Baltkrievija

Vēsture

Pirms Pirmā pasaules kara

Šajā reģionā ir atrastas gan Homo erectus, gan neandertāliešu atliekas. No 5000 līdz 2000 gadu pirms mūsu ēras šeit dzīvoja Bandkeramikas kultūras. Līdz 1 000 gadu pirms mūsu ēras šajā apvidū bija ieceļojuši kimmerieši. Līdz 500. gadam pirms mūsu ēras šeit ieceļoja slāvi. Ap 400-600 m. ē. ieradās huni un avāri. Viņi nespēja pārvietot slāvus.

Tagadējā Baltkrievijas teritorijā 6. gadsimtā pirmo reizi apmetās slāvu ciltis. Viņi saskārās ar varanžiem, kas bija skandināvu karotāju un tirgotāju bandas. Viņi 862. gadā izveidoja Kijevas Krievzemi.

Kad Kijevas Krievzemes valdnieks Jaroslavs I Gudrais nomira, valsts sadalījās. Vēlāk daļa no tās tika pievienota Lietuvas dižkunigaitijai. Lietuva noslēdza savienību ar Poliju. Savienība beidzās 1795. gadā. Baltkrievijas zeme nonāca Krievijas impērijas sastāvā. Baltkrievija palika Krievijas sastāvā, līdz Pirmā pasaules kara laikā nonāca Vācijas impērijas sastāvā.

Kopš sākotnējās neatkarības

Baltkrievija paziņoja, ka 1918. gada 25. martā tā ir brīva no Vācijas. Viņi izveidoja Baltkrievijas Tautas Republiku. Tad sākās Polijas un Padomju Savienības karš. Krievijas pakļautībā esošā Baltkrievijas daļa 1919. gadā kļuva par Baltkrievijas Padomju Sociālistisko Republiku. Pēc tam to pievienoja Lietuvas-Baltkrievijas Padomju Sociālistiskajai Republikai. Pēc kara beigām 1921. gadā citas zemes tika sadalītas starp Poliju un Padomju Savienību. Baltkrievijas PSR 1922. gadā kļuva par Padomju Sociālistisko Republiku Savienības dibinātāju. Mūsdienu Baltkrievijas rietumu daļa palika Polijas sastāvā.

1939. gadā nacistiskā Vācija un Padomju Savienība iebruka Polijā. Tas bija Otrā pasaules kara sākums. Daļa Polijas teritorijas tika pievienota Baltkrievijas Padomju Sociālistiskajai Republikai. Tagad tās ir Rietumbaltkrievija.

1941. gadā nacistiskā Vācija iebruka Padomju Savienībā. BPSR bija vissmagāk cietusī padomju republika Otrajā pasaules karā. Tā laikā Vācija iznīcināja 209 no 290 republikas pilsētām, 85 % republikas rūpniecības un vairāk nekā vienu miljonu ēku. Bojāgājušo skaits bija no diviem līdz trim miljoniem. Līdz 1971. gadam Baltkrievijas iedzīvotāju skaits neatgriezās pirmskara līmenī.

Josifs Staļins vēlējās, lai Baltkrievijas PSR būtu vairāk krievu. No citām Padomju Savienības daļām tika nosūtīti krievi, lai strādātu valdībā. Baltkrievu valodas lietošana bija ierobežota. Pēc Staļina nāves 1953. gadā Ņikita Hruščovs turpināja šo plānu.

1986. gadā Baltkrievijas PSR bija jonizējošā starojuma radītais kodoldraudiņš pēc sprādziena Černobiļas spēkstacijā kaimiņos esošajā Ukrainas PSR.

Baltkrievija paziņoja, ka 1990. gada 27. jūlijā tā bija brīva. Ar Komunistiskās partijas atbalstu 1991. gada 25. augustā valsts nosaukums tika mainīts uz Baltkrievijas Republiku.

Ģeogrāfija

Baltkrievijai nav izejas uz jūru, un tās teritorija lielākoties ir līdzena. Tajā ir daudz purvainu zemju. Baltkrievijā ir daudz strautu un 11 000 ezeru. Cauri valstij tek trīs lielākās upes: Nemana, Pripjata un Dņepurs.

Augstākais punkts ir Djaržinskaja Hara (Dzyarzhynskaya Hara) - 345 metri (1132 pēdas). Baltkrievijā ir hemiboreāls mitrs kontinentāls klimats (Dfb pēc Koeppen klimata klasifikācijas).

Dabas resursi ir kūdras iegulas, nelieli naftas un dabasgāzes krājumi, granīts, dolomīts (kaļķakmens), merģelis, krīts, smiltis, grants un māls. Aptuveni 70 % radiācijas no kaimiņos esošās Ukrainas 1986. gada Černobiļas kodolkatastrofas rezultātā radušās radiācijas nonāca Baltkrievijas teritorijā. Radiācijas nokrišņi joprojām ietekmē lauksaimniecības zemi.

Strusta ezers Vitebskas apgabalā

Politika

Baltkrievija ir prezidentāla republika. To pārvalda prezidents un Nacionālā asambleja.

Cilvēktiesības

Lukašenko sevi ir raksturojis kā "autoritāru valdīšanas stilu". Rietumvalstis ir raksturojušas Lukašenko vadīto Baltkrieviju kā diktatūru. Eiropas Padome kopš 1997. gada ir liegusi Baltkrievijai kļūt par dalībvalsti, jo balsojums nav demokrātisks.

