Qapik (vai gapik, no azerbaidžāņu: qəpik) ir Azerbaidžānas naudas vienība, kas vienāda ar 1/100 Azerbaidžānas manata. Pēc 2006. gada valūtas pārrēķina (kad vecais manat tika aizstāts ar jauno manat 1 000 pret 1) apgrozībā tika laistas monētas 1, 3, 5, 10, 20 un 50 qapik, kas kalpo kā mazākās nominālvērtības vienības ikdienas norēķiniem.

Standarta apgrozības monētas izgatavotas no dažādiem materiāliem:

  • 1, 3 un 5 qapik — tērauda kodols ar tērauda ar vara pārklājumu, kas piešķir monētām sarkanīgu nokrāsu;
  • 10 un 20 qapik — tērauda kodols ar misiņa pārklājumu, kas izskatās zeltaini dzeltenīgs;
  • 50 qapik — divkrāsainā (bimetāla) monēta, kuras vizuālā atšķirība padara to viegli atpazīstamu.

Monētās parasti redzami nacionālie simboli un nomināla norādes: vienā pusē (aversā) ir valsts nosaukums un valsts simbolika vai ornamentāls elements, kā arī izdošanas gads, bet otrā pusē (reversā) — cipars, kas norāda nominālu, un vārds qəpik vai tā transliterācija. Monētu dizains ietver tradicionālas azerbaidžāņu ornamentikas motīvus un dažreiz arī plūsmas elementus, kas atsaucas uz valsts kultūras simboliku.

Vārds "kapik" cēlies no krievu valodas vārda "kopek", kas etimoloģiski saistīts ar vārdu, kas nozīmē šķēps — atsauce uz senāko monētu attēlojumiem ar šķēpu vai jātnieju, un kas kopš 16. gadsimta kļuva par mazāko vienību krievu naudas sistēmā (piemēram, Ivana laika posmā). Pašlaik no tā cēlies nosaukums mazākajām vienībām arī citās reģiona valūtās — Krievijas rubļa, Ukrainas grivnas (kopijka) un Baltkrievijas rubļa piemēros.

Qapik loma ikdienas ekonomikā ir atkarīga no inflācijas līmeņa un bezskaidras naudas izmantošanas. Mazākās nominālvērtības (1, 3 un 5 qapik) bieži vien tiek retāk izmantotas lielajos maksājumos un dažkārt tiek uzkrātas vai izņemtas no apgrozības, ja to pirkuma spēja kļūst niecīga. Tajā pašā laikā 10, 20 un jo īpaši 50 qapik ir praktiskākas mazumtirdzniecībā, publiskā transporta norēķinos un pakalpojumu maksājumos, kur nepieciešama neliela skaidrā nauda.

No kolekcionāra viedokļa, qapik monētas interesē gan vietējos, gan ārvalstu kolekcionārus, jo reizēm izdodami speciālie emisioni vai cirkulācijas kļūdas eksemplāri. Monētu stāvoklis, izdošanas gads un specifisks dizains nosaka tās vērtību kolekcionāru tirgū.

Runājot par izrunu un rakstību, Azerbaidžānā latīņu alfabētā tiek lietots burts ə (tātad qəpik), kamēr starptautiskajās transliterācijās un citās valodās bieži sastopamas formas qapik vai gapik.