Baltkrievija: valsts pārskats — vēsture, fakti, politika un ģeogrāfija
Baltkrievija — visaptverošs pārskats: vēsture, fakti, politika, ģeogrāfija, demogrāfija un starptautiskās saites. Uzzini svarīgāko vienuviet.
Baltkrievija (oficiālais nosaukums — Baltkrievijas Republika) ir valsts Austrumeiropā. Tajā dzīvo aptuveni 9,49 miljoni cilvēku (pēdējās aplēses). Tās galvaspilsēta ir Minska. Līdz 1991. gadam tā bija Padomju Savienības sastāvā. Kopš 1994. gada Baltkrievijas prezidents ir Aleksandrs Lukašenko. Baltkrievija robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju. Valsts platība ir aptuveni 207 600 kvadrātkilometru (apmēram 80 200 kvadrātjūdzes), un vairāk nekā 40 % tās teritorijas ir apauguši ar mežiem.
Starptautiskā piederība
Baltkrievija ir ANO dalībvalsts un piedalās vairākās reģionālās organizācijās, tostarp NVS, Kolektīvās drošības līguma organizācijā (KSO), Eirāzijas Ekonomiskajā kopienā un Krievijas un Baltkrievijas savienības valsts veidojumā (kopš 1997. gada 2. aprīļa). Valsts ārpolitika ir cieši saistīta ar Krieviju, tomēr tai ir arī attiecības ar citām Eiropas un pasaules valstīm.
Vēstures pārskats
Līdz 20. gadsimtam mūsdienu Baltkrievijas teritorijas piederēja dažādiem vēsturiskajiem veidojumiem, tostarp Polockas kņazistei, Lietuvas Lielhercogistei, Polijas–Lietuvas kopvalstij un Krievijas impērijai. Pēc Krievijas revolūcijas šī teritorija kļuva par daļu no Padomju Savienības un tika organizēta kā Baltkrievijas Padomju Sociālistiskā Republika (BPSR).
1939. gadā, pēc Padomju Savienības iejaukšanās Polijas teritorijā, Baltkrievijas robežas tika paplašinātas, pievienojot bijušās Polijas Otrās Republikas zemes. Otrā pasaules kara laikā teritorija tika stipri izpostīta — valsts zaudēja apmēram trešdaļu iedzīvotāju un lielu daļu ekonomisko un kultūras resursu. 1945. gadā Baltkrievijas PSR kļuva par vienu no Apvienoto Nāciju Organizācijas dibinātājvalstīm kopā ar Padomju Savienību un Ukrainas PSR.
Atmodas un Padomju Savienības sabrukuma laikā Baltkrievija pēkšņi virzījās uz neatkarību — 1990. gada 27. jūlijā republikas parlaments pasludināja valsts suverenitāti, bet 1991. gada 25. augustā Baltkrievija formāli kļuva par neatkarīgu valsti.
Ģeogrāfija un klimats
- Teritorija: aptuveni 207 600 km².
- Galvenie reģioni: zems vidējs augstums, plašas līdzenas teritorijas, meži un purvi (īpaši Polesje/Pripjat purvi).
- Galvenie upju baseini: Daugava (Rietumu Dvina), Dņeprs un Pripjate — upes ir svarīgas gan lauksaimniecībai, gan transportam.
- Lieli ezeri: piemēram, Narāča (Lake Narach) ir viens no lielākajiem ezeriem Baltkrievijā.
- Klimats: mierīgi kontinentāls — aukstas ziemas un mēreni siltas vasaras; nokrišņu sadalījums gada garumā.
Politika un valsts pārvalde
Baltkrievija ir prezidentāla valsts, kuras centrālā vara ilgu laiku ir koncentrēta prezidenta institūcijā. Aleksandrs Lukašenko ir valsts vadītājs kopš 1994. gada, un viņa valdība ir raksturojama ar stingru kontroli pār politisko dzīvi, medijiem un pilsonisko telpu. Starptautiskā sabiedrība un cilvēktiesību organizācijas regulāri norāda uz demokrātijas trūkumu, vārda brīvības ierobežojumiem un opozīcijas apspiešanu. 2020. gada prezidenta vēlēšanas un pēc tām notikušās protestu kampaņas izraisīja plašu starptautisku nosodījumu un sankcijas.
