Kas ir zilbe? Definīcija, zilbju veidi, struktūra un piemēri
Uzzini, kas ir zilbe: definīcija, zilbju veidi, struktūra un piemēri ar C/V paraugiem, atvērtas/slēgtas zilbes un praktiski izrunas piemēri.
Zilbe ir runā bez pārtraukuma izrunāta skaņu vienība — fonētiska vienība, kas parasti satur vismaz vienu patskani (vokālu). Visus vārdus veido viena vai vairākas zilbes; zilbe ir arī izrunas pamatelements, pēc kura mēra vārda ritmu un uzsvaru.
Zilbju veidi
Runā parasti izdala divus pamattipus:
- Atvērtā zilbe — zilbe, kas beidzas ar patskani (piemēram, angļu go /goʊ/ — CV).
- Slēgtā zilbe — zilbe, kas beidzas ar līdzskani (piemēram, angļu cat /kæt/ — CVC).
Vārdi, kuros ir tikai viena zilbe, sauc par vienzilbjiem (monosyllabic), bet tie, kuros vairāki patskaņi veido vairākas zilbes, ir daudzzilbji (polysyllabic).
Zilbes struktūra — C un V
Zilbes parasti apraksta, izmantojot C (consonant — līdzskanis) un V (vowel — patskanis) shēmu. Šīs saīsinājumi apzīmē skaņu tipus, nevis konkrētus burtus — piemēram, angļu digrafi kā "th" vai "sh" fonētiski attēlo vienu skaņu, tāpēc tie aizņem vienu C pozīciju.
Ierastākās struktūras ir:
- V — tikai patskanis (piem., angļu a /ə/).
- CV — onset (līdzskanis) + patskanis, parasti atvērta zilbe (piem., angļu go).
- CVC — onset + patskanis + coda (piem., angļu cat, run).
- CCV, CCCV utt. — zilbju ar līdzskaņu kopām (klustiem) sākumā; daudzas valodas atļauj vairākus līdzskaņus vienā zilbē.
- VC, CVCC utt. — zilbju ar līdzskaņiem beigās (kodā).
Onsets, nuclei un codas
Katra zilbe tradicionāli sastāv no trīs daļām:
- Onset — zilbes sākuma līdzskanis vai līdzskaņu grupa (var būt tukša: V-atzīme).
- Nucleus — zilbes centrālā daļa, parasti patskanis; tieši nucleus nosaka zilbes „skaņu” un redzamību izrunā.
- Coda — zilbes beigās esošie līdzskaņi, ja tādi ir; klātbūtne vai neesamība nosaka, vai zilbe ir slēgta vai atvērta.
Fonauts un fonotaktika
Valodas atšķiras pēc iespējamo zilbju tipu skaita un sarežģītības. Fonotaktika ir valodas noteikumu kopums, kas nosaka, kādas skaņu kombinācijas zilbē ir atļautas (piem., cik daudz līdzskaņu drīkst stāvēt kopā zilbes sākumā vai beigās).
Dažas ilustrācijas:
- Angļu valodā (angļu valodā) ir ļoti daudz zilbju tipu un plašas līdzskaņu kopu iespējas (piem., spring — CCCVC, strengths — CCVCCCCC fonētiski).)
- Japāņu valodā zilbju struktūra ir vienkāršāka; lielākoties zilbe ir CV vai V ar retiem coda /n/ un ar relatīvi nelielu zilbju kopu — šo rakstību viegli pārstāv Kana.
- Valodās kā havaju un svahili slēgtu zilbju vai līdzskaņu kopu ir maz vai tās nav — zilbes ir galvenokārt atvērtas.
