1920. gads — pārskats: notikumi, dzimšanas, nāves un kultūra

1920. gads — pārskats: svarīgākie notikumi, ievērojamas dzimšanas un nāves, bagāta kultūras aina mākslā, mūzikā, teātrī un literatūrā.

Autors: Leandro Alegsa

Saturs

·         1 Notikumi

·         2 dzimšanas gadījumi

·         3 nāves gadījumi

·         4 Māksla, mūzika, teātris, literatūra

Notikumi

  • Starptautiskā politika un diplomātija: 1920. gads bija pārejas laiks pēc Pirmā pasaules kara, kad risinājās robežu jautājumi, tika slēgtas vairāku valstu miera līgumi un nostiprinātas jaunas starptautiskas institūcijas. 10. janvārī stājās spēkā Tautu savienības statūti (League of Nations), kas bija mēģinājums nodrošināt kolektīvu drošību un starptautisko konfl iktu risināšanu.
  • Latvija: 1920. gads bija izšķirošs Latvijas valsts nostiprināšanā pēc Neatkarības kara. 17.–18. aprīlī notika vēlēšanas uz Satversmes sapulci (Konstitucionālo asambleju), kurai bija uzdevums izstrādāt valsts pamatlikumu un iekārtu. 11. augustā Latvijas Republika un Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika parakstīja miera līgumu, ar kuru Padomju Krievija deva de facto atzīšanu Latvijas neatkarībai. Šie notikumi iezīmēja Latvijas integrēšanos starptautiskajā saimē un iekšpolitiskās institūcijas nostiprināšanos.
  • Reģionālie mieri: 2. februārī Igaunija un Krievija parakstīja Tartu miera līgumu, kas nostiprināja Igaunijas neatkarību un robežas ar Krieviju.
  • Eiropa un Tuvie Austrumi: 10. augustā tika parakstīts Sevras miera līgums (Treaty of Sèvres), kas noteica jaunu kārtību pēc Otrā Osmaņu impērijas sabrukuma (taču šis līgums vēlāk tika pārstrādāts un neatbilda turku nacionālajiem centieniem).
  • Karadarbība un konflikti: 1920. gadā turpinājās Polijas un Padomju Krievijas konfl ikts — Polijas–Padomju karš, kas kulminēja ar 1920. gada vasaras kaujām un īpaši svarīgo Varšavas kauju augustā.
  • Ziemeļamerika: Amerikas Savienotajās Valstīs 1920. gada 17. janvārī stājās spēkā sausuma likums (Prohibition), kas aizliedza vispārēju alkoholisko dzērienu ražošanu un tirdzniecību. 18. augustā tika ratificēts 19. labojums (women's suffrage) — amerikāņu sievietēm nodrošinātas balsstiesības visos vēlēšanu līmeņos.
  • Veselība un sabiedrība: Pasaules mēroga gripa (spaniskā gripa) viļņi, kas sākās 1918. gadā, vēl daļēji ietekmēja 1919.–1920. gadu, atstājot būtiskas sekas uz iedzīvotāju skaitu un sabiedrības veselību.

Dzimšanas gadījumi

Zemāk — izvēlēts saraksts ar dažām nozīmīgām personībām, kuras dzimušas 1920. gadā. Saraksts nav izsmeļošs, bet izceļ dažādas jomas — kino, reliģiju, literatūru un mūziku.

  • Federico Fellini (20. janvāris 1920) — itāļu filmu režisors, viens no 20. gadsimta iespaidīgākajiem kinorežisoriem, pazīstams ar ģeniāli iztēlotām, simboliskām filmām.
  • Karol Józef Wojtyła / Pāvests Jānis Pāvils II (18. maijs 1920) — vēlāk kļuva par vienu no ietekmīgākajiem katoļu baznīcas līderiem 20. gadsimtā.
  • Yul Brynner (11. jūlijs 1920) — kinoaktieris, plaši pazīstams ar lomām Holivudas filmās un teātrī.
  • Walter Matthau (1. oktobris 1920) — amerikāņu aktieris, pazīstams gan komēdiju, gan drāmas lomām (saraksts ir atlases raksturs).

