Ungāru valoda (magyar): izcelsme, iezīmes un radniecīgās valodas
Atklāj ungāru valodas (magyar) izcelsmi, unikālās iezīmes un radniecīgās somugru valodas — hantu, mansiešu un somu saknes, kā arī slāvu, turku un vācu ietekmes.
Ungāru valoda ir somugru valoda, kas pieder urāliešu valodu saimei. Ungāru valodas nosaukums ir magyar. Tā nav indoeiropiešu valoda, un tās izcelsme saistīta ar urāliešu valodu senajām atzarēm.
Somu-ugru valodās ietilpst arī somu, igauņu, lapu (samu) un dažas citas Krievijā lietotās valodas; un ungāru valodām ir vistuvāk radniecīgas hantu un mansiešu valodas, tomēr šīs valodas nav savstarpēji saprotamas.
Lai gan ungāru valoda nav indoeiropiešu valoda, atšķirībā no vairuma citu Eiropas valodu, tās vārdu krājumā ir daudz aizguvumu no slāvu un turku valodām, kā arī no vācu valodas; vēlākā laikmetā ir ietekme no latīņu, franču un mūsdienu angļu valodas.
Izcelsme un vēstures īss pārskats
Ungāru valoda pieder urāliešu valodu ģimenei un tās senči izveidojās Urālu apkaimē. Magjari (ungāri) kā etniska grupa migrēja uz Karpatu baseinu ap 9.–10. gadsimtu, kur veidojās mūsdienu ungāru valoda. Pirms tam ir sekas kontaktos ar turku ciltīm, slāviem un vāciešiem, kas atstāja leksikas un kultūras ietekmes pēdas.
Galvenās valodas iezīmes
- Agglutinācija: ungāru ir aglutinējoša valoda — nozīmi veido ar virkni piedēkļu (piem., vienkāršs sakne + locījuma vai īpašuma galotnes). Piemēri: ház (māja) → házak (mājas, daudzskaitlis), házam (manas mājas), házban (mājā).
- Bagātīga locījumu sistēma: valodai ir aptuveni 18–21 gramatiskie locījumi (atkarībā no analīzes), kuru uzdevums norādīt vietu, virzienu, līdzekli u.c. attiecības.
- Samazināta morfoloģiskā dzimte: nav gramatiska dzimte (nav vīriešu/sieviešu locījumu kā daudzās indoeiropiešu valodās).
- Vokaļu harmonija: galvenā fonoloģiskā īpašība — vokaļu harmonija (priekšējie pret aizmugurējiem patskaņiem), kas ietekmē piedēkļu formu. Ir arī neutrāli patskaņi, kuri neietekmē harmoniju.
- Ilgums un dubultburti: valodā ir garie patskaņi (á, é, í, ó, ú, ő, ű) un distinkcija starp īsiem un gariem skaņiem; fonēmas kombinācijas ietver arī digrafus un speciālas konsonanta rakstības vienības (cs, sz, zs, gy, ny u.c.).
- Vārdu kārtojums: pamata (neskaņots) vārdu kārtums ir subjekt–verbs–objekts (SVO), taču vārdu kārtu plaši nosaka informācijas struktūra (tema/fokuss), tāpēc teikumu secība ir elastīga.
Rakstība un alfabēts
Mūsdienu ungāru rakstība izmanto Latīņu alfabēta paplašinātu versiju ar diakritiskām zīmēm: á, é, í, ó, ö, ő, ú, ü, ű, kā arī virkni divu burtu rakstību vienību (digrafu): cs, dz, dzs, gy, ly, ny, sz, ty, zs. Vēsturiskā rakstība iekļauj arī seno ungāru rovásírás (runic) sistēmu, kas mūsdienās tiek apgūta un lietota simboliskā vai kultūras kontekstā.
Dialekti, izplatība un status
Oficiālā valsts valoda: ungāru ir Ungārijas valsts valoda. To lieto arī plašās mazākumtautību kopienās Rumānijā (īpaši Transilvānijā un Moldovā, kur dzīvo csángó ungāri), Slovākijā, Serbijā (Vojvodina), Ukrainā un Austrijā.
Galvenie dialektu grupējumi ietver Centrālo (no kura izveidojies standarta ungāru), Transdanubijas, Ziemeļu dialektus, kā arī īpašos csángó un székely (szeķelu) dialektus Rumānijā. Daži no šiem dialektiem saglabā arhaiskas formas un ilgtermiņā var atšķirties no standarta valodas.
Vārdnīca un aizguvumi
Ungāru vārdu krājumā ir daudz aizguvumu no apkārtējām valodām. No seno kontaktu periodiem īpaši nozīmīgi ir turku un slāvu aizguvumi; vēlāk ievērības cienīgi ir vācu ietekmes slāņi (viduslaiku un mūsdienu tehniski un administratīvi termini). Mūsdienu terminoloģijā arvien vairāk parādās aizguvumi no angļu valodas tehnoloģiju un kultūras jomās.
