Aleksandrs Sergejevičs Puškins — krievu dzejnieks un literatūras pamatlicējs
Aleksandrs Puškins (1799–1837) — krievu dzejnieks un literatūras pamatlicējs; autors "Jevgeņijs Oņegins", novatoriska krievu valoda, milzīga ietekme un mantojums literatūrā.
Aleksandrs Sergejevičs Puškins dzimis 1799. gada 6. jūnijā (26. maijā pēc vecā stila) Maskavā un miris 1837. gada 10. februārī (29. janvārī pēc jaunā stila) Sanktpēterburgā. Viņš bija krievu dzejnieks, prozaiķis, dramaturgs un stāstu autors.
Daudzi uzskata, ka viņš bija izcilākais krievu dzejnieks. Viņš aizsāka krievu literatūras tradīcijas. Puškins rakstīja tā, kā neviens cits krievs pirms viņa nebija rakstījis: viņš lietoja krievu valodu tā, kā tā tika runāta, nevis rakstīja stilā, kas balstīts uz vecām baznīcas grāmatām. Viņa ietekme uz citiem krievu rakstniekiem bija milzīga, un vairāki krievu komponisti viņa stāstus un dzejoļus iestudēja mūzikā. Viņa dzeju ir ļoti grūti labi pārtulkot citās valodās, jo vārdi krievu kultūrā ir pilni īpašu nozīmju. Viņa romāni, jo īpaši "Jevgeņijs Oņegins", ir plaši lasīti.
Puškins bija cara Pētera I Āfrikas verga mazbērns. Viņš tika nogalināts divkaujā 1837. gadā 37 gadu vecumā.
Izglītība, karjera un dzīves ceļš
Pēc bērnības Maskavā Puškins saņēma izglītību prestižajā Cārevcērkves (Tsarskoje Selo) ģimnāzijā — Ļicejā, kur viņš sāka publicēt savus pirmos dzejoļus un iepazinās ar intelektuālo, literāro vidi. Viņa jaunības dzeja un satīra izraisīja varasiestāžu uzmanību, un dažus gadus viņš pavadīja izsūtījumā Krimas un Dienvidu reģionos. Šie ceļojumi bagātināja viņa tēlus un sižetus, iedvesmojot gan liriskas, gan episkas formas.
Galvenie darbi un žanri
Puškins strādāja visdažādākajos literāros žanros. Starp svarīgākajiem darbiem ir:
- Ruslāns un Ludmila — fantastiska episkā pasaka dzejā;
- Jevgeņijs Oņegins — romans dzejā, kas uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem krievu literatūras darbiem;
- Boris Godunovs — vēsturiska luga, kas kalpoja par pamatu vairākiem muzikāliem iestudējumiem;
- Kapitāna meita — prozas darbs, kurā attēlota jauna cilvēka morālā izaugsme, notikumi Pugačova sacelšanās laikā.
Valodas stils un ietekme
Viena no Puškina galvenajām literārajām inovācijām bija krievu literārās valodas atjaunošana — viņš lietoja dzīvo valodu, sarunvalodas nianses un bagātīgu tēlainību. Tas padarīja viņa tekstus pieejamākus un ietekmēja visu turpmāko krievu literatūras attīstību. Viņa darbi iedvesmoja gan rakstniekus, gan komponistus (piemēram, operu un mūzikas interpretācijas radīja dažādi komponisti), kā arī dramaturgus un māksliniekus.
Personīgā dzīve un nāve
1831. gadā Puškins apprecējās ar nākamo sabiedrības dāmu Natāliju Gontšarovu, un viņa ģimenes dzīve bija plašas uzmanības objekts. Publiskas baumas par Natālijas reputāciju un sarežģīti personiski konflikti novedīja pie konflikta ar francūžu virsnieku Georges d'Anthès, kas beidzās ar traģisku duelī — Puškins tika smagi ievainots un mira īsi pēc tam. Pēc nāves viņu apbedīja Tihvina kapsētā pie Aleksandra Ņevska klostera Sanktpēterburgā.
Mantojums
Puškins tiek uzskatīts par mūsdienu krievu literatūras pamatlicēju. Viņa darbi turpina tikt plaši lasīti, pētīti un tulkoti visā pasaulē; daudz kas no viņa valodas niansēm tomēr saglabā tulkošanas izaicinājumus. Puškina vārds tiek godināts gan Krievijā, gan ārpus tās — viņa dzīve un daiļrade ir neatņemama krievu kultūras un literatūras vēstures sastāvdaļa.
