Azerbaidžāna (azerbaidžāņu: Azərbaycan; oficiālais nosaukums Azerbaidžānas Republika) ir valsts Eirāzijas Dienvidkaukāza reģionā. Tā atrodas blakus Krievijai ziemeļos, Gruzijai, Armēnijai rietumos, Irānai dienvidos un Kaspijas jūrai austrumos. Azerbaidžānas galvaspilsēta ir Baku. Azerbaidžāna kļuva neatkarīga no Padomju Savienības, kad tā 1991. gadā beidza pastāvēt.
Azerbaidžānas sastāvā ir arī anklāvs - Nahčivanas autonomā republika, kas ziemeļos un austrumos robežojas ar Armēniju, dienvidos un rietumos — ar Irānu, bet ziemeļrietumos — ar Turciju. Lielākā daļa Azerbaidžānas teritorijas ģeogrāfiski atrodas Rietumāzijā; Apvienoto Nāciju Organizācija to klasificē kā Āzijas valsti.
Ģeogrāfija un administratīvais sadalījums
Valstij ir daudzveidīgs reljefs — no Kaukāza kalniem ziemeļos līdz līdzenumiem un piekrastes joslai pie Kaspijas jūras. Klimats svārstās no mérens līdz subtropiskam pie krasta zonām. Azerbaidžānas teritorijā atrodas gan kalnu ielejas, gan plašas stepes, meži un minerālūdens avoti. Valsts administratīvi sastāv no reģioniem (rayon) un pilsētām, kā arī no autonomās Nahčivanas republikas.
Vēsture — īss pārskats
Azerbaidžānas teritorijas vēsture ir sena un daudzslāņaina: tā ietver senās civilizācijas, persiešu un turku ietekmes periodus. Pašreizējais nosaukums cēlies no Atropates, persiešu satrapa Ahemenīdu impērijas laikā. Viduslaikos reģionā bija daudz valstu un khanātu; vēlāk liela daļa teritorijas nonāca Osmaņu un Persijas ietekmē, bet 19. gadsimtā daļa tika iekļauta Krievijas Impērijā. 20. gadsimtā pēc īslaicīgās neatkarības perioda 1918–1920 gados teritorija kļuva par Padomju Sociālistisko Republiku, līdz 1991. gadā atjaunoja neatkarību. Mūsdienu vēsturē būtiska nozīme ir bijusi tratējošajiem jautājumiem par Kalnu Karabahu (Nagorno-Karabakh), kas noveda pie plašiem konfliktiem un teritoriju maiņām 1990. gadu sākumā, 2020. gadā un vēlākajos gados.
Politika un starptautiskās attiecības
Azerbaidžāna ir prezidenciāla republika ar spēcīgu prezidenta lomu. Kopš 2003. gada valstī par prezidentu darbojas Ilham Aliyev (sekojot Heydar Aliyev). Valsts aktīvi piedalās starptautiskajās organizācijās — tā ir arī vairāku Eiropas institūciju, piemēram, Eiropas Padomes, locekle kopš 2001. gada. Azerbaidžānai ir diplomātiskās attiecības ar lielāko daļu pasaules valstu (aptuveni 158) un dalība vairākās starptautiskajās organizācijās. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2006. gada 9. maijā to ievēlēja par Cilvēktiesību padomes locekli.
Sabiedrība, valoda un reliģija
Azerbaidžānas iedzīvotāju skaits mūsdienās ir aptuveni 10 miljoni. Vairāk nekā 90 % iedzīvotāju ir etniskie azerbaidžāņi; starp mazākumtautībām ir krievi, gruzīni un citas grupas. Oficiālā valoda ir azera jeb azerbaidžāņu valoda. Valsts konstitūcijā nav noteikta oficiālā reliģija, taču reliģiskā sastāva ziņā dominē islāms — galvenokārt šiītu un arī sunnītu kopienas. Azerbaidžānā dzīvo arī kristieši (galvenokārt austrumu pareizticīgo), ebreji, kā arī personas, kas sevi deklarē kā agnostiski vai ateisti. Laicīga valsts iekārta un dažādu reliģisko kopienu klātbūtne veido sabiedrības daudzveidību.
Ekonomika
Azerbaidžānas ekonomika ir cieši saistīta ar enerģētikas resursiem — īpaši naftu un dabasgāzi no Kaspijas jūras. Naftas un gāzes ieguve un eksportēšana ir galvenais ienākumu avots, un valstij ir izveidoti lielapjoma cauruļvadi un projekti, piemēram, Baku–Tbilisi–Ceyhan un Dienvidu gāzes koridors, kas savieno resursus ar starptautiskajiem tirgiem. Bez enerģētikas nozīmēm ir lauksaimniecība, pārtikas pārstrāde, transporta loģistika un pieaugošs tehnoloģiju sektors. Pēdējā laikā tiek veiktas investīcijas infrastruktūrā, tūrisma attīstībā un pilsētu renovācijā, īpaši Baku.
Kultūra un mantojums
Azerbaidžānas kultūra apvieno persiešu, turku, islāmiskās un lokālās Kaukāza tradīcijas. Pazīstami ir mūzikas žanri, piemēram, mugham, bagāta tautas mūzika un dejas, kā arī tradicionālā paklāju un roku darbu ražošana. Svarīgi svētki un tradīcijas ietver Novruz — pavasara saulgriežu un jaunā gada svinības. Baku un citas pilsētas ir gan vēsturiski, gan moderno arhitektūras pieminekļu kombinācija; UNESCO Pasaules mantojumā iekļautas vietas, piemēram, Vecpilsēta Baku (Walled City) ar Širvansaha pili un Mēteļa torni (Maiden Tower).
Drošība un konflikti
Ilgstošais konflikts par Kalnu Karabahu ir bijis viens no galvenajiem reģiona drošības izaicinājumiem, radot plašas humanitāras un politiskas sekas gan Azerbaidžānai, gan kaimiņu valstīm. 2020. gadā notika plašas karadarbības operācijas, kuras mainīja stāvokli uz zemes; turpmāk arī tika īstenotas citas politiskas un militāras darbības, kas ietekmēja reģiona statusu. Starptautiskas sarunas par ilgtermiņa risinājumu turpinās, iesaistot starptautiskos starpniekus un blakusreģiona aktierus.
Noslēgumā
Azerbaidžāna ir valsts ar bagātu vēsturi, stratēģisku ģeogrāfisko stāvokli un nozīmīgiem enerģētikas resursiem. Tā apvieno tradicionālo kultūru ar mūsdienu attīstības ambīcijām, vienlaikus saskaroties ar sarežģītiem reģionāliem izaicinājumiem un starptautiskām attiecībām. Azerbaidžāna turpina attīstīt infrastruktūru, ekonomiku un kultūras nozīmi gan reģionālā, gan globālā kontekstā.
