Havajiešu valoda (ʻŌlelo Hawaiʻi) — izcelsme, alfabēts, fonētika

Izcelsme un klasifikācija

Havaju valoda (havajiešu: ʻŌlelo Hawaiʻi) pieder pie austroneziešu valodu saimes, konkrētāk — pie polinēziešu atzara. Tā ir dzimtā havajiešu valoda un ir radniecīga citām Polinēzijas valodām, piemēram, valodām Marķīzu salās un Raratongā, kā arī dažiem valodas paveidiem Samoa un dažās Fidži un Jaunzēlandes salās. Šo valodu priekšteči jūras ceļotāji no citu Polinēzijas reģionu salām uz Havaju salu apdzīvoto teritoriju ieradās apmēram 300.–800. g. pēc Kr. — kopš tā laika šīs valodas ir attīstījušās atšķirīgi, taču saglabā daudz kopīgu iezīmju un savstarpēju sapratni noteiktos līmeņos.

Alfabēts un rakstība

Havaju rakstībā izmanto ļoti ierobežotu burtu kopu: 12 pamata burti (A, E, H, I, K, L, M, N, O, P, U, W). Pie tiem pievieno ʻokina — atsevišķu skaņu, kas raksturo glotālo aizbremzējumu (glottal stop), tādēļ kopā bieži min 13 rakstzīmes. Tikpat svarīgs rakstības elements ir kahakō — garais patskaņa marķējums (macron), kas norāda patskaņa pagarinājumu.

ʻOkina izrunājas kā īss pauzes moments līdzīgi skaņai vārda “uh‑oh” vidū; to tradicionāli raksta ar speciālu zīmi (mazs cipars 6 tipogrāfiski virs patskaņa/pirms tā) vai ar apostrofu. Kahakō (pagarinājums) pagarina patskaņa laiku un ietekmē gan izrunu, gan vārda uzsvaru. Vēsturiski misionāri 19. gadsimtā bieži vien kahakō un ʻokinu nerakstīja, atstājot izpratni kontekstam, taču mūsdienu ortogrāfijā abi elementi ir standarta daļa.

Fonētika un zilbju struktūra

Havaju fonoloģija ir salīdzinoši vienkārša. Ir pieci patskaņi — a, e, i, o, u — katram no tiem var būt īsa vai gara forma (kahakō). Konsonanti ir: H, K, L, M, N, P, W un ʻokina. Havaju zilbe parasti ir vienkārša: patskanis vai konsonants–patskanis (CV), un gandrīz katra zilbe beidzas ar patskani. Šī struktūra bieži tiek saistīta ar valodas melodiskumu un plūstošo ritmu.

Burts W maina izrunu atkarībā no vārda pozīcijas un apkārt esošajām skaņām — tas var skanēt tuvāk /w/ vai /v/. Fonēmas un zilbju robežas (kā arī kahakō un ʻokina klātbūtne) ir nozīmīgas, jo vienādi uzrakstīti vārdi ar vai bez šiem diakritiskajiem elementiem var nozīmēt pilnīgi atšķirīgas lietas.

Gramatika īsumā

Havaju valoda ir salīdzinoši analītiska — gramatiskās attiecības bieži izsaka ar partikulas un konteksta palīdzību, nevis ar sarežģītām locījumu sistēmām. Biežākā pamata vārdu kārtība ir VSO (darbinieks — subjekts — objekts), taču brīvāka vārdu kārtība un fokusējošas konstrukcijas ir izplatītas. Raksturīga arī vārdu reduplicēšana (atkārtošana), kas var norādīt uz pietuvinātu daudzumu, iterāciju vai intensitāti.

Vēsture, samazināšanās un atdzimšana

Pēc Eiropiešu kontaktu ierašanās un slimību, cietušo, sociālo izmaiņu un angļu valodas ietekmes rezultātā havajiešu valodas runātāju skaits kritās 19. un 20. gadsimtā. Angliski vadītā izglītība un politiskās pārmaiņas (īpaši pēc 19. gadsimta beigām) deva priekšrobu angļu valodai, kas vēl vairāk samazināja havaju lietojumu.