Nāves gadījumi

1920. gads iezīmējās arī ar nozīmīgiem zaudējumiem — gan individuāliem (publiskas personības), gan masveida nāvēm pandēmiju un kara sekām. Turpmāk — vispārīgāks pārskats par galvenajiem aspektiem:

  • Pandēmijas ietekme: Spaniskās gripas pēdējie viļņi radīja daudz nāves gadījumu 1918.–1920. gados, ietekmējot gan Eiropas, gan Amerikas sabiedrības demogrāfiju un veselības sistēmas.
  • Kara un politisko sakaru sekas: Pēckara periodā turpinājās mirstība kara sekās, tāpat arī politiski represīvie notikumi dažādās zemēs izraisīja upurus un bēgļu straumes.
  • Publiskas personas: 1920. gadā mira arī dažas nozīmīgas kultūras un politikas figūras — šo personu saraksti ir plaši un atkarīgi no ģeogrāfiskās perspektīvas; uzsvēršanai var minēt, ka 20. gadsimta sākuma paaudze daudzās valstīs beidza savu dzīvi tieši šajā periodā.

Māksla, mūzika, teātris, literatūra

1920. gads kultūrā iezīmējās ar jaunu virzienu attīstību, eksperimentiem mākslā un literatūrā, kā arī ar kino un mūzikas žanru nostiprināšanos.

  • Literatūra: 1920. gadā publicētas vairākas nozīmīgas grāmatas, kas ietekmēja 20. gadsimta literatūras attīstību. Starp ievērības cienīgām publicēšanām ir F. S. Fitzgeralda debijas romāns "This Side of Paradise" (1920), kas iemūžināja jaunas paaudzes izjūtas un kritiku par sabiedrību.
  • Kino: 1920. gads bija viens no nozīmīgiem pirmajiem garā filmā (silent film) laikmeta posmiem — šajā laikā radās un guva slavu tādi darbi kā vācu ekspresionisma filma "The Cabinet of Dr. Caligari" (1920), kas būtiski ietekmēja kino estētiku un scenogrāfiju.
  • Māksla un kustības: Avantgarde virzieni — dadaisms un citas modernisma strāvas — turpināja attīstīties pēc Pirmā pasaules kara, īpaši Rietumeiropā. Bauhausa skola, kas tika dibināta 1919. gadā Vācijā, 1920. gados aktīvi strādāja pie jaunu dizaina, arhitektūras un mākslas ideju izstrādes.
  • Mūzika: 1920. gads iezīmēja džeza un populārās mūzikas izaugsmi, it īpaši ASV, kur reģionālie stilistiskie centri (Ņūorleāna, Čikāga) sāka kļūt par plašāk atzītiem kultūras spēkiem. Arī klasiskajā mūzikā un operā notika jaunu darbu pirmizrādes un modernāku izteiksmes līdzekļu izmēģinājumi.
  • Latvijas kultūra: Latvijas republikas agrīnajos gados kultūras dzīve sāka strauji attīstīties — tika nostiprinātas nacionālās institūcijas, notika teātra un mūzikas skolu darbība, izaugsme koru kultūrā un periodiskā presē pieauga intelektuālā un mākslinieciskā diskusija. Satversmes sapulces vēlēšanas un valsts institūciju izveide deva stabilāku pamatu valsts kultūras politikas attīstībai. Interešu lokā bija gan tautas kultūras saglabāšana, gan kontaktu meklēšana ar Eiropas modernajām mākslas plūsmām.

1920. gads bija laiks pārejas un jaunu sākumu — gan starptautiskā līmenī (Tautu savienības darbības sākums, jaunu miera līgumu parakstīšana), gan nacionālā mērogā (Latvijas valsts institūciju nostiprināšanās). Kultūras jomā šis periods iedibināja modernisma impulsus, kas turpmākajos gados veicināja plašas mākslinieciskas pārmaiņas.

Notikumi

  • Spānijas karalis svētī Madrides "Real" futbola komandu.
  • Augusts Krogs, dāņu zoologs, 1920. gadā saņem Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.

Dzimšana

  • 9. janvāris - Klaivs Danns, britu aktieris, komiķis un dziedātājs (dz. 2012. g.)
  • 20. janvāris - DeForests Kellijs, amerikāņu aktieris (dz. 1999. g.)
  • 26. februāris - Tonijs Rendols, amerikāņu aktieris (miris 2004. gadā)
  • 18. maijs - Jānis Pāvils II, poļu izcelsmes pāvests (miris 2005. gadā)
  • 10. jūnijs - Rūta Greiema, amerikāņu dzejniece, Billija Greiema sieva (mirusi 2007. gadā)
  • 18. augusts - Šellija Vintersa, amerikāņu aktrise (mirusi 2006. gadā)
  • 22. augusts - Rejs Bredberijs, amerikāņu rakstnieks (miris 2012. gadā)
  • 23. septembris - Miki Rūnijs, amerikāņu aktieris (dz. 2014. g.)
  • 8. novembris - Estera Rolle, amerikāņu aktrise, pazīstama ar lomām filmās "Labie laiki" un "Moda" (mirusi 1998. gadā).
  • 21. novembris - Stens Musials, amerikāņu beisbola spēlētājs (miris 2013. gadā)

