Azerbaidžāna
Azerbaidžāna (azerbaidžāņu: Azərbaycan; oficiālais nosaukums Azerbaidžānas Republika) ir valsts Eirāzijas Dienvidkaukāza reģionā. Tā atrodas blakus Krievijai ziemeļos, Gruzijai, Armēnijai rietumos, Irānai dienvidos un Kaspijas jūrai austrumos. Azerbaidžānas galvaspilsēta ir Baku. Azerbaidžāna kļuva neatkarīga no Padomju Savienības, kad tā 1991. gadā beidza pastāvēt.
Azerbaidžānas sastāvā ir arī anklāvs - Nahčivanas autonomā republika, kas ziemeļos un austrumos robežojas ar Armēniju, dienvidos un rietumos - ar Irānu, bet ziemeļrietumos - ar Turciju.
Lielākā daļa Azerbaidžānas teritorijas atrodas Rietumāzijā. Apvienoto Nāciju Organizācija to sauc par Āzijas valsti.
Tomēr, tā kā Azerbaidžāna ir tuvu Eiropai un tās vēsture ir saistīta ar Eiropu, tā ir arī vairāku Eiropas grupu, tostarp Eiropas Padomes locekle kopš 2001. gada. Azerbaidžānai ir diplomātiskās attiecības ar 158 valstīm. Tai ir dalība 38 starptautiskās organizācijās. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2006. gada 9. maijā Azerbaidžānu ievēlēja par nesen izveidotās Cilvēktiesību padomes locekli.
Vairāk nekā 90 % iedzīvotāju ir etniskie azerbaidžāņi. Mazākumtautības ir krievi, gruzīni un citas minoritātes. Azerbaidžānas konstitūcijā nav noteikta oficiālā reliģija. Taču valstī lielākā reliģija ir šiītu islāms, kam seko sunnītu islāms. Azerbaidžānā ir arī neliels skaits kristiešu (galvenokārt austrumu pareizticīgo), ebreju (galvenokārt aškenazi), agnostiķu un ateistu.
Azerbaidžānas nosaukums cēlies no Atropates. Tas bija persiešu satraps Ahemenīdu impērijas laikā.
Azerbaidžānas paklājs no Širvanas grupas. Bijo paklājs", 19. gadsimta vidus
Vēsture
Senā Azerbaidžāna tika nosaukta par Kaukāza Albāniju un bija relatīvi neatkarīga romiešu/bizantiešu (romiešuAzerbaidžāna) un persiešu kontrolē.
Pēc arābu iekarošanas 7. gadsimtā valsts vienmēr atradās musulmaņu ietekmē, kad tās iedzīvotāji kļuva musulmaņi, līdz Krievijas impērija ienāca Kaukāza reģionā.
No 1920. līdz 1991. gadam Azerbaidžāna kā Padomju Savienības dalībvalsts bija komunistiska valsts.
Kopš 19. gadsimta sākuma Azerbaidžānā bija apmetušies daudzi krievi, taču pēc Padomju Savienības sabrukuma un neatkarības atgūšanas Azerbaidžānā, kas atkal ir pakļauta kontrolei, lielākā daļa krievu un citu minoritāšu pārstāvju pameta valsti un turpina to pamest.
Bioloģiskā daudzveidība
Azerbaidžānā ir reģistrētas un klasificētas 106 zīdītāju, 97 zivju, 363 putnu, 10 abinieku un 52 rāpuļu sugas. Azerbaidžānas nacionālais dzīvnieks ir Karabahas zirgs. Tas ir Azerbaidžānas izcelsmes kalnu stepju sacīkšu un jāšanas zirgs. Tā ir viena no senākajām šķirnēm, un tās senču pirmsākumi meklējami jau antīkajā pasaulē. Tomēr mūsdienās šis zirgs ir apdraudēta suga.
Azerbaidžānas flora ir vairāk nekā 4500 augstāko augu sugu. Pateicoties unikālajam klimatam, Azerbaidžānas flora ir daudz bagātāka sugu skaita ziņā nekā citu Dienvidkaukāza valstu flora. Aptuveni 67 % no visā Kaukāzā augošajām sugām var atrasties Azerbaidžānā.