Iedzīvotāji, valodas un reliģija
Vairāk nekā 70 % iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Aptuveni 80 % iedzīvotāju ir etniskie baltkrievi; pārējie galvenokārt ir krievi, poļi un ukraiņi. Valstī ir divas oficiālās valodas: baltkrievu un krievu. Krievu valoda tiek plaši lietota ikdienas saziņā, medijos un izglītībā.
Galvenā reliģija ir pareizticīgā kristietība, tai seko Romas katoļticība — īpaši spēcīga rietumu reģionos, kā arī mazākas protestantu un ebreju kopienas. Baltkrievijā ir bagāta reliģiskā un tautas tradīciju kultūra, taču padomju laikos sekularizācija un represijas pret reliģiskām organizācijām atstāja pēdas uz reliģiskās dzīves struktūru.
Kultūra un mantojums
Baltkrievijas kultūra ietver folkoru, literatūru, mūziku un tautas amatniecību. Valstī atrodas vairāki nozīmīgi vēstures un arhitektūras pieminekļi, tostarp viduslaiku pilis un muižas, kas piesaista tūristus. Starp pazīstamajiem vēsturiskajiem objektiem ir arī vietas, kas iekļautas UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.
Ekonomika un infrastruktūra
Baltkrievijas ekonomika tradicionāli balstās uz rūpniecību un lauksaimniecību. Galvenās nozares ir mašīnbūve (tai skaitā traktoru un speciekārtu ražošana), ķīmiskā rūpniecība (minerālmēslu ražošana), naftas pārstrāde un enerģētika. Lauksaimniecībā nozīmīgi ir graudaugi, kartupeļi, piena lopkopība un dārzeņkopība.
Valsts valūta ir baltkrievu rublis. Ekonomikai raksturīga lielā valsts loma ražošanas un finanšu sektoros, kā arī atkarība no energoresursiem no Krievijas. Baltkrievija izmanto plašu dzelzceļa tīklu, attīstītu ceļu satiksmi un vairākus lidostu mezglus, no kuriem galvenais ir Minskas starptautiskā lidosta. Eksports un imports lielā mērā nodrošina sadarbība ar Krieviju, Eiropu un citām NVS valstīm.
Vide un vides izaicinājumi
Dažas no vides problēmām ir saistītas ar mežu apsaimniekošanu, lauksaimniecības intensifikāciju un rūpniecības piesārņojumu. Nozīmīgs un ilgtermiņa vides izaicinājums bija 1986. gada Černobiļas kodolkatastrofas ietekme — daļa Baltkrievijas, īpaši dienvidaustrumu rajoni, tika smagi noslogoti ar radiāciju, kas ietekmēja lauksaimniecību, mežus un cilvēku veselību. Joprojām tiek veikti līdzekļi sabiedrības drošības, atveseļošanas un monitoringa nodrošināšanai skartajās teritorijās.
Administratīvais iedalījums
Baltkrieviju administratīvi sadala sešas apgabaltāles (oblasts) un viena pilsēta ar īpašu statusu (Minska). Galvenie apgabali ir Bresta, Gomeļa, Grodņas, Minskas, Mahiljova (Mogilev) un Vitebska apgabali. Katram apgabalam ir savas administratīvās iestādes un reģionālie centri.
Īss apskats
- Galvaspilsēta: Minska
- Platība: aptuveni 207 600 km²
- Iedzīvotāju skaits: apm. 9,49 miljoni
- Oficiālās valodas: baltkrievu un krievu
- Galvenā reliģija: pareizticīgā kristietība
- Starptautiska piederība: ANO, NVS u.c.
Šis pārskats sniedz vispārēju ieskatu Baltkrievijas vēsturē, ģeogrāfijā, sabiedrībā un ekonomikā. Lai iegūtu detalizētāku informāciju par konkrētiem aspektiem — politiku, ekonomikas statistiku, kultūras pieminekļiem vai ceļošanas noteikumiem — ieteicams skatīt specializētākus avotus un jaunākos oficiālos datus.