Mutiskā saprotamība un radniecība
Visas somu-ugru valodas ir radniecīgas, tomēr starp ungāru un tālajām radniecīgajām valodām (piem., hantu un mansiešu) ir liela attāluma un laika atšķirība — tāpēc tie nav savstarpēji saprotami. Ungāru kā valoda izveidojās neatkarīgā attīstības ceļā un ir unikāla savā strukturālajā izkārtojumā starp Eiropas valodām.
Kopsavilkums: ungāru (i.e. magyar) ir bagāta, tipoloģiski interesanta urāliešu valoda ar izteiktu aglutinatīvu struktūru, vokaļu harmoniju un plašu locījumu sistēmu. Tā ir kultūras un valodas mantojuma nesējs centrāleiropas un Karpatu reģiona vēsturē.
Runātāji un dialekti
Ungāru valodā runā aptuveni 13 miljoni cilvēku. Lielākā daļa no viņiem dzīvo Ungārijā (aptuveni 10 miljoni) un Rumānijā (aptuveni 1,5 miljoni), bet ir arī Slovākijā, Serbijas ziemeļu daļā (Vojvodinā), Ukrainā un citās valstīs. Ungāru valoda ir Ungārijas valsts valoda un viena no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām. Tā ir arī Vojvodinas autonomās republikas (Serbija) un dažu Slovēnijas Republikas vietu oficiālā valoda.
Ungāru valodā ir vairāki dialekti, taču cilvēki var viegli saprasties savā starpā. Tomēr Csángó dialekts Rumānijā ir arhaisks un ir mainījies mazāk nekā citi dialekti.
Ungāru literārās valodas pamatā ir ziemeļaustrumu dialekts.
Lai gan ungāru valoda nav indoeiropiešu valoda, tās vārdu krājumā ir daudz vārdu no slāvu un turku valodām, kā arī no vācu valodas.
Gramatika
Ungāru valodas gramatika ļoti atšķiras no indoeiropiešu valodu, piemēram, angļu valodas, gramatikas.
Ungāru valodā nav gramatiskā dzimuma. Piemēram, nav atsevišķu vārdu "viņš" un "viņa", bet ir viens vietniekvārds (ő). Tā vietā, lai lietotu prievārdus (piemēram, "no" vai "ar"), ungāru valodā tiek lietoti sufiksi (daļiņas galveno vārdu beigās). Piemēram, "no Budapeštas" kļūst par Budapestről, un "ar Aleksandru" kļūst par Alexandrával.
Vēl viena ungāru valodas iezīme ir patskaņu harmonija: piedēkļi mainās atkarībā no galvenā vārda patskaņa (harmonizējas ar to). Ja vārdam ir a, arī sufiksā parasti ir a (fa "koks" un fával "ar koku"), un, ja tiem ir e, arī sufiksā būs e (teve "kamielis" un tevével "ar kamieli").
Rakstīšana
Ungāru alfabēta pamatā ir latīņu alfabēts. Dažiem burtiem ir diakritiskās zīmes (punkti vai komati virs tiem), tāpēc ungāru valodā ir 44 burti, kas ir vairāk nekā 26 angļu valodā.
Tā kā ungāru rakstība lielākoties ir fonētiska, ir viegli rakstīt vārdus, zinot to izrunu.
Vēsture
Agrākie zināmie rakstītie ungāru vārdi ir atrodami latīņu valodā rakstītā dokumentā - Tihany abatijas dibināšanas hartā (1054. gadā). Apbedīšanas oratorija un lūgšana (1192-95) un Marijas seno ungāru lāsts (13. gadsimts) ir agrākais zināmais nepārtrauktais teksts ungāru valodā.
16. gadsimtā tika publicēti pirmie drukātie ungāru teksti. Mūsdienu literārā valoda parādījās 18. un 19. gadsimtā.
No 1844. līdz 1849. gadam un pēc tam 1867. gadā ungāru valoda nomainīja latīņu valodu kā Ungārijas oficiālā valoda.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ungāru valoda?
A: Ungāru valoda ir urāliešu valoda.
J: Kā ungāru valoda ir pazīstama savā dzimtajā valodā?
A: Savā valodā ungāru valoda ir pazīstama kā magyar.
Q: Kādas citas valodas ietilpst somugru valodu saimē?
A: Citas somugru valodu saimē ietilpstošās valodas ir somu, igauņu, lappu (sāmu) un dažas citas Krievijā runājamās valodas, piemēram, hantu un mansiešu valodas.
J: Kuras valodas ir vistuvāk radniecīgas ungāru valodai?
A: Hantu un mansiešu valodas ir vistuvāk ungāru valodām.
Vai ungāru valoda ir indoeiropiešu valoda?
A: Nē, ungāru valoda nav indoeiropiešu valoda.
J: Kāda veida vārdu krājums sastopams ungāru valodā?
A: Ungāru valodas vārdu krājumā ir vārdi no slāvu, turku un vācu valodām.
J: Kā ungāru valoda sauc savu valodu?
A: Ungāru valodas nosaukums ir magyar.
Meklēt