Izglītība
Daudziem azerbaidžāniešiem ir kāda veida augstākā izglītība, jo īpaši zinātniskajos un tehniskajos priekšmetos. Saskaņā ar padomju datiem 1970. gadā 100 % vīriešu un sieviešu (vecumā no deviņiem līdz četrdesmit deviņiem gadiem) bija lasīt un rakstīt spējīgi. 2009. gadā rakstpratības līmenis Azerbaidžānā bija 99,5 procenti.
Kultūra
Azerbaidžānas kultūra ir veidojusies daudzu ietekmju rezultātā. Mūsdienās spēcīga ir Rietumu ietekme, tostarp globalizētā patēriņa kultūra. Valstī ir labi saglabātas nacionālās tradīcijas. Dažas no galvenajām Azerbaidžānas kultūras daļām ir mūzika, literatūra, tautas dejas un māksla, virtuve, arhitektūra un kino.
Mūzika un tautas dejas
Azerbaidžānas mūzika balstās uz tautas tradīcijām, kas aizsākās pirms gandrīz tūkstoš gadiem. Starp nacionālajiem mūzikas instrumentiem ir 14 stīgu instrumenti, astoņi sitamie instrumenti un seši pūšaminstrumenti.
Mugham, meykhana un Ashiq ir dažas no daudzajām Azerbaidžānas mūzikas tradīcijām. Mugham ir mūzika ar dzeju un instrumentāliem starplaikiem. Izpildot Mugham, dziedātājiem dziedāšanā un mūzikā ir jāiekļauj savas emocijas. Mugham dziedātājs Alim Qasimov ir viens no pieciem labākajiem visu laiku dziedātājiem. Meykhana ir dziesma bez mūzikas. To parasti izpilda vairāki cilvēki. Viņi izdomā vārdus par konkrētu tēmu. Ashiq apvieno dzeju, stāstu stāstīšanu, deju un vokālo un instrumentālo mūziku. Tā ir kā azerbaidžāņu kultūras simbols.
Azerbaidžāna pirmo reizi Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalījās 2008. gadā. 2012. gadā tā rīkoja konkursu Baku.
Ir desmitiem azerbaidžāņu tautas deju. Tās tiek izpildītas svinīgos festivālos. Dejotāji valkā tautiskos tērpus, piemēram, čokhu. Lielākajai daļai deju ir ļoti ātrs ritms.
Arhitektūra
Azerbaidžānas arhitektūra parasti savieno Austrumus un Rietumus. Mūsdienu Azerbaidžānā ir saglabājušies daudzi seni dārgumi, piemēram, Jaunavas tornis un Širvanšahu pils Baku mūra pilsētā. Ir parādīti Azerbaidžānas torņa celtniecības plāni. Tiek ziņots, ka tas aizstās Burj Khalifa kā augstāko ēku pasaulē. Plānotais augstums ir 1050 metri (3440 pēdas).
Filmas
Azerbaidžānas kino industrija aizsākās 1898. gadā. Patiesībā Azerbaidžāna bija viena no pirmajām valstīm, kas iesaistījās filmu veidošanā. Pēc tam, kad Azerbaidžāna ieguva brīvību no Padomju Savienības, 1991. gadā Baku notika pirmais Baku starptautiskais filmu festivāls "Austrumi-Rietumi".
Pārtika
Tradicionālais ēdiens ir slavens ar daudzajiem dārzeņiem un zaļumiem, ko ēdienos izmanto sezonāli. Ļoti populāri ir svaigi garšaugi, tostarp piparmētra, koriandrs, dilles, baziliks, pētersīļi, estragons, puravi, maurloki, maurloki, timiāns, majorāns, zaļie sīpoli un ūdens kreses. Tos bieži pasniedz kopā ar galvenajiem ēdieniem. Nacionālie ēdieni parāda ainavas daudzveidību. To pamatā ir Kaspijas jūras zivis, vietējā gaļa (galvenokārt aitas un liellopu gaļa), kā arī daudzie sezonālie dārzeņi un zaļumi. Azerbaidžānā galvenais ēdiens ir safrāna un rīsu plovs, bet nacionālais dzēriens ir melnā tēja.