Vēsture
Pirms Pirmā pasaules kara
Šajā reģionā ir atrastas gan Homo erectus, gan neandertāliešu atliekas. No 5000 līdz 2000 gadu pirms mūsu ēras šeit dzīvoja Bandkeramikas kultūras. Līdz 1 000 gadu pirms mūsu ēras šajā apvidū bija ieceļojuši kimmerieši. Līdz 500. gadam pirms mūsu ēras šeit ieceļoja slāvi. Ap 400-600 m. ē. ieradās huni un avāri. Viņi nespēja pārvietot slāvus.
Tagadējā Baltkrievijas teritorijā 6. gadsimtā pirmo reizi apmetās slāvu ciltis. Viņi saskārās ar varanžiem, kas bija skandināvu karotāju un tirgotāju bandas. Viņi 862. gadā izveidoja Kijevas Krievzemi.
Kad Kijevas Krievzemes valdnieks Jaroslavs I Gudrais nomira, valsts sadalījās. Vēlāk daļa no tās tika pievienota Lietuvas dižkunigaitijai. Lietuva noslēdza savienību ar Poliju. Savienība beidzās 1795. gadā. Baltkrievijas zeme nonāca Krievijas impērijas sastāvā. Baltkrievija palika Krievijas sastāvā, līdz Pirmā pasaules kara laikā nonāca Vācijas impērijas sastāvā.
Kopš sākotnējās neatkarības
Baltkrievija paziņoja, ka 1918. gada 25. martā tā ir brīva no Vācijas. Viņi izveidoja Baltkrievijas Tautas Republiku. Tad sākās Polijas un Padomju Savienības karš. Krievijas pakļautībā esošā Baltkrievijas daļa 1919. gadā kļuva par Baltkrievijas Padomju Sociālistisko Republiku. Pēc tam to pievienoja Lietuvas-Baltkrievijas Padomju Sociālistiskajai Republikai. Pēc kara beigām 1921. gadā citas zemes tika sadalītas starp Poliju un Padomju Savienību. Baltkrievijas PSR 1922. gadā kļuva par Padomju Sociālistisko Republiku Savienības dibinātāju. Mūsdienu Baltkrievijas rietumu daļa palika Polijas sastāvā.
1939. gadā nacistiskā Vācija un Padomju Savienība iebruka Polijā. Tas bija Otrā pasaules kara sākums. Daļa Polijas teritorijas tika pievienota Baltkrievijas Padomju Sociālistiskajai Republikai. Tagad tās ir Rietumbaltkrievija.
1941. gadā nacistiskā Vācija iebruka Padomju Savienībā. BPSR bija vissmagāk cietusī padomju republika Otrajā pasaules karā. Tā laikā Vācija iznīcināja 209 no 290 republikas pilsētām, 85 % republikas rūpniecības un vairāk nekā vienu miljonu ēku. Bojāgājušo skaits bija no diviem līdz trim miljoniem. Līdz 1971. gadam Baltkrievijas iedzīvotāju skaits neatgriezās pirmskara līmenī.
Josifs Staļins vēlējās, lai Baltkrievijas PSR būtu vairāk krievu. No citām Padomju Savienības daļām tika nosūtīti krievi, lai strādātu valdībā. Baltkrievu valodas lietošana bija ierobežota. Pēc Staļina nāves 1953. gadā Ņikita Hruščovs turpināja šo plānu.
1986. gadā Baltkrievijas PSR bija jonizējošā starojuma radītais kodoldraudiņš pēc sprādziena Černobiļas spēkstacijā kaimiņos esošajā Ukrainas PSR.
Baltkrievija paziņoja, ka 1990. gada 27. jūlijā tā bija brīva. Ar Komunistiskās partijas atbalstu 1991. gada 25. augustā valsts nosaukums tika mainīts uz Baltkrievijas Republiku.