20. gadsimta otrajā pusē — īpaši no 1970. gadu kultūras atdzimšanas kustības — sākās centieni atjaunot valodu. 1978. gadā Havaju štata konstitūcijā havajiešu valoda tika oficiāli atzīta par vienu no štata oficiālajām valodām kopā ar angļu valodu. Kopš tā laika ir attīstītas dažādas iniciatīvas — punana leo (havajiešu valodā vērstas pirmsskolas), skolu un universitātes programmas, valodas atbalsta projekti un publiskie mediji havajiešu valodā. Mūsdienās daži simti līdz daži tūkstoši cilvēku lieto havajiešu kā mājas valodu, savukārt plašāks skaits cilvēku to apgūst kā otro valodu vai mācās skolās un kopienu centros.

Dialekti un Niʻihau

Havaju valodai ir bijušas dažādas novirziena formas, un vienu no vislabāk saglabātajām dialektālajām īpatnībām var atrast Niʻihau salā. Niʻihau dialektā saglabājušās norādes uz T, S, R un B skaņām, kas citos dialektos ir pārvērtušās citās fonēmās. Niʻihau iedzīvotāji ilgstoši bija daļa no kopienas, kas visizteiktāk saglabāja tradicionālo valodas lietojumu, un viņu dialekts tiek uzskatīts par vērtīgu avotu valodas pētniecībai un atjaunošanai.

Kultūras nozīme un biežāk lietotie vārdi

Daži havajiešu vārdi ir plaši ieguvuši starptautisku pazīstamību. Piemēram, Aloha nav tikai “sveiciens” — tas aptver plašu jēdzienu loku, ieskaitot mīlestību, laipnību, meditatīvu attieksmi un savstarpēju cieņu. Mahalo nozīmē “paldies” un tiek plaši izmantots arī angļu sarunvalodā Havaju salās. Vārds lanai ir nonācis arī angļu valodā, kur tas apzīmē verandu vai terasi; tas nav sajaucams ar salas nosaukumu Lanaʻi.

Rakstiskie izaicinājumi un mediji

Kad misionāri 19. gadsimtā izstrādāja havajiešu rakstību, viņi bieži neatveidoja kahakō un ʻokinu, cerot, ka nozīme izrietēs no konteksta. Tā kā mērķis bija tulkot Bībeli un saistītos tekstus, tas dažkārt radīja vairākas iespējamas lasījuma variācijas — kas uz papīra varēja būt smieklīgi vai mulsinoši. Vēlāk, līdz ar vietējo autoru un redaktoru centieniem, presē un mūsdienu tekstos tiek lietoti gan ʻokina, gan kahakō, lai samazinātu neskaidrību.

Kur mācīties un kā mūsdienās lieto valodu

Havaju valoda studējama gan Havaju salu izglītības iestādēs (tās piedāvā programmas no pirmsskolas līdz universitātei), gan tiešsaistes resursos. Universitāte Havaju salās piedāvā kursus un grādus havajiešu valodā, un pastāv bibliotēkas, publikācijas un audioieraksti, kas palīdz gan pētniecībā, gan valodas atjaunošanā ikdienas lietošanai.

Havaju valoda ir ne tikai lingvistisks mantojums — tā ir arī kultūras, vēsturiska un garīga atmiņa, kam mūsdienās tiek veltīta pastiprināta uzmanība, lai nodrošinātu tās ilgtspēju nākamajām paaudzēm.

Jautājumi un atbildes

J: Kādā valodā runā vietējie havajieši?

J: Kādi ir daži no pazīstamākajiem vārdiem havaju valodā?

J: Vai lanai ir angļu valodas vārds?

J: Vai Lanaʻi ir valoda vai salas nosaukums?

Meklēt pēc burta