Literatūra
Agrākais azerbaidžāņu literatūrā zināmais cilvēks bija Hasanoghlu jeb Pur Hasans Asfaraini. Viņš sarakstīja persiešu un turku ghazalu dīdžeju. Klasiskā literatūra azerbaidžāņu valodā izveidojās 14. gadsimtā. Šī perioda dzejnieki bija Gazi Burhanaddin un Haqiqi. Slavenajai Dede Korkuta grāmatai ir divi manuskripti, kas pārrakstīti 16. gadsimtā. Tas ir 12 stāstu krājums, kurā atspoguļota oghuzu nomadu mutvārdu tradīcija.
17. gadsimtā un 18. gadsimtā Fizuli unikālos tipus, kā arī Ašīkas dzeju pārņēma tādi dzejnieki un rakstnieki kā Qovsi no Tabrīzas un Šahs Abass Sani.
Pirmais laikraksts azerbaidžāņu valodā Akinči tika izdots 1875. gadā.
Sports
Sports Azerbaidžānā ir ļoti sena tradīcija. Arī tagad tiek nodarbojas gan ar tradicionālajiem, gan modernajiem sporta veidiem. Tradicionāli par Azerbaidžānas nacionālo sporta veidu tiek uzskatīta brīvā stila cīņa. Populārākie sporta veidi Azerbaidžānā ir futbols un šahs. Valsts futbola izlasei starptautiskajās sacensībās neveicas labi. 2010. gada 19. martā Azerbaidžāna uzvarēja konkursā par 2012. gada FIFA U-17 Pasaules kausa izcīņas sieviešu futbolā rīkošanu.
Azerbaidžānā vēl viens populārs sporta veids ir futzāls. Azerbaidžānas futzāla izlase 2010. gada UEFA futzāla čempionātā ieguva ceturto vietu.
Azerbaidžānas kultūrā bekgemons ieņem nozīmīgu vietu. Šī spēle Azerbaidžānā ir ļoti populāra, un to plaši spēlē vietējā sabiedrība.
Demogrāfiskie dati
| Etniskais sastāvs (2009) | |
| 91.60% | |
| Lezgin | 2.02% |
| Armēņu | 1.35% |
| 1.34% | |
| Talysh | 1.26% |
| Citas valstis | 2.43% |
No 9 165 000 iedzīvotāju (2011. gada jūlijā) gandrīz 52 % bija pilsētnieki. Pārējie 48 % bija lauku iedzīvotāji. 51 % iedzīvotāju bija sievietes.
Krievijā dzīvo aptuveni 3 miljoni azerbaidžāņu, no kuriem daudzi ir viesstrādnieki.
Lielākais nāves iemesls 2005. gadā bija elpošanas ceļu slimības.
Nodaļas
Azerbaidžāna ir sadalīta 10 ekonomiskajos reģionos, 66 rajonos un 77 pilsētās. 11 pilsētas ir tiešā republikas pakļautībā. Azerbaidžānā ietilpst Nahčivanas autonomā republika. Azerbaidžānas prezidents izvēlas šo vienību vadītājus. Nahčivanas valdību ievēl un apstiprina Nahčivanas autonomās republikas parlaments.
"
| Absheron
Aran
Daghlig Shirvan
| Gandža-Gazahs
Guba-Khachmaz
Kalbajar-Lachin
Lankaran
|
Nahchivan
Shaki-Zaqatala
Juhari Garabahs |
Piezīme: Kursīvā - republikas tiešā pakļautībā esošās pilsētas.
Azerbaidžānas administratīvā iedalījuma karte. Ņemiet vērā, ka Nahčivanas apgabala iedalījumi ir uzskaitīti atsevišķi.
