Voltas kapacitātes likumu.
J: Kāds izgudrojums tiek piedēvēts viņam?
A: Viņam tiek piedēvēta Voltaja kaudzes - agrīnas elektriskās baterijas, kas 1800. gadā radīja vienmērīgu elektrisko strāvu - izgudrošana.
J: Kā Napoleons Bonaparts godināja viņa darbu?
A: 1810. gadā Napoleons Bonaparts viņu pasludināja par grāfu, lai godinātu viņa darbu elektrības jomā.
J: Kur viņš ir apglabāts?
A: Viņš ir apglabāts Komo pilsētā.