Ģeogrāfija
Baltkrievijai nav izejas uz jūru, un tās teritorija lielākoties ir līdzena. Tajā ir daudz purvainu zemju. Baltkrievijā ir daudz strautu un 11 000 ezeru. Cauri valstij tek trīs lielākās upes: Nemana, Pripjata un Dņepurs.
Augstākais punkts ir Djaržinskaja Hara (Dzyarzhynskaya Hara) - 345 metri (1132 pēdas). Baltkrievijā ir hemiboreāls mitrs kontinentāls klimats (Dfb pēc Koeppen klimata klasifikācijas).
Dabas resursi ir kūdras iegulas, nelieli naftas un dabasgāzes krājumi, granīts, dolomīts (kaļķakmens), merģelis, krīts, smiltis, grants un māls. Aptuveni 70 % radiācijas no kaimiņos esošās Ukrainas 1986. gada Černobiļas kodolkatastrofas rezultātā radušās radiācijas nonāca Baltkrievijas teritorijā. Radiācijas nokrišņi joprojām ietekmē lauksaimniecības zemi.
Strusta ezers Vitebskas apgabalā
Politika
Baltkrievija ir prezidentāla republika. To pārvalda prezidents un Nacionālā asambleja.
Cilvēktiesības
Lukašenko sevi ir raksturojis kā "autoritāru valdīšanas stilu". Rietumvalstis ir raksturojušas Lukašenko vadīto Baltkrieviju kā diktatūru. Eiropas Padome kopš 1997. gada ir liegusi Baltkrievijai kļūt par dalībvalsti, jo balsojums nav demokrātisks.
Militārais
Baltkrievijas bruņotajos spēkos ir trīs atzari: armija, gaisa spēki un Aizsardzības ministrijas apvienotais štābs. Aizsardzības ministriju vada ģenerālleitnants Jurijs Žadobins. Aleksandrs Lukašenko (kā prezidents) ir virspavēlnieks.
Nodaļas
Baltkrievija ir sadalīta sešos reģionos. Tie ir nosaukti pilsētu, kas ir to administratīvie centri, vārdā.
Reģioni (ar administratīvajiem centriem):
- Brestas apgabals (Bresta)
- Gomeļas apgabals (Gomeļa)
- Grodņas apgabals (Grodņa)
- Mogiļevas apgabals (Mogiļeva)
- Minskas apgabals (Minska)
- Vitebskas apgabals (Vitebska)
Īpašais administratīvais apgabals:
- Minskas pilsēta
Baltkrievijas reģioni
Ekonomika
Lielāko daļu Baltkrievijas ekonomikas kontrolē valsts. Tā tiek dēvēta par "padomju stila". Valsts paļaujas uz Krieviju attiecībā uz dažiem importa produktiem, tostarp naftu. Kopš 1994. gada Baltkrievijas galvenais eksporta apjoms bija smagā tehnika (īpaši traktori), lauksaimniecības produkti un enerģētikas produkti.
Demogrāfiskie dati
Saskaņā ar 2009. gada tautas skaitīšanas datiem iedzīvotāju skaits ir 9 503 807. Etniskie baltkrievi veido 83,7 % no kopējā Baltkrievijas iedzīvotāju skaita. Nākamās lielākās etniskās grupas ir: Krievi (8,3 %), poļi (3,1 %) un ukraiņi (1,7 %). Minskā, valsts galvaspilsētā un lielākajā pilsētā, 2009. gadā dzīvoja 1 836 808 iedzīvotāji. Gomeļa ar 481 000 iedzīvotāju ir otrā lielākā pilsēta un Homjelas voblastas galvaspilsēta. Citas lielās pilsētas ir Mogiļeva (365 100), Vitebska (342 400), Hrodna (314 800) un Bresta (298 300). Citas vietas Baltkrievijā skatīt Baltkrievijas apdzīvoto vietu sarakstā.