Piezīme par ciltskoku: Puškina dzimta patiešām saistīta ar Āfrikā dzimušo Abram Petrovicu Gannibalu — šī saikne bieži tiek minēta, runājot par autora ģimenes vēsturi un daudzveidīgo izcelsmi.
Aleksandrs Puškins - Vasilijs Tropiņins
Agrīnie gadi
Puškina tēvs nāca no senas aristokrātiskas dzimtas. No mātes puses Puškinam bija afrikāņu senči. Viņa vecvectēvs Ābrams Gannibals bija abesīnietis, kurš dzīvoja turku sultāna pilī Stambulā. Krievijas vēstnieks viņu nopirka kā dāvanu Krievijas caram Pēterim Lielajam. Gannibals kļuva par Pētera Lielā favorītu, un viņš tika nosūtīts uz Parīzi mācīties. Viņš kļuva ļoti bagāts. Puškins lepojās ar savu vecvectēvu un rakstīja par viņu romānā "Pētera Lielā nēģeris".
19. gadsimta Krievijā visas aristokrātu ģimenes mācījās runāt franciski, tāpēc Puškins un viņa brālis un māsa vairāk runāja un rakstīja franču, nevis krievu valodā. Par bērniem rūpējās medmāsa Arina Rodionovna Jakovļeva. Tieši medmāsa bija tā, kas iemācīja viņiem iemīlēt krievu valodu. Viņa stāstīja bērniem krievu tautas pasakas. Puškins arī runāja krieviski ar zemniekiem un lasīja daudzas grāmatas tēva bibliotēkā.
12 gadu vecumā viņš devās uz jaunu skolu - Imperatora liceju Carskoje Selo. Pēc gadiem šo skolu pārdēvēja par Puškina skolu tās slavenā skolēna vārdā. Drīz viņš sāka rakstīt romantiskus dzejoļus krievu valodā, izmantojot krievu stāstus par varoņiem un piedzīvojumiem. Ruslans un Ludmila bija dzeja, ko Mihails Gļinka vēlāk pārtapa operā.
Pilngadība
1817. gadā Puškins ieguva darbu Sanktpēterburgas ārlietu birojā. Drīz viņš sāka interesēties par politiku un atbalstīja 1825. gada dekembristu sacelšanos, kad grupa muižnieku un armijas virsnieku mēģināja panākt cita cara nākšanu pie varas un padarīt viņu mazāk ietekmīgu. Puškins sarakstīja dažus politiskus dzejoļus. Rezultātā viņam tika paziņots, ka viņam jāatstāj Sanktpēterburga. Viņam nācās pavadīt sešus gadus trimdā valsts dienvidos: Kaukāzā un Krimā. Par dienvidos piedzīvoto viņš rakstīja vairākos romantiski stāstošos dzejoļos (garās dzejas, kurās stāstīts stāsts). Viņš sāka darbu pie romāna dzejā Jevgeņijs Oņegins (jeb Jevgeņijs Oņegins). Viņš to pabeidza tikai 1833. gadā. Šis bija viņa slavenākais darbs. To izmantoja daudzi mūziķi, tostarp Pjotrs Iļjičs Čaikovskis, kurš to pārvērta operā. Dzejolī parādīti tipiski krievu cilvēki viņa laika sabiedrībā.
Puškins bija dusmīgs, ka joprojām atrodas izsūtījumā, un viņš rakstīja daudz vēstuļu saviem draugiem. Daudzas no šīm vēstulēm vēlāk tika publicētas. Viņš daudz laika pavadīja dzerot, spēlējot un cīnoties ar zobeniem. Viņš iemīlējās grāfa meitā, pie kura strādāja. Grāfam izdevās panākt Puškina izsūtīšanu uz viņa mātes muižu netālu no Pleskavas Krievijas otrā galā. Puškins šeit pavadīja divus gadus. Viņš bija vientuļš, bet studēja Krievijas vēsturi un sarunājās ar zemniekiem. Dzejoļi, ko viņš rakstīja, bija pilni ar krievu kultūras idejām. Viņš uzrakstīja vienu no saviem nozīmīgākajiem darbiem: Boriss Godunovs, drāma par stāstu no Krievijas vēstures. Pēc tās komponists Modests Musorgskis vēlāk uzveda operu. Boriss Godunovs bija nežēlīgs cars 17. gadsimtā. Puškina lugā parādīts, ka vienkāršiem cilvēkiem bija liela vara. Tas apgrūtināja Puškina darbu publicēšanu.