Ekonomika
Azerbaidžānas ekonomikas pamatā ir rūpniecība, lauksaimniecība un pakalpojumi, tostarp tūrisms. Enerģētikas nozare, kuras pamatā ir lielās jēlnaftas un dabasgāzes rezerves, šobrīd ir galvenais Azerbaidžānas ekonomikas izaugsmes avots, lai gan puse Azerbaidžānas iedzīvotāju savus ienākumus tieši vai netieši gūst no pakalpojumiem, bet trešdaļa - no lauksaimniecības. Enerģētikas uzplaukums ir veicinājis milzīgus ārvalstu tiešos ieguldījumus, un Azerbaidžānas ekonomikas izaugsmes temps ir viens no augstākajiem pasaulē.
Pēc neatkarības iegūšanas 1991. gadā līdz ar Padomju Savienības sabrukumu Azerbaidžāna veica ilgu un sarežģītu pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku. Valdība lielā mērā ir pabeigusi lauksaimniecības zemju un mazo, vidējo un lielo valsts uzņēmumu privatizāciju. Azerbaidžāna turpina īstenot ekonomiskās reformas, un vecās ekonomiskās saites un struktūras ir lēnām nomainītas. Līdz ar neatkarības iegūšanu Azerbaidžāna kļuva par Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Islāma attīstības bankas un Āzijas Attīstības bankas dalībnieci. Azerbaidžānas valūta ir Azerbaidžānas manats (AZN), kas sadalīts 100 qəpik. Tas kļuva par valsts valūtu 1992. gadā un aizstāja veco padomju rubli. Azerbaidžānas Centrālā banka tika izveidota 1992. gadā. Centrālā banka pilda Azerbaidžānas centrālās bankas funkcijas un ir atbildīga par valsts valūtas - Azerbaidžānas manata - iespiešanu un izplatīšanu, kā arī par visu komercbanku kontroli.
Azerbaidžāna ir sadalīta 10 ekonomiskajos reģionos.
Saistītās lapas
- Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika (1918-1920)
- Azerbaidžānas Padomju Sociālistiskā Republika (1920-1991)
- Azerbaidžāna olimpiskajās spēlēs
- Azerbaidžānas ūdenstilpnes
Klikšķināms
Zemes atrašanās vieta
(apskatīt - apspriest)
Zeme
Saules sistēma
Gulda josta
Oriona roka
Piena ceļš
Vietējā grupa
Virgo SCl
Laniakea SCl
Mūsu Visums
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir Azerbaidžānas oficiālais nosaukums?
A: Azerbaidžānas oficiālais nosaukums ir Azerbaidžānas Republika.
Q: Kādas valstis robežojas ar Azerbaidžānu?
A: Azerbaidžāna robežojas ar Krieviju ziemeļos, Gruziju un Armēniju rietumos, Irānu dienvidos un Kaspijas jūru austrumos.
J: Kur atrodas Azerbaidžānas galvaspilsēta?
A: Azerbaidžānas galvaspilsēta ir Baku.
Vai Azerbaidžānas teritorijā ir anklāvs?
Jā, Azerbaidžānas teritorijā ir anklāvs, ko sauc par Nahčivanas Autonomā Republika, kas robežojas ar Armēniju ziemeļos un austrumos, Irānu dienvidos un rietumos un Turciju ziemeļrietumos.
J: Kurām Eiropas organizācijām Azerbaidžāna ir pievienojusies kopš 2001. gada?
A: Kopš 2001. gada Azerbaidžāna ir vairāku Eiropas grupu, tostarp Eiropas Padomes, locekle.
J: Ar cik valstīm Azerbaidžānai ir diplomātiskās attiecības?
A: Azerbaidžānai ir diplomātiskās attiecības ar 158 valstīm.
J: Kādas reliģijas tiek praktizētas Azerbaidžānā? A: Galvenā Azerbaidžānā praktizētā reliģija ir šiītu islāms, kam seko sunnītu islāms. Azerbaidžānā ir arī neliels skaits kristiešu (galvenokārt austrumu pareizticīgo), ebreju (galvenokārt aškenazi), agnostiķu un ateistu.
