Kaukāzija — reģions starp Melno un Kaspijas jūru: ģeogrāfija un vēsture
Atklāj Kaukāzijas bagāto ģeogrāfiju un vēsturi — kalni, jūras, kultūras krustceles no Elbrusa līdz Kaspijai. Interaktīvi fakti, karšu pārskats un vēsturiskie stāsti.
Kaukāzs jeb Kaukāzija ir reģions Eirāzijā, kas dienvidos robežojas ar Irānu, dienvidrietumos ar Turciju, rietumos ar Melno jūru, austrumos ar Kaspijas jūru un ziemeļos ar Krieviju. Persiešu valodā šis reģions tiek saukts par Qafqâz. Kaukāzijā ietilpst Kaukāza kalni un apkārtējās zemienes.
Kaukāza kalnus mēdz dēvēt par līniju starp Āziju un Eiropu, un Kaukāza zemes tiek dažādi uzskatītas par viena vai abu kontinentu teritorijām. Kaukāza ziemeļu daļu dēvē par Aizkaukāzu, bet dienvidu daļu - par Aizkaukāzu. Augstākā virsotne Kaukāzā ir Elbrusa kalns (5642 m), kas atrodas Krievijas rietumu daļā Aizkaukāzā un ko parasti uzskata par augstāko punktu Eiropā.
Ģeogrāfija un reljefs
Kaukāzs ietver sarežģītu reljefu — no augstiem kalniem un ledājiem līdz zemienēm un piekrastēm. Galvenā kalnu grēda — Kaukāza kalni — stiepjas ziemeļrietumu–dienvidaustrumu virzienā. Reģionā ir vairākas senvēsturiskas upju ielejas, piemēram, Kuras un Arakas baseini dienvidu daļā. Kaukāza kalni veido dabisku barjeru starp jūru baseiniem un ietekmē klimatu un cilvēku apdzīvotību.
Klimats un dabas daudzveidība
Klimats Kaukāzā ir ļoti daudzveidīgs: piekrastēs dominē mēreni jūras klimata elementi, zemienēs un ielejās — mēreni kontinentāls klimats, bet kalnos — alpīnisks klimats. Šī klimata un reljefa dažādība rada bagātu flora un fauna mozaīku — no subtropu augiem pie Melno jūras piekrastes līdz alpu zālēm augstkalnos. Reģions ir arī bioloģiskā daudzveidības krātuve ar vairākām endēmiskām sugām.
Ģeoloģija un seismiskums
Kaukāzs atrodas starp Eirāzijas un Arābijas tektoniskajām plātnēm, tāpēc tā teritorijā ir intensīva tektoniskā darbība. Tas izskaidro gan iespaidīgo kalnu celšanos, gan biežas zemestrīces. Ledāju kušana un ūdensapgādes izmaiņas kalnos arī ietekmē reģiona ekosistēmas un cilvēku saimniecību.
Vēsture un kultūras mijiedarbība
Kaukāzs ir bijis svarīgs tirdzniecības un kultūras ceļš starp Eiropu un Āziju — cauri reģionam gājušas seno tirdzniecības ceļu sakarības, tajā skaitā daļas no Senā zīda ceļa. Reģionu ir ietekmējušas vairākas impērijas un kultūras: persieši, osmaņi, krievi un citas. Kaukāzs ir arī etniski un reliģiski daudzveidīgs — tur sadzīvo vairākas tautas ar atšķirīgām tradīcijām, valodām un reliģijām (islāms, pareizticība, kristietība u.c.).
Politiskais sadalījums un iedzīvotāji
Lielākā daļa Kaukāza atrodas triju neatkarīgu valstu teritorijā dienvidos — Gruzija, Armēnija un Azerbaidžāna — kā arī Krievijas Federācijas subjekti ziemeļos (piemēram, Dagestāna, Čečenija, Adigeja u.c.). Reģiona iedzīvotāju skaits, etniskais sastāvs un valodu daudzveidība padara Kaukāzu par vienu no pasaules kultūrvēsturiskās mozaīkas centriem.
