Azerbaidžāņu valoda — oficiālā valoda Azerbaidžānā, dialekti un izplatība

Uzzini par azerbaidžāņu valodu — oficiālā Ziemeļazerbaidžānā, dialekti un izplatība Irānā, Krievijā, Gruzijā, Turcijā un Ukrainā.

Azerbaidžāņu valoda, saukta arī par azerbaidžāņu valodu (azəricə), ir tjurku valoda, kurā runā Azerbaidžānā un Irānas ziemeļrietumos. Ziemeļāzerbaidžāņu valoda ir Azerbaidžānas Republikas oficiālā valoda. Šo valodu runā arī Dagestānā (Krievijas republikā), Gruzijas dienvidaustrumos un austrumos, Turcijas ziemeļaustrumos un dažviet Ukrainā. Dienvidazerbaidžāņu valoda ir azerbaidžāņu valodas paveids, ko lieto Irānas ziemeļrietumos.

Klasifikācija un runātāju skaits

Azerbaidžāņu pieder pie oguzu (Oghuz) atzara tjurku valodu grupā, tāpēc tai ir tuvas attiecības ar turku un turkmēņu valodām. Pēc dažādiem avotiem azerbaidžāņu runātāju skaits pasaulē ir aptuveni 25–35 miljoni; aptuveni 9–11 miljoni runātāju dzīvo Azerbaidžānā, liels skaits runātāju dzīvo arī Irānā (Dienvidazerbaidžāņu reģionos) un diaspora dažādās valstīs.

Dialekti un standarti

Tradicionāli valodu dala divos galvenajos lielos blokos:

• Ziemeļazerbaidžāņu — standarts, ko izmanto Azerbaidžānā; balstās uz Baku (un citām reģionālajām) runas formām.
• Dienvidazerbaidžāņu — paveids, ko runā Irānas ziemeļrietumos; saglabā savas fonētiskās un leksiskās īpatnības un parasti tiek rakstīts ar persiešu rakstu sistēmu Perso-arābu alfabētā.

Abiem blokiem ir iekšējie dialektu loka, piemēram, Karabahas, Kjubas, Ganžas un Širvanas dialekti Ziemeļāzerbaidžāņu ietvaros. Savstarpējā saprotamība ir augsta, tomēr pastāv lokālas atšķirības fonoloģijā, leksikā un intonācijā.

Fonoloģija un gramatika — īss pārskats

Azerbaidžāņu ir aglutinējoša valoda ar raksturīgu locīšanai pievienojamu galotņu virkni. Galvenās iezīmes:

• Bez dzimuma locījuma — nav gramatiska dzimuma.
• Vārdu kārtība parasti ir subjekts-objekts-verbs (SOV), taču brīvāka sakarā ar izmaiņām modernajā runā un ietekmi no citām valodām.
• Dažādas locījumu formas: nominativs, ģenitīvs, datīvs, akuzatīvs, lokatīvs un ablātīvs.
• Skaitlis — plurāls, tradicionāli ar galotni -lar/-lər, ko izvēlas atbilstoši patskaņu harmonijai.
• Vokālu sistēma ietver vairākus patskaņus, tostarp īsus/garus un priekškakla/ aizmugurējos patskaņus; azerbaidžāņu saglabājusi daļēju patskaņu harmoniju.
• Verbiem bagāta afiksācija laika, aspektu un modalitātes izteikšanai.

Rakstība un vēsture

Rakstība un ortogrāfija ir piedzīvojusi vairākas reformas 20. gadsimta laikā:

• 19. gadsimta un agrīnās 20. gadsimta formas izmantoja persiešu-arābu rakstu, īpaši Dienvidazerbaidžānā (Irāna).
• 1920.–1930. gados notika pāreja uz latīņu bāzētu alfabētu (pirmā reforma), vēlāk — 1939. gadā — uz cīrilicu (PSRS ietekmē).
• Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Azerbaidžāna oficiāli atgriezās pie modernizēta latīņu alfabēta, kas ietver īpašas burtu zīmes (ə, ç, ğ, ı, ö, ş, ü utt.).
• Irānā Dienvidazerbaidžāņu joprojām raksta ar modificētu persiešu-arābu alfabētu, lai gan latīņu alfabēta lietošana ir izplatīta diasporā un interneta vidē.

Leksika un ietekmes

Azerbaidžāņu leksiku būtiski ietekmējušas persiešu un arābu valodas (īpaši literārie, administratīvie un reliģiskie termini), kā arī krievu valoda padomju laikos (tehniskie, zinātniskie un jauni termini). Mūsdienās pieaug angļu valodas aizņēmumu skaits. Tajā pašā laikā ir saglabātas daudzas kopīgas vārdu saknes ar citām oguzu valodām — turku, turkmēņu u.c.

Valodas statuss, izglītība un mediji

Ziemeļazerbaidžāņu ir valsts valoda Azerbaidžānā un tiek izmantota visos oficiālajos, izglītības un plašsaziņas līdzekļu līmeņos. Dienvidazerbaidžāņu Irānā parasti ir vietēja vai reģionāla runas valoda; oficiāli valstī dominē persiešu (fārsi) valoda, tomēr azerbaidžāņu tiek plaši lietots ikdienā un kultūras dzīvē. Diasporā valoda tiek kopta radio, televīzijā, literatūrā un internetā.

Saprotamība ar citām valodām un kultūras nozīme

Azerbaidžāņu ir relatīvi saprotama runātājiem citās oguzu valodās, īpaši turku runātājiem. Valoda ir svarīgs kultūras identitātes elements — mūzika (muğam), dzeja, teātris un mūsdienu literatūra intensīvi izmanto azerbaidžāņu, veicinot saglabāšanos un attīstību gan reģionā, gan starptautiski.

Praktiski padomi mācībām

• Ja vēlaties mācīties azerbaidžāņu, noderīgi ir sākt ar latīņu alfabētu (ja mērķis ir Ziemeļazerbaidžāna) un iepazīt pamata gramatikas loģiku — aglutināciju un galotņu lietojumu.
• Paralēli droši izmantojiet krievu, turku vai angļu resursus, jo tie daudzviet pieejami un palīdz ātrāk apgūt terminoloģiju.
• Ja plānojat sazināties ar runātājiem Irānā, iepazīstieties arī ar persiešu rakstību un raksturīgajām vārdu formām Dienvidazerbaidžānā.

Šis pārskats sniedz pamatu izpratnei par azerbaidžāņu valodu — tās izcelsmi, galvenajiem dialektiem, rakstības vēsturi un mūsdienu statusu. Lai iegūtu dziļāku gramatisku vai fonētisku analīzi, ieteicams izmantot specializētus mācību materiālus un valodas kursus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir azerbaidžāņu valoda?

J: Kādi ir citi azerbaidžāņu valodas nosaukumi?

J: Kuras valstis atzīst azerbaidžāņu valodu par oficiālu valodu?

J: Kur vēl bez Azerbaidžānas un Irānas runā azerbaidžāņu valodā?

J: Cik daudzās valodās runā Dagestānā?

J: Kāda ir Dagestānā lietotā lingua franca?

J: Vai azerbaidžāņu valoda ir plaši izplatīta valoda?

Meklēt pēc burta