Nāves gadījumi

  • 2. janvāris - Pols Adams, franču rakstnieks (dz. 1862. g.)
  • 3. janvāris - Zigmunds Janiševskis, poļu matemātiķis (dz. 1888. g.)
  • 4. janvāris - Benito Peress Galdoss, spāņu rakstnieks (dz. 1843. g.)
  • 6. janvāris - Hieronīms Georgs Zeutens, dāņu matemātiķis (dz. 1839. g.)
  • 7. janvāris - Edmunds Bārtons, Austrālijas premjerministrs (dz. 1849. g.)
  • 18. janvāris - Džovanni Kapurro, itāļu dzejnieks (dz. 1825. g.)
  • 24. janvāris - Viljams Pērsijs Frenčs (William Percy French), īru dziesmu autors un izklaidētājs (dz. 1854. g.)
  • 24. janvāris - Amedeo Modiljāni, itāļu gleznotājs un tēlnieks (tuberkuloze) (dz. 1884)
  • 24. janvāris - Viljams Plunkets, 5. barons Plunkets, britu diplomāts un administrators (dz. 1864. gadā)
  • 26. janvāris - Žanna Hēbuterna, franču māksliniece, modele, Amedeo Modiljāni laulātā sieva (pašnāvība) (dz. 1898. g.)
  • 2. februāris - Fīlds E. Kindlijs, amerikāņu Pirmā pasaules kara aviators (dz. 1896. g.)
  • 3. februāris - Frenks Brauns, Merilendas gubernators (dz. 1846. g.)
  • 6. februāris - Augusts F. Goodridge, Kanādas tirgotājs un politiķis (dz. 1839. g.)
  • 7. februāris - Aleksandrs Kolčaks, krievu jūras spēku komandieris (dz. 1874. g.)
  • 15. februāris - Džozefs Bērtons Sumners, Misisipi štata Sumnera pilsētas dibinātājs (dz. 1837. g.)
  • 20. februāris - Džozefs J. Ferns, Honolulu mērs (dz. 1872. g.)
  • 20. februāris - Roberts Pīrijs, amerikāņu Arktikas pētnieks (dz. 1856. g.)
  • 27. februāris - Viljams Šermens Dženingss, Floridas gubernators (dz. 1863. g.)
  • 1. marts - Džons H. Bankheds, ASV senators no Alabamas (dz. 1842. g.)
  • 1. marts - Viljams A. Stouns, Pensilvānijas gubernators (dz. 1846. g.)
  • 1. marts - Josifs Trumpeldors, krievu cionists (dz. 1880. g.)
  • 4. marts - Rosvels P. Bišops, ASV Mičiganas kongresmenis (dz. 1843. g.)
  • 11. marts - Hulio Garavito Armero, kolumbiešu astronoms (dz. 1865. g.)
  • 13. marts - Čārlzs Lapvorts, angļu ģeologs (dz. 1842. g.)
  • 26. marts - Viljams Česters Minors, amerikāņu ķirurgs (dz. 1834. g.)
  • 26. marts - Marija Augusta Vorda, Tasmānijas rakstniece (dz. 1851. g.)
  • 31. marts - Pauls Bachmans, vācu matemātiķis (dz. 1837. g.)
  • 31. marts - Edvīns Vorfīlds, Merilendas gubernators (dz. 1848. g.)
  • 8. aprīlis - Džons Brašērs, amerikāņu astronoms (dz. 1840. g.)
  • 8. aprīlis - Čārlzs Tomlinsons Grifs, amerikāņu komponists (dz. 1884. g.)
  • 9. aprīlis - Morics Kantors, vācu matemātikas vēsturnieks (dz. 1829. g.)
  • 21. aprīlis - Marija L. Sanforda, amerikāņu pedagoģe (dz. 1836. gadā)
  • 26. aprīlis - Srinivasa Ramanujans, indiešu matemātiķis (dz. 1887. g.)
  • 1. maijs - Zviedrijas kroņprincese, Konnautas princese Margareta (dz. 1882. g.)
  • 9. maijs - Agnese Makdonalda, Kanādas premjerministra Džona A. Makdonalda sieva (dz. 1836. g.)
