Krievijas impērija: vēsture, pārvaldība un fakti (1721–1917)
Krievijas impērija (1721–1917): detalizēta vēsture, pārvaldība, Romanovu vara, sabiedrība un fakti — padziļināts pārskats par politiku, demogrāfiju un kultūru.
Krievijas impērija, saukta arī par carisko Krieviju, bija valsts, kas atradās gan Eiropā, gan Āzijā. Tā sākās 1721. gadā, kad to pasludināja Krievijas Pēteris I. Pirms tam tā bija pazīstama kā Maskavas hercogiste. Tā pastāvēja līdz 1917. gada martam, kad pēc Krievijas revolūcijas to pasludināja par republiku. Tā bija absolūta monarhija, kurā valdīja Krievijas imperatori, pazīstami kā "cari". Viņi bija Romanovu dzimtas pārstāvji un uzskatīja, ka viņiem ir dievišķas karaļu tiesības pār savu tautu.
1914. gadā Krievijas impērijas platība bija aptuveni 21 799 825 km². 1897. gadā tajā dzīvoja 128 200 000 iedzīvotāju (1897. gads). Tās oficiālā valoda bija krievu valoda. Tās oficiālā baznīca bija Krievijas pareizticīgo baznīca.
Krievijas impēriju vadīja cars, kuram bija pilnīga kontrole pār valsti. Šajā absolūtajā monarhijā tikai cars varēja radīt un atcelt likumus. 1905. gadā cars pieņēma jaunu konstitūciju, kurā viņš dalīja daļu varas ar daļēji ievēlētu domi (parlamentu. Krievijas impērija bija liela vara un viena no lielākajām impērijām, kāda jebkad ir pastāvējusi.
Veidošanās, teritorijas un tautsaimniecība
Impērija veidojās pakāpeniski, apvienojot plašas zemes, kas piederēja dažādām tautībām. Tā izauga no Muskuļu (Maskavas) valstības un Pētera I modernizācijas gaitā ieguva Eiropas lielvalsts pazīmes — stiprināja floti, reformēja armiju, administrāciju un kultūru. 19. gadsimta laikā impērija paplašinājās uz dienvidiem un austrumiem, iekļaujot Kaukasus, Vidusāziju un Sibiriju.
Ekonomiski impērija bija pārsvarā zvejniecības, lauksaimniecības un rūpniecības valsts. Lielo zemnieku daļu sastādīja valsts un dzimtbūšanas bezbrīvie zemnieki līdz dzimtbūšanas atcelšanai 1861. gadā. Pēc tam sekoja lēna industrializācija — īpaši 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā — ar dzelzceļa tīkla izveidi (piem., Transsibīrija) un rūpnīcu attīstību, kas veicināja pilsētu izaugsmi.
Sabiedrība un nacionālās attiecības
Krievijas impērija bija ļoti daudztautiska. Tajā dzīvoja ne tikai etniskie krievi, bet arī ukraiņi, baltkrievi, poļi, igauņi, latvieši, lietuvieši, somi, tatāri, ebreji, gruzīni, armēņi, centrālāzijas tautas un citas grupas. Valsts administrācija bieži īstenoja rusifikācijas politiku, it īpaši 19. gadsimta beigās, kas radīja spriedzi starp centru un nacionālajām minoritātēm.
Sabiedrību raksturoja liela nevienlīdzība: pilsētās pieauga industrializētas strādnieku masas, kam pretstatā stāvēja zemnieki ar ierobežotām tiesībām. 19. gadsimta reformu rezultātā parādījās vietējās pašvaldības — zemstvas — un citi institūti, bet to varas un ietekme bija ierobežota.
Pārvalde, likumi un reformas
Valsts bija centralizēta: cars bija galvenais varas avots, viņu atbalstīja birokrātija, armija un pareizticīgā baznīca. Administratīvi impērija tika sadalīta guberņās, apgabalos un rajonos ar vietējo ierēdņu tīklu. Tika ieviestas vairākas nozīmīgas reformas:
- 1861. gada dzimtbūšanas atcelšana — zemniekiem tika piešķirtas personiskas brīvības, bet zemes sadale bija ierobežota, daudzām ģimenēm tas radīja grūtības.
- Tiesu reforma (1864) — radīja neatkarīgākas tiesas ar žūrijām pilsētās.
- Administratīvās reformas — ieviesa zemstvas un pašvaldības, kas deva ierobežotu vietējo līdzdalību.
- Stolypina agrārā reforma (1906–1911) — centās izveidot individuālos saimnieciskos saimnieciskos īpašumus un veicināt lauksaimniecības modernizāciju.
Tajā pašā laikā valsts saglabāja spēcīgu represīvu aparātu — policiju, slepenpoliciju (piem., Okhrana) un cenzūru, kas apspieda politiskos disidentus un nacionālās kustības.
Kultūra, izglītība un reliģija
Krievijas impērijā attīstījās bagāta kultūras dziesma: literatūrā zīmīgi darbi radīja tādi autori kā Puškins, Tolstojs, Dostojevskis; mūzikā — Čaikovskis; mākslā un filozofijā bija spilgtas strāvas. Izglītība paplašinājās, tomēr augsti izglītotie bija salīdzinoši neliela sabiedrības daļa.
Krievijas pareizticīgo baznīca bija valsts atbalstīts institūts, un reliģija spēlēja nozīmīgu lomu identitātē un politiķu leģitimācijā. Tajā pašā laikā impērijā pastāvēja arī citas konfesijas un ticības, un daļa minoritāšu saskārās ar ierobežojumiem — piemēram, ebrejiem bieži bija uzliktas dzīvokļu un profesiju ierobežojumi.
