Baltu slāvu valodas — definīcija, izcelsme un mūsdienu pārskats
Baltu-slāvu valodu grupu veido baltu un slāvu valodas. Tās pieder pie plašākas indoeiropiešu valodu saimes un ir saistītas savā starpā ar kopīgām vēsturiskām iezīmēm — gan fonētiskām, gan morfoloģiskām un leksiskām. Šīs līdzības liek uzskatīt, ka baltu un slāvu valodas attīstījušās no kopīga pirmskvalifikācijas posma, ko lingvisti rekonstruējuši kā Proto‑balto‑slāvu stadiju. Tāpat kā citas indoeiropiešu saimes valodas, baltu‑slāvu grupas saknes meklējamas protoindoeiropiešu līmenī; tās ir valodas meitas valodas attiecībā pret šo kopējo pirmavotu.
Izcelsme un rekonstrukcija
Linguisti rekonstruē kopīgu iepriekšēju stadiju — parasti sauktu par Proto‑balto‑slāvu — kura varētu būt pastāvējusi vēlā bronzas laikmetā un agrīnajā dzelzs laikmetā (aptuveni 2.–1. tūkstotis p.m.ē.; datējums ir aptuvens un diskutējams). No šī posma vēlāk attīstījās atsevišķas baltu un slāvu atzars. Pastāv plašas diskusijas par to, cik lielā mērā kopīgās iezīmes radušās piecopējoties kopējā valodā vai kā rezultātā intensīvas valodu saskares (sprachbund) ietekmē. Tomēr lielākā daļa speciālistu atzīst Baltu‑slāvu kā ģenētiski saistītu grupu ar virkni kopīgu inovāciju.
Galvenās valodu iezīmes
- Morfoloģija: bagātīga locījumu sistēma (daudzas valodas saglabā vairākus lokatīvus un instrumentāļus), skaitļu un dzimtu kategorijas, plaši salikto formu izmantojums.
- Verbu īpašības: slāvu valodās izteikta aspektu sistēma (pabeigtības un nepabeigtības šķiršana); baltu valodās arī saglabājušās attīstītas verbālās formas un vecākas fleksijas iezīmes.
- Fonētika un akcenti: kopīgas vēsturiskas pārmaiņas, piemēram, dažas līdzīgas palatalizācijas un garumošanas tendences; baltu valodās saglabājušies arkāiski akcentu paradumi (piem., mobilais akcentu modelis līdzinās dažiem seno slāvu akcentu veidiem).
- Leksika: daudzi kopīgi pamatvārdi un atvasinājumi, kā arī virkni savstarpēju aizņēmumu starp kaimiņiem un reliģiskā/tradicionālā leksika (piem., baznīcas termini, lauksaimniecības vārdi).
Galvenie apakšgrupējumi un mūsdienu izplatība
Baltu‑slāvu grupu tradicionāli dala divos galvenajos apakšgrupējumos:
- Baltu valodas: mūsdienās galvenokārt latviešu un lietuviešu, kā arī vēsturiskā prūšu valoda (Old Prussian) — pēdējā izzudusi. Baltu valodas saglabā daudz archaisku iezīmju, kas interesē salīdzinošās valodniecības pētniekus.
- Slāvu valodas: tiek iedalītas austrumu, rietumu un dienvidu grupās. Piemēri mūsdienās: austrumu — Krievu, Ukraiņu (un baltkrievu); rietumu — Čehu, Polijas (poļu), Slovākijas (slovāku); dienvidu — Horvātijas, Serbijas (serbu), kā arī slovēņu, bulgāru, maķedoniešu u.c.
Dažas mūsdienu baltu‑slāvu valodas
Dažas no mūsdienās lietotajām baltu-slāvu valodām:
- Krievu
- Latviešu
- Čehu
- Polijas
- Ukraiņu
- Lietuviešu
- Horvātijas
- Serbijas
- Slovākijas
Pilnu baltu-slāvu valodu sarakstu skatīt šeit.
Rakstība, oficiālais statuss un mūsdienu izaicinājumi
Baltu valodas parasti raksta ar latīņu alfabētu; slāvu valodas lieto gan latīņu, gan kirilicas rakstību atkarībā no reģiona un vēstures. Daudzas no šīm valodām ir valstu oficiālās valodas (piem., latviešu un lietuviešu Baltijā vai poļu Polijā), kamēr citas — piemēram, reģionālās minoritāšu valodas — saskaras ar asimilācijas un revitalizācijas izaicinājumiem. Mūsdienu globalizācija, masu mediji un migrācijas ietekmē valodu kontakti un aizņēmumi turpina mainīt leksiku un valodas praksi.
Valodu salīdzinājuma piemēri
Vērts pieminēt dažus vienkāršus leksiskus līdzības piemērus, kas norāda uz kopīgām saknēm:
- ‘māte’ — latviešu māte, lietuviešu motina, krievu mat'
- ‘divi’ — latviešu divi, lietuviešu du, krievu dva
- ‘dēls/sūnus’ — latviešu dēls, lietuviešu sūnus, krievu syn
Kopsavilkums
Baltu‑slāvu valodas veido nozīmīgu indoeiropiešu saimes filiāli ar kopīgām vēsturiskām inovācijām un skaidrām leksiskām un morfoloģiskām saiknēm. Lai gan pastāv diskusijas par precīzo attīstības gaitu un laika rāmjiem, kopēja valodu anatomija un daudzviet saglabātās archaiskās iezīmes padara šo grupu par svarīgu pētījumu lauku salīdzinošajā valodniecībā, etnolingvistikā un vēsturiskajā lingvistikā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir baltu-slāvu valodu grupa?
A: Tā ir hipotētiska grupa, ko veido baltu un slāvu valodas.
J: Kāpēc baltu un slāvu valodas tiek uzskatītas par vienas ģimenes grupas daļu?
A: Daži ģermāņu un slāvu valodnieki apgalvo, ka šīm divām valodu grupām ir kopīgas dažas līdzības, kas ietver abu valodu ģimeņu lingvistiskās iezīmes.
J: Vai apgalvojumi, ka baltu un slāvu valodas ir radniecīgas, ir vispārpieņemti?
A: Nē, daži zinātnieki apgalvo, ka tās ir divas dažādas plašākas protoindoeiropiešu (PIE) valodu saimes pēcteči.
J: Kur galvenokārt runā baltu-slāvu valodās?
A: Tās galvenokārt runā Eiropas austrumu, ziemeļu un dienvidu daļā.
Jautājums: Cik daudz baltu valodās runā mūsdienās?
A: Mūsdienās runā tikai divās baltu valodās: Lietuviešu un latviešu valodā.
J: Vai jūs varat nosaukt dažas no mūsdienās lietotajām baltu-slāvu valodām?
A: Dažas no mūsdienās lietotajām baltu-slāvu valodām ir lietuviešu, latviešu, čehu, poļu, ukraiņu, krievu, horvātu, serbu un slovāku valodas.
J: Vai ir pilnīgs baltu-slāvu valodu saraksts?
A: Jā, pilnu baltu-slāvu valodu sarakstu var atrast tekstā norādītajā saitē.
