1956. gada Ungārijas revolūcija — cēloņi, gaita un vēsturiskā nozīme

Atklājiet 1956. gada Ungārijas revolūcijas cēloņus, gaitu un vēsturisko nozīmi — stāsts par brīvības cīņu, represijām un ietekmi uz PSRS sabrukumu.

1956. gada Ungārijas revolūcija jeb 1956. gada Ungārijas sacelšanās (ungāru: 1956-os forradalom vai felkelés) bija spontāna valsts mēroga sacelšanās, kas vērsta pret Ungārijas Tautas Republikas valdību un tās īstenoto padomju uzspiesto politiku. Tā ilga no 1956. gada 23. oktobra līdz 10. novembrim un bija pirmais nopietnais drauds padomju kontrolei kopš brīža, kad PSRS spēki Otrā pasaules kara beigās padzina nacistus un pārņēma varu Austrumeiropā. Neraugoties uz sacelšanās neveiksmi, tā bija būtiska — gan Ungārijas sabiedrībā, gan plašākā ģeopolitiskā kontekstā — un ilgtermiņā veicināja Padomju Savienības prestiža samazināšanos, kas vienu no iemesliem Padomju Savienības sabrukumam gadu desmitiem vēlāk.

Cēloņi

• Politiskais un represīvais režīms: komunistiskā vienpartijas valdība, politiskās represijas un plaša čekas klātbūtne radīja neapmierinātību.
• Ekonomiskas grūtības: piespiedu industrializācija, zemes kolektivizācija un dzīves līmeņa kritums radīja plašu sabiedrības neapmierinātību.
• De-Stalinizācija un intelektuāļu mobilizācija: Nikita Hruščova publiskā kritika pret Staļinu (1956. gada runa) un notikumi Polijā («Polijas oktobris») iedvesmoja studentus, intelektuāļus un strādniekus prasīt reformas.
• Kultūras un nacionālās ambīcijas: vēlme pēc lielākas nacionālās suverenitātes un brīvākas kultūras dzīves.
• Tieša iniciatīva no studentiem: skolas un universitātes demonstrācijas kļuva par katalizatoru masu protesta eskalācijai.

Gaita

Notikumu gaita bija strauja un vietām haotiska:

• 23. oktobris: studentu demonstrācija Budapeštā pārauga masveida protestā; demonstranti devās pie Parlamenta, pieprasot politiskas reformas, daudzus politiskos ieslodzītos atbrīvot un izvirzīja piecpadsmit punktu programmu. Demonstranti sāka pūrst Staļina pieminekli Budapeštā.
• 24.–28. oktobris: protesti izplatījās, vietējās milicijas un drošības spēki nespēja noturēt kontroli; daļa armijas sāka simpatizēt ar nemieriem. Komunistiskā partija zaudēja autoritāti; varas vakances aizpildīja dažādas vietējās padomes un nemieru komitejas.
• 28. oktobris–novembra sākums: Imre Nagy kļuva par premjerministru un mēģināja realizēt vairāk pluralitātes un liberālākas reformas. 1. novembrī viņš paziņoja par Ungārijas izstāšanos no Varšavas pakta un par valsts neitrālumu (pasludināšana un mēģinājumi panākt starptautisku atzīšanu radīja satraukumu Maskavā).
• 4. novembris: PSRS sāka plaša mēroga karaspēka iebrukumu Ungārijā, nosūtīja tvertnes un lielas kājnieku vienības, lai pārspētu sacelšanos. Bruņots spēks un gaisa uzlidojumi iznīcināja bruņoto pretestību lielākajās pilsētās.
• Beigas — 10. novembris: organizētā pretošanās lielākoties apspiesta; kaujas turpinājās dažādās vietās, bet līdz 10. novembrim varu praktiski atjaunoja pro-sowieckā vadība un János Kádár vadītā valdība.

Upuri, izmaiņas un starptautiskā reakcija

• Cilvēku zaudējumi: precīzi skaitļi atšķiras, taču tiek minēti aptuveni 2–3 tūkstoši nogalināto ungāru un daži simti PSRS karavīru, kā arī tūkstošiem ievainoto. Apmēram 200 000 cilvēku pameta Ungāriju, dodoties bēgļu gaitās uz Rietumiem.
• Politiskā represija: pēc sacelšanās tiek izvērsti aresti, soda izpildes un plašas pārbaudes; Imre Nagy tika arestēts, tiesāts un 1958. gadā izpildīts (elektrošoka vaišā? — faktiskā izpildes metode bija nāvessods ar notiesāšanu un izpildi; var minēt kā «nāves sods»).
• Rietumu reakcija: morāla nosodīšana un diplomātiskas kritikas, taču reālas militāras iejaukšanās nebija — Aukstā kara apstākļos Rietumi nevēlējās riskēt ar tiešu konfrontāciju ar PSRS. ANO izteica pārmetumus, bet Padomju Savienības pozīcija bieži tika aizstāta ar veto.
• Komunistisko partiju un intelektuāļu reakcija Rietumos: daļa komunistisko partiju un intelektuāļu tika sašķeltas — akcija izraisīja protestus un morālu krīzi starp kreiso intelektuālo aprindu pārstāvjiem.

Vēsturiskā nozīme

1956. gada Ungārijas sacelšanās bija nozīmīgs vēstures pagrieziena punkts:

• Ilgtermiņa politiskā ietekme Ungārijā: Kádāra režīms pēc represiju sākuma pakāpeniski nostiprinājās un vēlāk izveidoja salīdzinoši liberālāku «gulaša komunisma» modeli, kas nodrošināja relatīvu ekonomisko stabilitāti, bet ierobežoja politisko brīvību.
• Padomju Savienības leģitimitāte: vardarbīgā iejaukšanās samazināja PSRS morālo autoritāti visā pasaulē un radīja ilgtspējīgas šaubas par padomju vadības gatavību atļaut satricinājumus satelītvalstīs.
• Inspirācija nākamajiem notikumiem: sacelšanās kalpoja kā simbols nacionālajai pretestībai un iedvesa vēlākus demokrātijas centienus Austrumeiropā, kas kulminēja 1989. gada revolūcijās un PSRS ietekmes sarukumā.
• Muzikālā, literārā un kultūras atmiņa: notikumi 1956. gadā palika dziļi iespiesti Ungārijas atmiņā; ikgadējas piemiņas, memoriāli un pētniecība dokumentē gan upurus, gan demokrātiskās aspirācijas.

Kopsavilkums: 1956. gada Ungārijas revolūcija bija pārejas brīdis aukstā kara vēsturē — īslaicīgi apspiesta ar spēku, taču ilgtermiņā tā vājināja padomju hegemoniju un iemeta sēklu vēlākajām brīvības kustībām Austrumeiropā. Tā paliek nozīmīga kā brīdinājums par varas ierobežojumiem un par to, cik lielu nozīmi cilvēku prasībām pēc brīvības un pašnoteikšanās ir vēsturē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija 1956. gada Ungārijas revolūcija?

J: Cik ilgi ilga bija 1956. gada Ungārijas revolūcija?

J: Kāda bija Ungārijas 1956. gada revolūcijas nozīme?

Kāds bija Ungārijas 1956. gada revolūcijas galvenais mērķis?

J: Kā sākās 1956. gada Ungārijas revolūcija?

Vai Ungārijas 1956. gada revolūcija bija veiksmīga?

Kāda bija Ungārijas 1956. gada revolūcijas ietekme uz Padomju Savienību?

Meklēt pēc burta