Strūves ģeodēziskais loks — meridiāna triangulācijas ķēde, Pasaules mantojums

Atklāj Strūves ģeodēzisko loku — 2820 km meridiāna triangulācijas ķēde, UNESCO Pasaules mantojums, kas atklāj Zemes izmērus un Eiropas zinātnes vēsturi.

Strūves ģeodēziskais loks ir plaša ģeodēzisko triangulāciju ķēde, kas stiepjas no Hammerfestas Norvēģijā līdz Melnajai jūrai. Tā šķērso desmit valstis un kopgarums pārsniedz 2820 km. Šajā ķēdē pirmo reizi Eiropā un vienā no pirmajiem plašākajiem mērogos pasaulē tika veikti ļoti precīzi meridiāna loka mērījumi, kas ļāva būtiski uzlabot izpratni par Zemes izmēru un formu.

Vēsture un izveide

Ķēdi izveidoja un izmantoja vācu izcelsmes krievu zinātnieks Frīdrihs Georgs Vilhelms fon Strūve no 1816. līdz 1855. gadam. Darbs tika organizēts Krievijas impērijas zinātniskajā sistēmā, un tajā laikā loks šķērsoja Zviedrijas un Norvēģijas savienību (Norvēģiju un Zviedriju) un Krievijas impēriju. Darba centrā bija precīza triangulācijas tīklojuma izveide — nozīmīgu īsu un garu trijstūru virkne, kuru mijiedarbībā noteica punktu pozīcijas un attālumus starp tiem.

Zinātniskā nozīme

Strūves loks bija svarīgs, jo tas:

• deva vienu no pirmajiem plaša mēroga, precīziem meridiāna loka mērījumiem, kas palīdzēja noteikt Zemes izliekumu un precizēt Zemes puslodes proporcijas;
• parādīja triangulācijas metodes piemērotību lielu teritoriju mērogošanai un kalpoja par modeli vēlākajiem ģeodēzijas darbiem;
• veicināja starptautisku zinātnisku sadarbību starp vairākām valsts institūcijām un lauku mērniekiem.

Strūves mērījumi ļāva precizēt Zemes radiusu un formu — apstiprinot tās tuvumu elipsoīdam (oblātam sfēroīdam) modelim — un sniedza svarīgus datus kartogrāfijai un navigācijai 19. gadsimtā.

Maršruts un valstis

Ķēde stiepjas no Arktikas reģiona līdz Melnajai jūrai un iet cauri šādām valstīm: Norvēģija, Zviedrija, Somija, Krievija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Baltkrievija, Moldova un Ukraina. Tā aptver apmēram 25° platuma atšķirību (no ~70°Z līdz ~44°Z) un aptuveni 2820 km garumā.

Pieminekļi un saglabāšana

Strūves loks sākotnēji iekļāva vairākus simtus triangulācijas punktu (apmēram 250–265 atkarībā no klasifikācijas). No tiem saglabājušies virkne atzīmju un obelisku, un 34 reprezentatīvi punkti, kuros saglabājušies īpaši marķējumi vai pieminekļi, tika izvēlēti un nominēti Pasaules mantojuma sarakstam. Šie punkti atrodas visās desmit iesaistītajās valstīs un tiek uzturēti kā gan zinātniskās vēstures, gan kultūrvēsturiskas nozīmes pieminekļi.

Daudzi no saglabātajiem punktiem ir apzīmēti ar obeliskiem, plāksnēm vai stacionāriem mērījumu marķējumiem, un tiem bieži ir informatīvas norādes par Strūves darbu un vietējās vietas vēsturi. Saglabāšana tiek nodrošināta gan valstu, gan vietējo kopienu līmenī, bieži sadarbojoties ar starptautiskām organizācijām.

UNESCO un mantojuma nozīme

2005. gadā Strūves ģeodēziskais loks tika iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā kā unikāls zinātniskās domas un starptautiskas sadarbības liecinieks. Iekļaušana UNESCO sarakstā veicina gan saglabāšanu, gan sabiedrības izpratni par ģeodēzijas lomu zinātnes attīstībā un tās ietekmi uz mūsdienu kartogrāfiju, ģeodēziju un zemes mērniecību.

Tartu observatorijā, kas ir viens no svarīgākajiem Strūves loka centriem, atradās loka sākuma punkts un tur Strūve veica lielu daļu savas analīzes un aprēķinu. Šī vieta joprojām ir nozīmīga gan vietējā, gan starptautiskā mērogā kā Strūves darba piemiņas un izpētes centrs.

Strūves ģeodēziskais loks ir ne tikai tehnisks sasniegums — tas ir arī simbols tam, kā zinātne var saliedēt dažādas valstis un tautas ap vienu kopēju mērķi: saprast mūsu Zemes formu un izmērus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Strūves ģeodēziskais loks?

Jautājums: Cauri cik valstīm iet šī ķēde?

J: Kur Struve veica lielāko daļu savu pētījumu?

J: Kad tas tika iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā?

Jautājums: Cik daudz plāksnes vai obelisku ir no sākotnējiem 265?

J: Kas izveidoja un izmantoja šo ķēdi?

J: Kādam nolūkam kalpoja šī ķēde?

Meklēt pēc burta