Militārais

Baltkrievijas bruņotajos spēkos ir trīs atzari: armija, gaisa spēki un Aizsardzības ministrijas apvienotais štābs. Aizsardzības ministriju vada ģenerālleitnants Jurijs Žadobins. Aleksandrs Lukašenko (kā prezidents) ir virspavēlnieks.

Nodaļas

Baltkrievija ir sadalīta sešos reģionos. Tie ir nosaukti pilsētu, kas ir to administratīvie centri, vārdā.

Reģioni (ar administratīvajiem centriem):

1. Brestas apgabals (Bresta)
2. Gomeļas apgabals (Gomeļa)
3. Grodņas apgabals (Grodņa)
4. Mogiļevas apgabals (Mogiļeva)
5. Minskas apgabals (Minska)
6. Vitebskas apgabals (Vitebska)

Īpašais administratīvais apgabals:

1. Minskas pilsēta

Baltkrievijas reģioni

Ekonomika

Lielāko daļu Baltkrievijas ekonomikas kontrolē valsts. Tā tiek dēvēta par "padomju stila". Valsts paļaujas uz Krieviju attiecībā uz dažiem importa produktiem, tostarp naftu. Kopš 1994. gada Baltkrievijas galvenais eksporta apjoms bija smagā tehnika (īpaši traktori), lauksaimniecības produkti un enerģētikas produkti.

Demogrāfiskie dati

Saskaņā ar 2009. gada tautas skaitīšanas datiem iedzīvotāju skaits ir 9 503 807. Etniskie baltkrievi veido 83,7 % no kopējā Baltkrievijas iedzīvotāju skaita. Nākamās lielākās etniskās grupas ir: Krievi (8,3 %), poļi (3,1 %) un ukraiņi (1,7 %). Minskā, valsts galvaspilsētā un lielākajā pilsētā, 2009. gadā dzīvoja 1 836 808 iedzīvotāji. Gomeļa ar 481 000 iedzīvotāju ir otrā lielākā pilsēta un Homjelas voblastas galvaspilsēta. Citas lielās pilsētas ir Mogiļeva (365 100), Vitebska (342 400), Hrodna (314 800) un Bresta (298 300). Citas vietas Baltkrievijā skatīt Baltkrievijas apdzīvoto vietu sarakstā.

Kultūra

Literatūra

Baltkrievu literatūra aizsākās ar 11.-13. gadsimta reliģiskajiem rakstiem. Līdz 16. gadsimtā Polockas iedzīvotājs Frančesko Skaryna pārtulkoja Bībeli baltkrievu valodā. Baltkrievu literatūras modernā ēra sākās 19. gadsimta beigās. Nozīmīgs rakstnieks bija Janka Kupala. Pēc nacistu okupācijas Baltkrievijā vairāki dzejnieki un rakstnieki devās trimdā. Viņi atgriezās tikai 20. gadsimta 60. gados. Pēdējo nozīmīgāko atdzimšanu baltkrievu literatūra piedzīvoja 20. gadsimta 60. gados, kad tika publicēti Vasila Byka un Uladimira Karatkjeviča romāni.

Mūzika

19. gadsimtā poļu komponists Staņislavs Monjuško, dzīvojot Minskā, radīja operas un kamermūzikas skaņdarbus. 19. gadsimta beigās lielākajās Baltkrievijas pilsētās izveidojās savas operas un baleta trupas.

1996. gadā Minskas Nacionālais akadēmiskais baleta teātris saņēma Benois de la Dance balvu kā labākā baleta trupa pasaulē. Pēdējos gados arvien populārāka ir kļuvusi rokmūzika, lai gan Baltkrievijas valdība ir centusies ierobežot ārvalstu mūzikas atskaņošanu radio ēterā. Kopš 2004. gada Baltkrievija sūta māksliniekus uz Eirovīzijas dziesmu konkursu.

Kleita

Tradicionālais baltkrievu tērps ir no Kijevas Krievzemes perioda. Vēsā klimata dēļ apģērbs tika darināts tā, lai saglabātu ķermeņa siltumu, un parasti to darināja no liniem vai vilnas.

Virtuve

Baltkrievu virtuvē pārsvarā ir dārzeņi, gaļa (īpaši cūkgaļa) un maize. Ēdieni parasti tiek lēni vārīti vai sautēti. Tipisks baltkrievs ēd vieglas brokastis un divas sātīgas maltītes, bet vakariņas ir dienas lielākā maltīte. Baltkrievijā ēd kviešu un rudzu maizi. Rudzu ir vairāk, jo kviešu audzēšanai ir pārāk skarbi apstākļi. Lai izrādītu viesmīlību, saimnieks, sagaidot viesi vai apmeklētāju, dod maizi un sāli. Baltkrievijā populāri dzērieni ir krievu kviešu degvīns un kvass, kvass ir dzēriens, ko gatavo no raudzētas iesala brūnas maizes vai rudzu miltiem. Kvasam var pievienot arī šķēlēs sagrieztus dārzeņus, lai pagatavotu aukstu zupu, ko sauc par okrošku.

Pasaules mantojuma objekti

Baltkrievijā ir četri Pasaules mantojuma objekti: Miras pils komplekss, Nesvižas pils, Belovežas Pušas (kopā ar Poliju) un Strūves ģeodēziskais loks (kopā ar deviņām citām valstīm).