Austrumu bloks: definīcija, vēsture un Padomju ietekmētas valstis

Ar terminu "Austrumu bloks" apzīmēja bijušās komunistiskās valstis Austrumeiropā un Centrāleiropā, tostarp Varšavas pakta valstis, kā arī Dienvidslāviju un Albāniju, kuras pēc 1948. un 1960. gada nebija pievienojušās Padomju Savienībai. Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome (COMECON) organizēja ekonomisko sadarbību starp dalībvalstīm.

Sākotnēji komunistiskās valdības tika izveidotas galvenokārt vietās, kuras bija kontrolējušas un okupējušas "ass" valstis, pateicoties Padomju Savienības uzvarām Austrumu frontē (Otrajā pasaules karā). Šis process ietvēra plašu politisko un plašsaziņas līdzekļu kontroli, kā arī padomju pieeju emigrācijas ierobežošanai. Stingrāku kontroli veicināja tādi notikumi kā Josipa Broz Tito atdalīšanās un Berlīnes blokāde. Lai gan atsevišķās bloka opozīcijas frakcijās notika sacelšanās, piemēram, Ungārijas revolūcija 1956. gadā un Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā, Mihaila Gorbačova perestroikas laikā lielākajā bloka daļā bija vērojama neefektivitāte un stagnācija pirms bloka sabrukuma. Padomju bloku izšķīra 1989. gada kontrrevolūcijas.

Pew Research Center 2009. gadā veiktā aptauja liecina, ka 72 % ungāru un 62 % ukraiņu un bulgāru uzskata, ka viņu dzīve ir pasliktinājusies pēc 1989. gada, kad brīvie tirgi kļuva dominējoši. Pew Research Center 2011. gadā veiktā turpmākā aptauja parādīja, ka 45 % lietuviešu, 42 % krievu un 34 % ukraiņu atzinīgi novērtēja pāreju uz tirgus ekonomiku.

Ko ietvēra Austrumu bloks

Austrumu bloks nebija vienāds monolīts — tajā ietilpa vairākas valstis ar atšķirīgu politiku un attieksmi pret Padomju Savienību. Bloka centrā bija PSRS, kas daudzās Austrumeiropas valstīs uzturēja militāru, politisku un ekonomisku ietekmi. Starp galvenajām bloka valstīm bija:

• Polija
• Vācija (Vācijas Demokrātiskā Republika — VDR)
• Čehoslovākija
• Ungārija
• Rumānija
• Bulgārija
• Albānija (kaut arī vēlāk tai bija atsevišķa ārpolitika)
• Dienvidslāvija (ar savu, salīdzinoši neatkarīgo ceļu)

Jāatzīmē, ka Baltijas valstis (Igaunija, Latvija, Lietuva) pēc Otrā pasaules kara tika iekļautas Padomju Savienībā kā PSRS republikās, nevis kā neatkarīgas Austrumu bloka dalībvalstis.

Galvenās institūcijas un mehānismi

• Varšavas pakts (1955) — militārais bloka savienojums, kas kalpoja kā PSRS pretnostatījums NATO un deva pamatu savstarpējai militārai sadarbībai un iejaukšanās iespējai bloka valstīs.
• COMECON (Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome, dibināta 1949. gadā) — koordinēja plānoto ekonomiku sadarbību, tirdzniecību un resursu apmaiņu, bieži izmantojot nebrīvā tirgus principus un valstu specializāciju pēc centrālas plānošanas interesēm.
• Ideoloģiskā un birokrātiskā kontrole — vienpartijas sistēma, plaša cenzūra, slepenas dienesta uzraudzība un represijas pret disidentiem.

Ikdienas dzīve un ekonomika

Bloka ekonomikā dominēja centralizēta plānošana: rūpniecība bieži tika pakārtota smagās industrijas attīstībai, lauksaimniecība — kolektivizācijai. Tas radīja gan industriālu modernizāciju dažos reģionos, gan ilgāku laika posmu iedzīvotāju dzīves līmeņa stagnāciju. Ikdienā tas nozīmēja:

• preču deficītu un rindas pie veikaliem;
• ierobežotas ceļošanas un emigrācijas iespējas;
• valsts kontrolētu izglītību un medijus;
• izplatītu slepeno dienestu klātbūtni (piem., KGB, STASI u. c.) un uzraudzību;
• paradumus samizdata (neoficiālas literatūras), opozīcijas grupas un, vēlāk, sociālos protestus (piem., Solidaritāte Polijā).