Atgriešanās no izsūtījuma
Pēc 1825. gada sacelšanās jaunais cars Nikolajs I saprata, ka Puškins jau ir ļoti slavens. Viņš arī saprata, ka Puškovs nav piedalījies sacelšanās, tāpēc ļāva viņam atgriezties. Cars teica, ka viņš pats cenzēs Puškina darbus, pirms tos atļaus publicēt. Viņš teica, ka būs labs cars un palīdzēs nabadzīgajiem ļaudīm (kalpiem) kļūt brīviem. Puškins nonāca sarežģītā situācijā, jo viņš nevarēja rakstīt neko tādu, kas nepatiktu caram.
Viņam bija jābūt ļoti uzmanīgam, lai neteiktu neko sliktu par valsts valdniekiem. Policija viņu ļoti uzmanīgi vēroja. Tomēr šajā laikā Puškins sarakstīja daudz lielisku darbu, un gandrīz katrs no tiem bija pirmais šāda veida darbs krievu literatūrā. Viens no piemēriem ir stāsts "Pīķa dāma", ko Čaikovskis pārtapa operā un kam bija liela ietekme uz Fjodora Dostojevska romāniem.
Pēdējie gadi
Savos pēdējos gados Puškins atkal strādāja valsts dienestā Sanktpēterburgā. Viņš 1831. gadā apprecējās, un viņam nācās daudz laika pavadīt galma sabiedrībā. Viņš arvien vairāk rakstīja prozu. Viņš sarakstīja Pētera I vēsturi un vēsturisko romānu "Kapteiņa meita". Viņš nepārtraukti lūdza caru, lai ļauj viņam atkāpties no darba un doties uz laukiem, lai pavadītu laiku rakstot. Cars to neļāva. 1837. gadā Puškins tika nogalināts divkaujā. Viņš bija spiests piedalīties duelī, lai aizstāvētu savas sievas godu.
Puškina sasniegumi
Mūsdienu krievu valoda būtu pavisam citāda, ja nebūtu Puškina. Viņš, izmantojot valodu, kādu to lietoja tauta, padarīja to par vienkāršu valodu, kas vienlaikus spēja izteikt dziļas jūtas. Viņa darbi ļoti ietekmēja vēlākos rakstniekus, piemēram, Ivanu Turgeņevu, Ivanu Gončarovu un Ļevu Tolstoju. Jevgeņijs Oņegins bija pirmais krievu romāns, kas vēstīja par tā laika sabiedrību. Viņa darbi ir tulkoti visās lielākajās valodās.
Jautājumi un atbildes
J: Kad un kur dzimis Aleksandrs Puškins?
A: Aleksandrs Puškins dzimis 1799. gada 6. jūnijā (26. maijā pēc vecā stila) Maskavā.
J: Kāds rakstnieks bija Aleksandrs Puškins?
A: Aleksandrs Puškins bija krievu dzejnieks, prozaiķis, dramaturgs un stāstu autors.
J: Kāds ir Puškina devums krievu literatūrā?
A.: Puškins aizsāka krievu literatūras tradīcijas, rakstot tā, kā neviens cits krievs to nebija darījis, - izmantojot krievu valodu, kā tā tika runāta, nevis rakstot stilā, kas balstīts uz vecām baznīcas grāmatām.
J: Kā Puškins ietekmēja citus krievu rakstniekus?
A: Puškina ietekme uz citiem krievu rakstniekiem bija milzīga, un vairāki krievu komponisti viņa stāstus un dzejoļus iestudēja mūzikā.
J: Kāpēc Puškina dzeju ir grūti tulkot citās valodās?
A: Puškina dzeju ir grūti labi pārtulkot citās valodās, jo krievu kultūrā vārdi ir pilni īpašu nozīmju.
J: Kas ir Jevgeņijs Oņegins?
A: "Jevgeņijs Oņegins" ir Aleksandra Puškina romāns, kas ir plaši lasīts.
J: Kāda ir Puškina kultūras izcelsme?
A: Puškina vecvectēvs bija Āfrikas vergs, kuru atbrīvoja cars Pēteris Lielais.
Meklēt