Poļu valoda — Polijas valoda: definīcija, runātāji un izplatība

Poļu valoda — definīcija, 38,5M dzimtā valoda Polijā, izplatība Baltkrievijā, Lietuvā, Ukrainā un emigrantu kopienās; vairāk nekā 50M runātāju pasaulē.

Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir Polijas valsts valoda un pieder pie rietumslāvu valodu grupas, precīzāk — pie lehišu (lechitic) apakšgrupas. Tā ir visizplatītākā rietumslāvu valoda un pēc runātāju skaita otrā slāvu valoda pēc krievu valodas. Poļu valoda ir bijusi nozīmīga kultūras, literatūras un politiskās komunikācijas valoda Centrāleiropā un plašākā Austrumeiropas reģionā.

Izcelsme un klasifikācija

Poļu valoda attīstījās no senslāvu valodām un formas, kas sauktas par vecpolu (Old Polish) un viduspolu (Middle Polish) periodiem. Tā pieder pie slāvu valodu atzara, konkrēti — rietumslāvu grupai (kopā ar čehu, slovāku u. c.). Vēsturiskā attīstībā poļu valodu ietekmēja latīņu valoda (caur kristietību un izglītību), vācu valoda (tirdzniecības un politisko sakaru dēļ) un vēlāk arī franču un citas Eiropas valodas.

Lietotāji un izplatība

Poļu valodu kā dzimto valodu Polijā šobrīd lieto vairāk nekā 38,5 miljoni iedzīvotāju. Poļu runātāju kopējais skaits pasaulē pārsniedz 50 miljonus — to vidū ir gan Polijas iedzīvotāji, gan plaša poļu diaspora.

Poļu valodā runā arī reģionāli un kā otrajā valodā Baltkrievijas, Lietuvas un Ukrainas rietumu daļā. Dažādos laikos no Polijas emigrējušo poļu valodā runājošo ir miljoniem cilvēku Austrālijā, Brazīlijā, Kanādā, Apvienotajā Karalistē, ASV, Kanādā un citur, kur pastāv gan kopienu, gan ģimenes līmeņa poļu valodas lietojums.

Oficiālais statuss un loma starptautiskā mērogā

Poļu ir Polijas oficiālā valoda un viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Tā tiek lietota izglītībā, valsts pārvaldē, tiesvedībā, medijos un kultūras dzīvē Polijā. Polijas literatūra, prese un audiovizuālie mediji nodrošina plašu modernās poļu valodas resursu klāstu.

Rakstība un fonētika

Poļu valoda izmanto latīņu burtu alfabētu ar papildu diakritiskām zīmēm — ą, ć, ę, ł, ń, ó, ś, ź, ż — kas atspoguļo specifiskas skaņas. Nozīmīgākās fonētiskās iezīmes:

• nosaldu (nasālas) patskanis ą un ę;
• palatalizācija (mīkstināšana) un sērijas s / ś, z / ź;
• burtam ł raksturīgā skaņa, kas mūsdienās ir līdzīga angļu w skaņai;
• rakstība parasti atspoguļo izrunu pietiekami regulāri, taču izņēmumi un vēsturiskas atstarpes pastāv.

Gramatikas īss pārskats

Poļu gramatika ir sintezējoša ar izteiktu locījumu sistēmu un bagātīgu verbu aspektu sistēmu. Galvenās iezīmes:

• lietas locījumi (nominatīvs, ģenitīvs, datīvs, akuzatīvs, instrumentālis, lokatīvs, vokatīvs) — kopumā parasti min 7 locījumus;
• dzimte: vīriešu (ar atšķirību starp personisku un nepersonisku), sieviešu un neitrāla dzimte;
• skaitļi: vienskaitlis un daudzskaitlis (ar īpašībām attiecībā uz vīriešu personisko daudzskaitli);
• verbos izteikts aspekts — perfektīvs (pabeigta darbība) un imperfektīvs (nepabeigta/atkārtota darbība) — kas ir centrāls nozīmīgs elements poļu verbalitātē;
• vārdu kārtība ir salīdzinoši brīva, taču lietojami konstrukcijas ar informācijas fokusēšanas nozīmi.

Dialekti un reģionālās atšķirības

Poļu valodā pastāv vairāki dialektu reģioni, no kuriem galvenie ir:

• Mazovijas (masoviska) dialekti;
• Vielkopolska (Lielpolijas) dialektu grupa;
• Mālpolijas (Mazpolijas) dialektu grupa;
• Šļezijas (Silesian) reģiona runas — dažkārt tās min kā atsevišķu valodu vai atzīst kā atzīmējamu dialektu;
• Kashubian (kašu biešu) runas reģions — kašu biešu valoda ir lehišu atzarā radniecīga vienība un Polijā tiek atzīta par reģionālo valodu.

Standartizētā poļu valoda balstās uz literāro variantu, kura paraugs veidojies galvenokārt uz Mazovijas (īpaši Varšavas) un citu centru ietekmēm. Reģionālās atšķirības parādās izrunā, leksikā un gramatikas niansēs.

Vārdu krājums un ietekmes

Poļu vārdu krājumā redzamas ietekmes no latīņu (īpaši reliģijas un izglītības terminoloģijā), vācu (tirdzniecības, amatniecības terminos), franču (kultūras, diplomātijas jomā) un mūsdienu angļu (tehnoloģijas, populārā kultūra) valodas. Ir saglabājušās arī slāvu pamatvārdnīcas formas un vietējie aizguvumi.

Izglītība, mediji un kultūra

Polijā poļu valoda ir mācību priekšmets visos izglītības līmeņos un tiek plaši izmantota akadēmiskajā darbā, medijos (televīzija, radio, preses izdevumi) un literatūrā. Poļu literatūra ir bagāta ar nozīmīgiem autoriem un klasiskām vērtībām, kas ietekmējušas reģiona kultūras horizontu.

Nobeigums

Poļu valoda ir dzīva, dinamiska un plaši izplatīta valoda ar bagātu vēsturisko mantojumu. Tā saglabā nozīmīgu lomu ne tikai Polijas iekšējā sabiedriskajā dzīvē, bet arī starptautiskā komunikācijā, kultūras apmaiņā un diasporas kopienu identitātē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir polis?

Q: Cik daudz cilvēku Polijā runā poļu valodā kā dzimtajā valodā?

J: Kurās citās valstīs poļu valodu lieto kā otro valodu?

Jautājums: Cik liela nozīme poļu valodai ir bijusi Centrāleiropā un Austrumeiropā?

J: Cik daudz poļu valodā runājošo ir visā pasaulē?

J: Kāda ir poļu valodas vieta starp slāvu valodām popularitātes ziņā?

J: Kas ir unikāls poļu valodā runājošo imigrantu vēsturē?

Meklēt pēc burta