Konflikti un nozīmīgi notikumi

Padomju kontroles mehānismi un neatkarības centieni radīja virkni krīžu un brutālu iejaukšanos:

• Berlīnes blokāde (1948–1949) — pirmais lielais bloka izaicinājums pēc kara;
• Tito un Jugoslāvijas neatkarības ceļš (1948) — piemērs, ka komunistiskas valdības var ievērot neatkarīgu ārpolitiku;
• Ungārijas 1956. gada revolūcija — nomākta ar PSRS spēku iesaisti;
• Čehoslovākijas 1968. gada "Prāgas pavasaris" — pārtraukta ar Varšavas pakta iebrukumu;
• Polijas darba kustību un Solidaritātes ietekme 1980. gados — ceļš uz politiskām pārmaiņām;
• 1989. gada revolūcijas — miera procesu un vardarbīgu apvērsumu kombinācija (piem., Rumānija) izraisīja komunistisko režīmu krišanu visā reģionā;
• Mihaila Gorbačova reformas (perestroika un glasnost) — padziļināja pārmaiņas PSRS un ietekmēja bloka sabrukumu.

Birka un pāreja pēc 1989.–1991. gada

Pēc simboliskā Berlīnes mūra krišanas 1989. gadā un PSRS sabrukuma 1991. gadā, Austrumu bloka valstis sāka plašas politiskās un ekonomiskās reformas — pāreju uz demokrātisku pārvaldību un tirgus ekonomiku. Šī pāreja bija sarežģīta un daudzveidīga:

• daļā valstju bija ātra integrācija Eiropas Savienībā un NATO (piem., 2004. gada paplašināšana ietvēra vairākas bijušās bloka valstis);
• ekonomiskā pāreja dažviet notika caur "šoka terapiju" un privatizāciju, kas radīja īstermiņa bezdarbu un ienākumu kritumu;
• vēlāk sekoja ilgtspējīgāka izaugsme un dzīves līmeņa celšanās dažos reģionos, bet arī pastāvošas sociālas un reģionālas atšķirības.

Sabiedriskā attieksme un vērtējums

Kā liecina iepriekš minētās Pew aptaujas, sabiedrības vērtējumi par pārejas sekām ir pretrunīgi. Daudzi jutuši ienākumu kritumu vai drošības zudumu pēc 1989. gada, īpaši īsākā periodā; citi vēlāk atzina ilgtermiņa ieguvumus, piemēram, politiskās brīvības un piekļuvi plašākam tirgum un iespējām. Viedokļi atšķiras pēc valsts, vecuma un personīgās pieredzes.

Kopsavilkums

Austrumu bloks bija vēsturisks un politisks fenomens, kas iespaidoja miljonu cilvēku dzīves, veidoja Eiropas politisko karti vairāk nekā četrdesmit gadu garumā un radīja sekas, kas jūtamas vēl gadu desmitiem pēc bloka sabrukuma. Neskatoties uz centralizētas plānošanas priekšrocībām dažos attīstības posmos, ilgtermiņā bloks saskārās ar politisku represiju, ekonomisku stagnāciju un sabiedrības neapmierinātību — faktoriem, kas galu galā noveda pie tā pārvērtībām un integrācijas rietumu struktūrās.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Austrumu bloks?

J: Kas bija COMECON?

J: Kā tādi notikumi kā Josipa Broz Tito atdalīšanās ietekmēja bloka kontroli?

J: Kas notika 1989. gadā, kas izraisīja bloka izjukšanu?

Jautājums: Kā cilvēki vērtē dzīvi pēc 1989. gada, kad sāka dominēt brīvais tirgus?

Meklēt pēc burta