Ekonomika un nozīme
Kaukāzā ekonomiskās aktivitātes ietver lauksaimniecību (vīnogu audzēšana, rieksti, dārzeņi), naftas un gāzes ieguvi (īpaši Azerbaidžānā), kalnrūpniecību, kā arī tūrisma pakalpojumus kalnu un vēsturisko vietu apmeklētājiem. Reģions ir stratēģiski nozīmīgs tranzīta ceļu dēļ — cauri tam ved naftas un gāzes cauruļvadi, dzelzceļi un autotransports, kas savieno Kaspijas reģionu ar rietumiem.
Sabiedriskās problēmas un drošība
Kaukāzs pēdējos gadsimtos ir bijis konfliktu reģions, kur mijiedarbojas ģeopolitiskie interešu un etniskās pretrunas. Teritoriālie strīdi, reorganizācijas un konfliktsituācijas dažviet ietekmē drošību, ekonomiku un cilvēku dzīves apstākļus. Tajā pašā laikā pastāv arī starpvalstu sadarbības programmas un attīstības iniciatīvas, kas cenšas stiprināt reģiona stabilitāti un izaugsmi.
Tūrisms un piekļuve
Kaukāzs piesaista gan alpīnistu un pārgājienu cienītājus (piemēram, Elbrusa apvidū), gan kultūras tūristus, kuri apmeklē senas pilsētas, klosterus un arheoloģiskos pieminekļus. Ceļošana pa reģionu prasa rūpīgu plānošanu saistībā ar piekļuvi, sezonālajām laika apstākļu izmaiņām un vietējo drošības situāciju.
Rezumējot — Kaukāzs ir ģeogrāfiski un kultūras ziņā ļoti daudzveidīgs reģions ar nozīmīgu vēsturisku lomu. Tā sarežģītā daba, bagātīgā bioloģija, etniskā mozaīka un stratēģiskā atrašanās vieta padara to par svarīgu objektu pētniecībā, tūrisma attīstībā un starptautiskajā politikā.
Kaukāza valstis
Gruzija
Armēnija
Azerbaidžāna
Krievijas Federācijas reģioni Kaukāzā
Dagestāna
Čečenija
Kabardino-Balkārija- Ziemeļosetija-Alānija
Mīti un leģendas
Bībeles Ararata kalns, kur piestāja Noasa šķirsts, ir pazīstams kā senās Armēnijas valstības orientieris. Ararata virsotni sezonāli klāj sniegs. Grieķu mitoloģijā Kaukāzs jeb Kaukasos bija viens no pīlāriem, kas balstīja pasauli. Dzeuss tur bija iesēdinājis Prometeju. Romas dzejnieks Ovidijs novietoja Kaukāzu Skītijā un teica, ka tas ir auksts un akmeņains kalns, kas ir personificēta bada mājvieta.
Saistītās lapas
- Transkontinentālā nācija
- Indoeiropiešu valodas
- Kaukāza valodas
- Krievijas-Krievijas karš
Jautājumi un atbildes
J: Kur atrodas Kaukāza reģions?
A: Kaukāza reģions atrodas Eirāzijā, dienvidos robežojas ar Irānu, dienvidrietumos ar Turciju, rietumos ar Melno jūru, austrumos ar Kaspijas jūru un ziemeļos ar Krieviju.
J: Kā persiešu valodā sauc Kaukāza reģionu?
A: Kaukāza reģiona nosaukums persiešu valodā ir Qafqâz.
J: Kas ietver Kaukāziju?
A: Kaukāzijā ietilpst Kaukāza kalni un apkārtējās zemienes.
J: Kā parasti sauc Kaukāza kalnus?
A: Kaukāza kalnus parasti dēvē par līniju starp Āziju un Eiropu.
J: Kā Kaukāza zemes ir saistītas ar kontinentiem?
A: Kaukāza zemes tiek uzskatītas par viena vai abu kontinentu teritorijām.
J: Kā sauc Kaukāza ziemeļu un dienvidu daļu?
A: Kaukāza ziemeļu daļu sauc par Ciskaukāzu, bet dienvidu daļu - par Aizkaukāzu.
J: Kāda ir augstākā virsotne Kaukāzā?
A: Augstākā virsotne Kaukāzā ir Elbrusa kalns (5642 m), kas atrodas Krievijas rietumu daļā Aizkaukāzā un parasti tiek uzskatīts par augstāko punktu Eiropā.
Meklēt