Aleksandrs Puškins

Agrīnie gadi

Puškina tēvs nāca no senas aristokrātiskas dzimtas. No mātes puses Puškinam bija afrikāņu senči. Viņa vecvectēvs Ābrams Gannibals bija abesīnietis, kurš dzīvoja turku sultāna pilī Stambulā. Krievijas vēstnieks viņu nopirka kā dāvanu Krievijas caram Pēterim Lielajam. Gannibals kļuva par Pētera Lielā favorītu, un viņš tika nosūtīts uz Parīzi mācīties. Viņš kļuva ļoti bagāts. Puškins lepojās ar savu vecvectēvu un rakstīja par viņu romānā "Pētera Lielā nēģeris".

19. gadsimta Krievijā visas aristokrātu ģimenes mācījās runāt franciski, tāpēc Puškins un viņa brālis un māsa vairāk runāja un rakstīja franču, nevis krievu valodā. Par bērniem rūpējās medmāsa Arina Rodionovna Jakovļeva. Tieši medmāsa bija tā, kas iemācīja viņiem iemīlēt krievu valodu. Viņa stāstīja bērniem krievu tautas pasakas. Puškins arī runāja krieviski ar zemniekiem un lasīja daudzas grāmatas tēva bibliotēkā.

12 gadu vecumā viņš devās uz jaunu skolu - Imperatora liceju Carskoje Selo. Pēc gadiem šo skolu pārdēvēja par Puškina skolu tās slavenā skolēna vārdā. Drīz viņš sāka rakstīt romantiskus dzejoļus krievu valodā, izmantojot krievu stāstus par varoņiem un piedzīvojumiem. Ruslans un Ludmila bija dzeja, ko Mihails Gļinka vēlāk pārtapa operā.

Pilngadība

1817. gadā Puškins ieguva darbu Sanktpēterburgas ārlietu birojā. Drīz viņš sāka interesēties par politiku un atbalstīja 1825. gada dekembristu sacelšanos, kad grupa muižnieku un armijas virsnieku mēģināja panākt cita cara nākšanu pie varas un padarīt viņu mazāk ietekmīgu. Puškins sarakstīja dažus politiskus dzejoļus. Rezultātā viņam tika paziņots, ka viņam jāatstāj Sanktpēterburga. Viņam nācās pavadīt sešus gadus trimdā valsts dienvidos: Kaukāzā un Krimā. Par dienvidos piedzīvoto viņš rakstīja vairākos romantiski stāstošos dzejoļos (garās dzejas, kurās stāstīts stāsts). Viņš sāka darbu pie romāna dzejā Jevgeņijs Oņegins (jeb Jevgeņijs Oņegins). Viņš to pabeidza tikai 1833. gadā. Šis bija viņa slavenākais darbs. To izmantoja daudzi mūziķi, tostarp Pjotrs Iļjičs Čaikovskis, kurš to pārvērta operā. Dzejolī parādīti tipiski krievu cilvēki viņa laika sabiedrībā.

Puškins bija dusmīgs, ka joprojām atrodas izsūtījumā, un viņš rakstīja daudz vēstuļu saviem draugiem. Daudzas no šīm vēstulēm vēlāk tika publicētas. Viņš daudz laika pavadīja dzerot, spēlējot un cīnoties ar zobeniem. Viņš iemīlējās grāfa meitā, pie kura strādāja. Grāfam izdevās panākt Puškina izsūtīšanu uz viņa mātes muižu netālu no Pleskavas Krievijas otrā galā. Puškins šeit pavadīja divus gadus. Viņš bija vientuļš, bet studēja Krievijas vēsturi un sarunājās ar zemniekiem. Dzejoļi, ko viņš rakstīja, bija pilni ar krievu kultūras idejām. Viņš uzrakstīja vienu no saviem nozīmīgākajiem darbiem: Boriss Godunovs, drāma par stāstu no Krievijas vēstures. Pēc tās komponists Modests Musorgskis vēlāk uzveda operu. Boriss Godunovs bija nežēlīgs cars 17. gadsimtā. Puškina lugā parādīts, ka vienkāršiem cilvēkiem bija liela vara. Tas apgrūtināja Puškina darbu publicēšanu.

Atgriešanās no izsūtījuma

Pēc 1825. gada sacelšanās jaunais cars Nikolajs I saprata, ka Puškins jau ir ļoti slavens. Viņš arī saprata, ka Puškovs nav piedalījies sacelšanās, tāpēc ļāva viņam atgriezties. Cars teica, ka viņš pats cenzēs Puškina darbus, pirms tos atļaus publicēt. Viņš teica, ka būs labs cars un palīdzēs nabadzīgajiem ļaudīm (kalpiem) kļūt brīviem. Puškins nonāca sarežģītā situācijā, jo viņš nevarēja rakstīt neko tādu, kas nepatiktu caram.

Viņam bija jābūt ļoti uzmanīgam, lai neteiktu neko sliktu par valsts valdniekiem. Policija viņu ļoti uzmanīgi vēroja. Tomēr šajā laikā Puškins sarakstīja daudz lielisku darbu, un gandrīz katrs no tiem bija pirmais šāda veida darbs krievu literatūrā. Viens no piemēriem ir stāsts "Pīķa dāma", ko Čaikovskis pārtapa operā un kam bija liela ietekme uz Fjodora Dostojevska romāniem.

Pēdējie gadi

Savos pēdējos gados Puškins atkal strādāja valsts dienestā Sanktpēterburgā. Viņš 1831. gadā apprecējās, un viņam nācās daudz laika pavadīt galma sabiedrībā. Viņš arvien vairāk rakstīja prozu. Viņš sarakstīja Pētera I vēsturi un vēsturisko romānu "Kapteiņa meita". Viņš nepārtraukti lūdza caru, lai ļauj viņam atkāpties no darba un doties uz laukiem, lai pavadītu laiku rakstot. Cars to neļāva. 1837. gadā Puškins tika nogalināts divkaujā. Viņš bija spiests piedalīties duelī, lai aizstāvētu savas sievas godu.

Puškina sasniegumi

Mūsdienu krievu valoda būtu pavisam citāda, ja nebūtu Puškina. Viņš, izmantojot valodu, kādu to lietoja tauta, padarīja to par vienkāršu valodu, kas vienlaikus spēja izteikt dziļas jūtas. Viņa darbi ļoti ietekmēja vēlākos rakstniekus, piemēram, Ivanu Turgeņevu, Ivanu Gončarovu un Ļevu Tolstoju. Jevgeņijs Oņegins bija pirmais krievu romāns, kas vēstīja par tā laika sabiedrību. Viņa darbi ir tulkoti visās lielākajās valodās.