Kultūra
Literatūra
Baltkrievu literatūra aizsākās ar 11.-13. gadsimta reliģiskajiem rakstiem. Līdz 16. gadsimtā Polockas iedzīvotājs Frančesko Skaryna pārtulkoja Bībeli baltkrievu valodā. Baltkrievu literatūras modernā ēra sākās 19. gadsimta beigās. Nozīmīgs rakstnieks bija Janka Kupala. Pēc nacistu okupācijas Baltkrievijā vairāki dzejnieki un rakstnieki devās trimdā. Viņi atgriezās tikai 20. gadsimta 60. gados. Pēdējo nozīmīgāko atdzimšanu baltkrievu literatūra piedzīvoja 20. gadsimta 60. gados, kad tika publicēti Vasila Byka un Uladimira Karatkjeviča romāni.
Mūzika
19. gadsimtā poļu komponists Staņislavs Monjuško, dzīvojot Minskā, radīja operas un kamermūzikas skaņdarbus. 19. gadsimta beigās lielākajās Baltkrievijas pilsētās izveidojās savas operas un baleta trupas.
1996. gadā Minskas Nacionālais akadēmiskais baleta teātris saņēma Benois de la Dance balvu kā labākā baleta trupa pasaulē. Pēdējos gados arvien populārāka ir kļuvusi rokmūzika, lai gan Baltkrievijas valdība ir centusies ierobežot ārvalstu mūzikas atskaņošanu radio ēterā. Kopš 2004. gada Baltkrievija sūta māksliniekus uz Eirovīzijas dziesmu konkursu.
Kleita
Tradicionālais baltkrievu tērps ir no Kijevas Krievzemes perioda. Vēsā klimata dēļ apģērbs tika darināts tā, lai saglabātu ķermeņa siltumu, un parasti to darināja no liniem vai vilnas.
Virtuve
Baltkrievu virtuvē pārsvarā ir dārzeņi, gaļa (īpaši cūkgaļa) un maize. Ēdieni parasti tiek lēni vārīti vai sautēti. Tipisks baltkrievs ēd vieglas brokastis un divas sātīgas maltītes, bet vakariņas ir dienas lielākā maltīte. Baltkrievijā ēd kviešu un rudzu maizi. Rudzu ir vairāk, jo kviešu audzēšanai ir pārāk skarbi apstākļi. Lai izrādītu viesmīlību, saimnieks, sagaidot viesi vai apmeklētāju, dod maizi un sāli. Baltkrievijā populāri dzērieni ir krievu kviešu degvīns un kvass, kvass ir dzēriens, ko gatavo no raudzētas iesala brūnas maizes vai rudzu miltiem. Kvasam var pievienot arī šķēlēs sagrieztus dārzeņus, lai pagatavotu aukstu zupu, ko sauc par okrošku.
Pasaules mantojuma objekti
Baltkrievijā ir četri Pasaules mantojuma objekti: Miras pils komplekss, Nesvižas pils, Belovežas Pušas (kopā ar Poliju) un Strūves ģeodēziskais loks (kopā ar deviņām citām valstīm).
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir Baltkrievijas galvaspilsēta?
A: Baltkrievijas galvaspilsēta ir Minska.
Q: Kad Baltkrievija kļuva neatkarīga?
A: Baltkrievija kļuva neatkarīga 1991. gada 25. augustā.
Q: Cik daudz cilvēku dzīvo Baltkrievijā?
A: Baltkrievijā dzīvo aptuveni deviņi miljoni cilvēku.
J: Kādas valstis robežojas ar Baltkrieviju?
A: Valstis, kas robežojas ar Baltkrieviju, ir Krievija, Ukraina, Polija, Lietuva un Latvija.
J: Kādu procentu no Baltkrievijas sauszemes platības aizņem meži?
A: Vairāk nekā četrdesmit procenti no tās 207 600 kvadrātkilometru (80 200 kvadrātkilometru) platības ir apmežoti.
J: Kādas reliģijas tiek praktizētas šajā valstī?
A: Galvenā reliģija valstī ir krievu pareizticīgā kristietība, un Romas katoļticībai ir daudz mazāk sekotāju.
J: Kas bija Baltkrievijas prezidents no 1994. līdz 2020. gadam?
A: Aleksandrs Lukašenko bija Baltkrievijas prezidents no 1994. līdz 2020. gadam.
Meklēt