1956. gada Ungārijas revolūcija
1956. gada Ungārijas revolūcija jeb 1956. gada Ungārijas sacelšanās (ungāru: 1956-os forradalom vai felkelés) bija spontāna valsts mēroga sacelšanās. Tā bija vērsta pret Ungārijas Tautas Republikas valdību un tās īstenoto padomju uzspiesto politiku. Tā ilga no 1956. gada 23. oktobra līdz 10. novembrim. Tas bija pirmais nopietnais drauds padomju kontrolei kopš brīža, kad PSRS spēki Otrā pasaules kara beigās padzina nacistus un pārņēma varu Austrumeiropā. Neraugoties uz sacelšanās neveiksmi, tā bija ļoti ietekmīga. Tai bija liela nozīme Padomju Savienības sabrukumā gadu desmitiem vēlāk.
Piemiņas memoriāls 1956. gada Ungārijas revolūcijai.
Prelūdija
Otrā pasaules kara beigās Ungārija tika atbrīvota no nacistiem. To okupēja Padomju Savienības Sarkanā armija. Ungārijas komunistus vadīja ģenerālsekretārs Mátyás Rákosi un atbalstīja Josifs Staļins. Komunisti iznīcināja visu politisko opozīciju. 1949. gadā Ungārija oficiāli kļuva par Ungārijas Tautas Republiku. Rākosi bija despotisks valdnieks. Viņš izsūtīja, ieslodzīja vai nogalināja vairāk nekā 300 000 ungāru. Pēc Staļina nāves padomju komunisti nomainīja Rākosi pret Imre Nagiju. Viņi uzskatīja, ka viņa maigākā pieeja iegūs viņiem popularitāti. Taču Kremlis nolēma, ka viņš bija kļuvis pārāk populārs. Rākosi atgriezās pie varas 1955. gada aprīlī. Viņa slepenpolicija AVO atkal īstenoja Rākosi represīvos rīkojumus. Ungārijas iedzīvotāji arvien vairāk noguruma no komunistu varas.Kad 1956. gada oktobrī sākās Ungārijas sacelšanās, tā bija pēkšņs sprādziens. To neorganizēja neviena grupa. Nevienam nebija ne jausmas, ka tā pārņems visu valsti un uzliesmos visur vienlaicīgi. Tomēr bija brīdinājuma zīmes, ka tuvojas nepatikšanas. Ungārijas Komunistiskā partija bija zaudējusi lielu daļu savas autoritātes un cieņas. 1956. gada jūlijā Rākosi atkal tika atcelts no partijas vadītāja amata. Viņš tika nosūtīts atpakaļ uz Padomju Savienību.
Rezultāti
Tūkstošiem ungāru gāja bojā un tūkstošiem tika ieslodzīti cietumā. Gāja bojā simtiem padomju karavīru. Vairāk nekā simts tūkstoši ungāru aizbēga uz valstīm ārpus Austrumu bloka. Rietumu bloka komunisti nebija vienisprātis par to, vai sacelšanās apspiešana bija laba ideja.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija 1956. gada Ungārijas revolūcija?
A: 1956. gada Ungārijas revolūcija, saukta arī par 1956. gada Ungārijas sacelšanos, bija spontāna valsts mēroga sacelšanās pret Ungārijas Tautas Republikas valdību un tās īstenoto padomju uzspiesto politiku.
J: Cik ilgi ilga bija 1956. gada Ungārijas revolūcija?
A: Ungārijas 1956. gada revolūcija ilga no 1956. gada 23. oktobra līdz 10. novembrim.
J: Kāda bija Ungārijas 1956. gada revolūcijas nozīme?
A: Ungārijas 1956. gada revolūcija bija pirmais nopietnais drauds padomju kontrolei kopš brīža, kad PSRS spēki Otrā pasaules kara beigās padzina nacistus un pārņēma varu Austrumeiropā. Neraugoties uz sacelšanās neveiksmi, tā bija ļoti ietekmīga, un tai bija liela nozīme Padomju Savienības sabrukumā gadu desmitiem vēlāk.
Kāds bija Ungārijas 1956. gada revolūcijas galvenais mērķis?
A: Ungārijas 1956. gada revolūcijas galvenais mērķis bija gāzt Ungārijas Tautas Republikas valdību un izbeigt tās īstenoto padomju uzspiesto politiku.
J: Kā sākās 1956. gada Ungārijas revolūcija?
A: Ungārijas 1956. gada revolūcija sākās kā miermīlīga studentu demonstrācija 1956. gada 23. oktobrī, ko valdība vardarbīgi apspieda.
Vai Ungārijas 1956. gada revolūcija bija veiksmīga?
A.: Nē, 1956. gada Ungārijas revolūcija nebija veiksmīga. Valdība spēja apspiest sacelšanos ar militāru spēku un padomju intervenci.
Kāda bija Ungārijas 1956. gada revolūcijas ietekme uz Padomju Savienību?
A: 1956. gada Ungārijas revolūcijai bija liela nozīme Padomju Savienības sabrukumā pēc vairākiem gadu desmitiem. Šī sacelšanās bija liels izaicinājums padomju kontrolei un parādīja, ka padomju satelītvalstis nevar kontrolēt tikai ar spēku.