Ārpolitika un karadarbība
Impērija aktīvi iesaistījās Eiropas un Āzijas spēku cīņās. Svarīgi konflikti ir Napoleona kari (agrākajā posmā), Krimas karš (1853–1856), Kuriliskie kari un galu galā Krievijas sakāve Jurijā pret Japānu (1904–1905), kas atklāja valsts militārās un iekšpolitiskās vājības. 20. gadsimta sākumā Krievija piedalījās aliansēs un sacensībās par ietekmi Balkānos, Tuvajos Austrumos un Āzijā.
Pirmais pasaules karš (1914–1918) Krievijai bija milzīgs slogs: milzīgi cilvēka zaudējumi, ekonomiskais sabrukums un sabiedrības morāles krišana veicināja revolūcijas izcelšanos 1917. gadā.
Nokrišana un 1917. gada revolūcijas
Imperiālistiskais spiediens 20. gadsimta sākumā, neveiksmīgas karadarbības un iekšpolitiskās reformas cietās saknes izraisīja plašas neapmierinātības. 1905. gada revolūcija lika caram piekāpties, tika izsludināta Duma, taču tās vara bija ierobežota. 1917. gada februārī, kara un bada ietekmē, plašas pilsoņu nemieri noveda pie cara abdicācijas. Pēc tam nāca pagaidu valdība, kas turpināja karu, bet 1917. gada oktobrī boļševiki vadītā apvērsuma rezultātā tika gāzta pagaidu vara. Tādējādi beidzās vairāk nekā divus gadsimtus ilgusī Krievijas impērija vara, un turpinājās Pilsoņu karš un jaunu varas formu izveide.
Īsie fakti un statistika
- Pastāvēšanas laiks: 1721–1917.
- Valsts galva: cars (Romanovu dzimta).
- Platība ap 21 799 825 km² (1914).
- 21897. gadā — vēl joprojām milzīgas teritorijas ar plašu etnisko daudzveidību.
- 1897. gada iedzīvotāju skaits: ap 128 200 000.
- Oficiālā valoda: krievu valoda. Oficiālā baznīca: Krievijas pareizticīgo baznīca.
Noslēgums
Krievijas impērija ir nozīmīga Eiropas un Āzijas vēstures lappuse: tā ietekmēja ģeopolitiku, kultūru un ekonomiku plašā reģionā. Gan tās panākumi (reformas, kultūras mantojums, teritoriālā izplešanās), gan problēmas (sociālā nevienlīdzība, represijas, neveiksmīgas reformas un militāras sakāves) veidoja priekšnoteikumus mūsdienu Krievijas un apkārtējo valstu vēsturiskajai attīstībai.
Krievu sabiedrība
Lielākā daļa cariskās Krievijas iedzīvotāju bija zemnieki. Viņi galvenokārt dzīvoja lauku apvidos līdz 19. gadsimta beigām, kad ar zemnieku emancipāciju viņi tika atbrīvoti no zemnieku saimniecībām, kurās viņiem bija jāpaliek. Viņi varēja precēties ar ko vien vēlas, viņiem piederēja īpašums un viņi varēja balsot.
Daži cilvēki bija muižnieki, saukti arī par boijāriem. Viņi bija izglītoti un ieguva augstāku prestižu. Tuvojoties 19. gadsimta beigām, daudzi izglītoti cilvēki vēlējās atcelt caru un piešķirt cilvēkiem lielāku varu.
Revolūcija un pēc tās
1917. gadā Pirmā pasaules kara dēļ cilvēku, kas strādāja rūpnīcās, sliktie apstākļi kļuva vēl sliktāki, jo trūka pārtikas. Cilvēki par to vainoja caru un sacēlās. Tādās pilsētās kā Sanktpēterburga un Maskava sākās nemieri. Caram drīz vien nācās atteikties no troņa 1917. gada Februāra revolūcijas laikā. Pēc Oktobra revolūcijas viņš kopā ar ģimeni tika nogalināts. Kad 1922. gadā Krievijas pilsoņu karā uzvarēja komunistu valdība, lielākā daļa Krievijas impērijas kļuva par Padomju Sociālistisko Republiku Savienību jeb PSRS. Daži impērijas apgabali izglābās, bet lielākie apgabali tika piespiesti pievienoties PSRS.
Jautājumi un atbildes
J: Kas izveidoja Krievijas impēriju?
A: Krievijas Pēteris I 1721. gadā nodibināja Krievijas impēriju.
J: Kā tā bija pazīstama, pirms tā kļuva par Krievijas impēriju?
A: Pirms tā kļuva par Krievijas impēriju, tā bija pazīstama kā Maskavas hercogiste.
J: Kad beidzās Krievijas impērijas pastāvēšana?
A: Krievijas impērijas pastāvēšana beidzās 1917. gada martā pēc Krievijas revolūcijas, kad tā tika pasludināta par republiku.
J: Kāda veida valdība pastāvēja impērijā?
A: Krievijas impērijā bija absolūta monarhija, kurā valdīja Romanovu nama cari, kas uzskatīja, ka viņiem ir dievišķas tiesības pār savu tautu.
J: Cik liela bija tās teritorija 1914. gadā?
A: 1914. gadā tās platība bija aptuveni 21 799 825 km².
J: Cik daudz cilvēku tur dzīvoja 1897. gadā?
A: 1897. gadā tajā dzīvoja 128 200 000 iedzīvotāju.
J: Kāda valoda un baznīca bija oficiālā valoda šajā valstī?
A: Šīs valsts oficiālā valoda bija krievu valoda, un tās oficiālā baznīca bija Krievijas pareizticīgo baznīca.
Meklēt