Romanovu dinastija: Krievijas imperatoru dzimta (1613–1917)

Romanovu dinastija: Krievijas imperatoru dzimta (1613–1917) — vara, intrigas un likteņi, kas veidoja impēriju; padziļināta vēstures un dinastijas analīze.

Romanovu dzimta (krievu: Рома́нов) bija otrā un pēdējā imperatoru dinastija, kas valdīja Krievijā. Tā valdīja no 1613. gada līdz pat 1917. gadam, kad Februāra revolūcija atņēma kroni. Vēlāko imperatora nama vēsturi dažkārt dēvē par Holšteina-Gottorpa-Romanova namu.

Izcelsme un varas sākums

Romanovu varas sākums saistīts ar 17. gadsimta Krievijas "Nerātnā laika" (Smutas) beigām. 1613. gadā Ziemeļu boļševiku un muižniecības sanāksmē par caru tika ievēlēts Mihails I (Mikhail Fёdorovich Romanov), kurš bija radinieks pazīstamai bojā gājušo valdošo slāņu ģimenei un saistīts ar patristiskām saiknēm. No tā brīža Romanovi nostiprināja centrālo varu, atjaunoja kārtību un pakāpeniski paplašināja impēriju.

Holšteinas‑Gottorpas pievienojums

18. gadsimtā saiknes ar vācu dinastijām kļuva nozīmīgas. Holšteinas‑Gottorpas hercogu pēcteči no Oldenburgu atzara ieveda savu līniju Krievijas tronī, kad hercogs no Holšteinas‑Gottorpas tika saistīts ar Romanovu ģimeni. Jo īpaši Pētera I (Pētera Lielā) pēcnācējs Pēteris III bija Holšteinas‑Gottorpas dzimtas pārstāvis caur mātes līniju; pēc tam nākamās paaudzes apvienoja abas līnijas, un dinastiju bieži sauc par Holšteina‑Gottorpa‑Romanovu (Holšteinas‑Gottorpas‑Romanova) namu.

Galvenie valdnieki un loma Krievijas vēsturē

Romanovu valdīšanas laikā Krievija kļuva par lielvaru, paplašināja savas robežas pāri Sibīrijai uz Kluso okeānu (tostarp Aljaska), iekļāva jaunas teritorijas Ukrainā, Baltijā un Kaukāzā, kā arī spēlēja nozīmīgu lomu Eiropas politikā. Daži no nozīmīgākajiem valdniekiem:

• Mihails I (1613–1645) — sāka atjaunošanu pēc Smutas laika.
• Pēteris I Lielais (1682–1725) — modernizēja armiju, administrāciju, pārcēla galvaspilsētu uz Pēterburgu un veicināja Eiropas stila reformas.
• Jekaterina II Lielā (1762–1796) — paplašināja impēriju rietumos un dienvidos, veicināja kultūras un izglītības intereses (līdz ar to tiek asociēta ar apgaismību), lai gan reizēm pretēji vietējām brīvībām un zemes ļaužu stāvoklim.
• Aleksandrs II (1855–1881) — pazīstams ar zemnieku atbrīvošanu (1861. gada emancipācija) un citām reformām, kas centās modernizēt valsti, bet arī saskārās ar opozīciju; tika slepkavots 1881. gadā.
• Nikolajs II (1894–1917) — pēdējais cars; viņa valdīšana iezīmējās ar rūpniecisko attīstību, bet arī ar neveiksmēm Krievijas–Japānas kara laikā (1904–1905), 1905. gada revolūciju, Pirmo pasaules karu un pieaugošu sabiedrisko neapmierinātību, kas noveda pie 1917. gada revolūcijām.

Sociālās pārmaiņas un pretrunas

Romanovu laikā Krievijā notika gan modernizācija, gan saglabājās feodālas īpatnības. No vienas puses — izveidojās centralizēta pārvalde, attīstījās rūpniecība, dzelzceļi un militāra jauda; no otras puses — serfdoms un sociālā nevienlīdzība radīja spriedzi. 1861. gada saimnieciskā reforma (zemnieku atbrīvošana) bija liels solis, taču daudzi zemnieki joprojām palika ekonomiski atkarīgi. 19. gadsimtā pieauga politiskie spiedieni un revolucionāras kustības, kas galu galā noveda pie 20. gadsimta sākuma krīzēm.

Pēdējie gadi, krišana un ģimenes likteņi

1917. gada Februāra revolūcija (pēc vecā stila — februārī, pēc mūsdienu kalendāra — martā) piespieda Nikolaju II atteikties no troņa. Pēc tam ģimene tika arestēta un galu galā izsūtīta Urālu reģionā. 1918. gada jūlijā Jekaterinburgā Nikolajs II, viņa sieva Aleksandra un viņu bērni tika nogalināti bolševiku režīma laikā. Daļa Romanovu radinieku izglābās un devās bēgļu gaitās uz Eiropu un Ameriku.

Mantojums un piemiņa

Romanovi atstāja dziļu nospiedumu Krievijas kultūrā, arhitektūrā, tiesiskajā un politiskajā attīstībā. Viņu valdīšanas laikā Krievija kļuva par impēriju, kas ietekmēja Eiropas un pasaules politiku. Pēdējo Romanovu līnijas locekļu atdusas vieta Pēterburgā — Svētā Pētera un Pāvila katedrāle — joprojām ir svarīga vēsturiska vieta; 1990. gadu sākumā atrastie pēdējo cara ģimenes paliekas tika identificētas ar DNS testiem un daļēji apbedītas atkārtoti 1998. gadā.

Dinastijas vēsture ir sarežģīta un pretrunīga — tai piemita gan ambīcijas modernizēt valsti, gan spēcīgas autoritāras tendences, kas, kopā ar ārpolitiskām neveiksmēm un iekšpolitisku spiedienu, noveda pie traģiskas beigas. Tomēr Romanovu laiks ir būtisks posms Krievijas attīstībā un mūsdienu Krievijas vēsturē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Romanovu nams?

J: Kad beidzās Romanovu nama valdīšanas laiks?

J: Kas ir Holšteinas-Gottorpas-Romanovu dzimta?

K: Kāda ir saikne starp Oldenburgiem un Romanoviem?

J: Kāds ir oficiālais Romanovu dzimtas nosaukums?

Jautājums: Kāpēc Romanovu un Oldenburgu namu pēctečus dažkārt dēvē par Holšteinas-Gottorpas-Romanovas dzimtas pārstāvjiem?

Jautājums: Cik ilgi Romanovu dzimta valdīja Krievijā?

Meklēt pēc burta