Ungāru valoda
Ungāru valoda ir somugru valoda, kas pieder urāliešu valodu saimei. Ungāru valodas nosaukums ir magyar.
Somu-ugru valodās ietilpst arī somu, igauņu, lapu (samu) un dažas citas Krievijā lietotās valodas: un ungāru valodām ir vistuvāk radniecīgas hantu un mansiešu valodas. Ungāru valodas nosaukums ir magyar.
Lai gan ungāru valoda nav indoeiropiešu valoda, atšķirībā no vairuma citu Eiropas valodu, tās vārdu krājumā ir daudz vārdu no slāvu un turku valodām, kā arī no vācu valodas.
Runātāji un dialekti
Ungāru valodā runā aptuveni 13 miljoni cilvēku. Lielākā daļa no viņiem dzīvo Ungārijā (aptuveni 10 miljoni) un Rumānijā (aptuveni 1,5 miljoni), bet ir arī Slovākijā, Serbijas ziemeļu daļā (Vojvodinā), Ukrainā un citās valstīs. Ungāru valoda ir Ungārijas valsts valoda un viena no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām. Tā ir arī Vojvodinas autonomās republikas (Serbija) un dažu Slovēnijas Republikas vietu oficiālā valoda.
Ungāru valodā ir vairāki dialekti, taču cilvēki var viegli saprasties savā starpā. Tomēr Csángó dialekts Rumānijā ir arhaisks un ir mainījies mazāk nekā citi dialekti.
Ungāru literārās valodas pamatā ir ziemeļaustrumu dialekts.
Lai gan ungāru valoda nav indoeiropiešu valoda, tās vārdu krājumā ir daudz vārdu no slāvu un turku valodām, kā arī no vācu valodas.
Gramatika
Ungāru valodas gramatika ļoti atšķiras no indoeiropiešu valodu, piemēram, angļu valodas, gramatikas.
Ungāru valodā nav gramatiskā dzimuma. Piemēram, nav atsevišķu vārdu "viņš" un "viņa", bet ir viens vietniekvārds (ő). Tā vietā, lai lietotu prievārdus (piemēram, "no" vai "ar"), ungāru valodā tiek lietoti sufiksi (daļiņas galveno vārdu beigās). Piemēram, "no Budapeštas" kļūst par Budapestről, un "ar Aleksandru" kļūst par Alexandrával.
Vēl viena ungāru valodas iezīme ir patskaņu harmonija: piedēkļi mainās atkarībā no galvenā vārda patskaņa (harmonizējas ar to). Ja vārdam ir a, arī sufiksā parasti ir a (fa "koks" un fával "ar koku"), un, ja tiem ir e, arī sufiksā būs e (teve "kamielis" un tevével "ar kamieli").
Rakstīšana
Ungāru alfabēta pamatā ir latīņu alfabēts. Dažiem burtiem ir diakritiskās zīmes (punkti vai komati virs tiem), tāpēc ungāru valodā ir 44 burti, kas ir vairāk nekā 26 angļu valodā.
Tā kā ungāru rakstība lielākoties ir fonētiska, ir viegli rakstīt vārdus, zinot to izrunu.
Vēsture
Agrākie zināmie rakstītie ungāru vārdi ir atrodami latīņu valodā rakstītā dokumentā - Tihany abatijas dibināšanas hartā (1054. gadā). Apbedīšanas oratorija un lūgšana (1192-95) un Marijas seno ungāru lāsts (13. gadsimts) ir agrākais zināmais nepārtrauktais teksts ungāru valodā.
16. gadsimtā tika publicēti pirmie drukātie ungāru teksti. Mūsdienu literārā valoda parādījās 18. un 19. gadsimtā.
No 1844. līdz 1849. gadam un pēc tam 1867. gadā ungāru valoda nomainīja latīņu valodu kā Ungārijas oficiālā valoda.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ungāru valoda?
A: Ungāru valoda ir urāliešu valoda.
J: Kā ungāru valoda ir pazīstama savā dzimtajā valodā?
A: Savā valodā ungāru valoda ir pazīstama kā magyar.
Q: Kādas citas valodas ietilpst somugru valodu saimē?
A: Citas somugru valodu saimē ietilpstošās valodas ir somu, igauņu, lappu (sāmu) un dažas citas Krievijā runājamās valodas, piemēram, hantu un mansiešu valodas.
J: Kuras valodas ir vistuvāk radniecīgas ungāru valodai?
A: Hantu un mansiešu valodas ir vistuvāk ungāru valodām.
Vai ungāru valoda ir indoeiropiešu valoda?
A: Nē, ungāru valoda nav indoeiropiešu valoda.
J: Kāda veida vārdu krājums sastopams ungāru valodā?
A: Ungāru valodas vārdu krājumā ir vārdi no slāvu, turku un vācu valodām.
J: Kā ungāru valoda sauc savu valodu?
A: Ungāru valodas nosaukums ir magyar.