Piemēri un klasifikācija
Zemāk daži izplatīti angliskie piemēri zilbju tipiem (C = līdzskanis, V = patskanis):
- Go — CV (atvērta)
- Show — CV (atvērta; fonētiski /ʃoʊ/; /ʃ/ aizņem vienu C vietu)
- Run — CVC (slēgta)
- Cat — CVC (slēgta)
- It — VC (slēgta, sākas ar patskani)
- Sports — CCVCCC (slēgta, daudz līdzskaņu gan sākumā, gan beigās)
- Spray — CCCV (daudzskaņu onset)
Vārdi ar vairākām zilbēm (pāris piemēru):
- Computer — com-pu-ter (CVC-CCV-CVC)
- Happy — hap-py (CVC-CV)
- Greenland — Green-land (CCV CVC / CCVC-CVCC atkarībā no morfoloģijas un izrunas)
- Pronunciation — pro-nun-ci-a-tion (vairākas zilbes, atkarībā no dialekta)
Svarīgi jēdzieni
- Stresa vieta — daudzās valodās zilbes nav vienvērtīgas: vienai zilbei var būt spēcīgāks uzsvars, kas ietekmē vārdzenu un zilbes garumu.
- Mora — vienība, kuru izmanto, lai aprakstītu zilbes „svaru” vai ilgumu; dažās valodās zilbes garums un uzsvars saistīts ar morām.
- Sinonīmi rakstībā — dažas rakstības sistēmas (piem., zilbāri) attēlo visas vai daudzas zilbes ar atsevišķām zīmēm; par to zemāk.
Zilbes rakstībā — alfabēti un zilbāri
Ne visām rakstībām pamatā ir atsevišķi burti kā alfabētā. Ir arī zilbāri (syllabaries), kuros katra zīme apzīmē visu zilbi. Piemērs: japāņu Kana — katra Kana zīme parasti atbilst vienai zilbei.
Ja valodā ir salīdzinoši neliels zilbju skaits (piemēram, japāņu aptuveni 90 zilbju), zilbārs ir praktisks. Valodām ar ļoti sarežģītu un daudzveidīgu zilbju fonotaktiku (piemēram, angļu valodā) izmantot pilnu zilbāru būtu nepraktiski — tādām valodām piemērotāks ir alfabēts, kur katra zīme parasti apzīmē atsevišķu fonēmu.
Kopsavilkums
Zilbe ir pamatelements runā: tās struktūra (onset, nucleus, coda), tips (atvērta vai slēgta) un regulas, kas nosaka, kuras skaņu kombinācijas ir atļautas, — visi šie aspekti veido valodas ritmu, izrunas paradumus un ietekmē, kā valodas tiek rakstītas un mācītas. Dažādu valodu zilbju skaits un sarežģītība var ļoti atšķirties, tāpēc arī fonoloģijas un rakstības risinājumi ir dažādi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir zilbe?
A: Zilbe ir bez pārtraukuma izrunāta izrunas vienība, brīvi runājot, viena skaņa. Visi vārdi sastāv vismaz no vienas zilbes.
J: Kāda ir atšķirība starp slēgtām un atvērtām zilbēm?
A: Ja zilbe beidzas ar līdzskani, to sauc par slēgtu zilbi. Ja zilbe beidzas ar patskani, to sauc par atvērtu zilbi.
J: Kā var parādīt zilbju rakstus?
A: Zilbju rakstus var attēlot ar C un V (C - "līdzskanis", V - "patskanis"). Slēgtās zilbes bieži tiek attēlotas kā CVC (piemēram, got), bet atvērtās zilbes - kā CV (piemēram, go).
Vai ir valodas, kurās nav slēgto zilbju vai ir maz slēgto zilbju?
A: Jā, dažās valodās, piemēram, havaju un svahili, nav slēgto zilbju, bet citās valodās, piemēram, japāņu, ir tikai dažas slēgtās zilbes.
J: Vai angļu valodas vārdos var būt vairāki līdzskaņi blakus viens otram?
A: Jā, vairākās valodās, piemēram, angļu valodā, var būt līdzskaņu kopas, kas ļauj viegli veidot daudz sarežģītākus sinalbolus.
J: Vai rakstīšana, izmantojot alfabētu, ir piemērotāka sarežģītām valodas struktūrām, nevis izmantojot zilbārdu?
A: Jā, tā kā vārdos tādās valodās kā angļu valoda var būt daudz dažādu sarežģītu sinalbu (angļu valodā to var būt vairāk nekā 10 000), šādu valodu rakstīšana, izmantojot alfabētu, būtu pilnīgi nepraktiska, tāpēc alfabēts ir daudz piemērotāks šāda veida valodu struktūru rakstīšanai.
Meklēt