Ungārija ir valsts Centrāleiropā. Tās galvaspilsēta ir Budapešta. Ungārija ir nedaudz lielāka par savu rietumu kaimiņvalsti Austriju, un tajā dzīvo aptuveni 10 miljoni iedzīvotāju. Citas valstis, kas robežojas ar Ungāriju, ir Slovākija, Ukraina, Rumānija, Serbija, Horvātija un Slovēnija. Ungārijas oficiālā valoda ir ungāru valoda. Kopš 2004. gada tā ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Ungāru valodā valsti sauc Magyarország (burtiski "Ungārijas valsts") vai Magyar Köztársaság (Ungārijas Republika). Tā nosaukums radies magyar cilšu vārdā, kas ieradās Ungārijā 9. gadsimta beigās.

Vēstures pārskats

Ungārijas teritoriju apdzīvoja dažādas tautas; mūsdienu ungāri (magjari) ieradās Carpatijas baseinā 9. gadsimta beigās. 1000. gadā tika kronēts pirmais karalis Sv. Stefans (Szent István), izveidojot Ungārijas karaļvalsti. Viduslaikos valsts bija nozīmīga reģiona lielvara, taču 16. un 17. gadsimtā lielas daļas Ungārijas ieņēma Osmaņu impērija, savukārt vēlāk nozīmīga varu koncentrācija nonāca Habsburgu dinastijas pārraudzībā.

19. gadsimta vidū notika neatkarības kustības, 1848. gada revolūcija un 1867. gada kampaļojums (Ausgleich) izveidoja Austroungārijas dualitāti, kas pastāvēja līdz Pirmajam pasaules karam. Pēc kara Ungārija zaudēja lielu daļu teritorijas ar 1920. gada Trianonas līgumu, kas ietekmēja valstisko un etnisko karti Centrāleiropā.

Otrā pasaules kara laikā Ungārija sākotnēji sadarbojās ar Aksis valstīm; pēc kara sekoja padomju kontrole un komunistiska režīma periods. 1956. gada nemieri pret PSRS tika asi apspiesti. 1989. gadā Ungārijā notika pāreja uz demokrātiju un tirgus ekonomiku; 2004. gadā valsts pievienojās Eiropas Savienībai.

Ģeogrāfija un klimats

Ungārija atrodas Carpatijas baseinā (Pannonian Basin). Teritoriju raksturo līdzenumi, mazāki kalnu masīvi un daudz upju. Galvenās upes ir Duna (Donava) un Tisza. Viena no pazīstamākajām dabas vietām ir Balatona ezers — lielākais ezers Centrāleiropā, populārs tūrisma un atpūtas reģions.

Augstākā virsotne ir Kékes kalns (ap 1014 m). Klimats ir mēreni kontinents — karstas vasaras un vēsas, reizēm aukstas ziemas. Daļa teritorijas ietver stepes (puszta), kas ir nozīmīgs biotops ar atšķirīgu augu un dzīvnieku daudzveidību.

Valoda un kultūra

Oficiālā valoda ir ungāru valoda, kas pieder urmaņu (finno-ugru) valodu saimei, un tā nav indoeiropiešu valoda. Tā ir aglutinējoša valoda ar daudzām locījumu formām (tam ir daudz locījumu/gramatisku gadījumu) un patskaņu harmoniju. Latīņu alfabētā lieto rakstību ar speciālām zīmēm (četras garās un divas doppeltas): á, é, í, ó, ő, ú, ű u.c.

Ungāru kultūra ir bagāta ar tautas mūziku, deju tradīcijām, literatūru un mākslu. Garšas ziņā valsts ir pazīstama ar pikanto ēdienu, kur lielu lomu spēlē paprikas izmantošana (piemēram, gulāšs — goulash). Svarīga daļa no tūrisma ir termālie baseini un veselības kūrorti, kuru saknes meklējamas laika gaitā un romiešu vai osmaņu periodos.

Īsi fakti

  • Galvaspilsēta: Budapešta (apvienojot Buda un Pesta; pilsētas paplašinājums notika 1873. gadā).
  • Iedzīvotāji: aptuveni 10 miljoni (apmēram, atkarībā no datiem un gadu apjoma).
  • Valūta: Ungāru forints (HUF); Ungārija ir ES dalībvalsts, taču nav pievienojusies eirozonai.
  • Starptautiskā piederība: ES (kopš 2004.), NATO locekle (kopš 1999.).
  • Politiskā iekārta: parlamentāra republika; izpildvaras vadītājs ir premjers, valsts galva — prezidents (galvenokārt ceremonijām).
  • Galvenie reģioni: Pannónijas stepes (puszta), Transdanubija, Ziemeļu kalnu līdzenumi un reģions ap Dunu.
  • Slavenas vietas un UNESCO mantojums: Budapeštas Dabas parks un Duna krastmalas, Buda pils, Hortobāģija (puszta), Egeras pils u.c.
  • Nacionālie svētki: 15. marts (1848. gada revolūcija), 20. augusts (valsts dibināšanas svētki — Sv. Stefana diena), 23. oktobris (1956. gada sacelšanās atceres diena).

Ekonomika un tūrisms

Ungārijas ekonomika balstās uz ražošanu (automobiļu industrija, mašīnbūve), lauksaimniecību (graudi, vīnogas, augļkopība), farmāciju un pakalpojumiem, tostarp tūrisma sektorā. Budapešta ir nozīmīgs kultūras un biznesa centrs, ar ievērojamu tūristu plūsmu pateicoties arhitektūrai, termālajiem peldbaseiniem un bagātīgajai kultūras programmai.

Praktiski padomi ceļotājiem

  • Valoda: angliski runā plašāk pilsētās un tūrisma vietās, taču laukos ungāru valoda dominē.
  • Transporta tīkls: labi attīstīts — vilcieni, autobusi un pieejama autoceļu infrastruktūra; starptautiskie lidojumi ierodas galvenokārt Budapeštas lidostā.
  • Veselība un drošība: vispārīgs drošības līmenis ir salīdzināms ar citiem Eiropas vidējiem rādītājiem; tūristiem ieteicams veselības apdrošinājums un izpētīt vietējos noteikumus par satiksmi un drošību.

Šis pārskats sniedz pamata informāciju par Ungāriju — tās vēsturi, ģeogrāfiju, valodu, kultūru un praktiskajiem faktoriem ceļotājiem vai interesentiem. Lai iegūtu detalizētāku informāciju par noteiktiem vēstures posmiem, demogrāfiju vai ekonomiskiem rādītājiem, var vērsties pie specializētām enciklopēdijām, valsts statistikas datiem un oficiālajām vietnēm.