  • 11. maijs - Džeimss Kolosimo, itāļu izcelsmes gangsteris (dz. 1877. g.)
  • 11. maijs - Viljams Dīns Hovellss, amerikāņu rakstnieks (dz. 1837. g.)
  • 16. maijs - Levi P. Mortons, ASV viceprezidents (dz. 1824. g.)
  • 21. maijs - Venustiano Karransa, Meksikas prezidents (dz. 1859. g.)
  • 21. maijs - Eleonora H. Portere, amerikāņu rakstniece (dz. 1868. g.)
  • 23. maijs - Svetozars Borojevičs, Austroungārijas feldmaršals (dz. 1856. g.)
  • 30. maijs - Džordžs Ernests Morisons, austrāliešu piedzīvojumu meklētājs (dz. 1862. g.)
  • 5. jūnijs - Rodas Broitone, velsiešu rakstniece (dz. 1840. g.)
  • 5. jūnijs - Džūlija A. Mūra, amerikāņu dzejniece (dz. 1847. gadā)
  • 6. jūnijs - Džeimss Dansmuirs, Kanādas politiķis (dz. 1851. g.)
  • 13. jūnijs - Essads Paša, Albānijas premjerministrs (dz. 1863. gadā)
  • 14. jūnijs - Gabrielle Réjane, franču aktrise (dz. 1856. gadā)
  • 14. jūnijs - Makss Vēbers, vācu politekonomists (dz. 1864. gadā)
  • 18. jūnijs - Džūdets V. Adamss, Nevadas gubernators (dz. 1835. g.)
  • 18. jūnijs - Džons Macouns, īru dabas pētnieks (dz. 1831. g.)
  • 20. jūnijs - Marī Adolfs Karno, franču ķīmiķis, kalnrūpniecības inženieris un politiķis (dz. 1839. g.)
  • 20. jūnijs - Džons Grigs, Jaunzēlandes astronoms (dz. 1838. g.)
  • 27. jūnijs - Ādolfs Basilejs Rutijē, kanādiešu dzejnieks (dz. 1839. g.)
  • 1. jūlijs - Delfims Moreira, Brazīlijas prezidents (dz. 1868. gadā)
  • 10. jūlijs - Džons Fišers, 1. barons Fišers, britu admirālis (dz. 1841. g.)
  • 11. jūlijs - Francijas imperatore Jevgeņija (dz. 1826. gadā)
  • 14. jūlijs - Alberts Kellers, vācu gleznotājs (dz. 1844. gadā)
  • 22. jūlijs - Viljams Kisams Vanderbilts, amerikāņu mantinieks (dz. 1849. g.)
  • 1. augusts - Frenks Hanlijs, Indiānas gubernators (dz. 1863. g.)
  • 1. augusts - Bal Gangadhar Tilaks, indiešu nacionālists (dz. 1856. g.)
  • 2. augusts - Ormers Loklērs, amerikāņu pilots (dz. 1891. g.)
  • 9. augusts - Samuels Grifits, austrāliešu politiķis un tiesnesis (dz. 1845. g.)
  • 10. augusts - Ādams Policers, austriešu otologs (dz. 1835. g.)
  • 12. augusts - Hermanis Strūve, krievu izcelsmes astronoms (dz. 1854. g.)
  • 16. augusts - Henrijs Daglishs, Austrālijas premjerministrs (dz. 1866. g.)
  • 16. augusts - Džozefs Normans Lokiers, angļu astronoms (dz. 1836. g.)
  • 17. augusts - Rejs Čepmens, beisbola spēlētājs (dz. 1891. g.)
  • 22. augusts - Anderss Zorns, zviedru gleznotājs (dz. 1860. g.)
  • 26. augusts - Džeimss Vilsons, skotu izcelsmes amerikāņu politiķis (dz. 1835. g.)
  • 31. augusts - Vilhelms Vunts, vācu fiziologs un psihologs (dz. 1832. g.)
  • 7. septembris - Simons Napoleons Parents, Kvebekas premjerministrs (dz. 1855. g.)
  • 10. septembris - Olive Thomas, amerikāņu aktrise (dz. 1894. g.)
  • 18. septembris - Roberts Bīvens, Kanādas politiķis (dz. 1836. g.)
  • 24. septembris - Pēteris Kārlis Faberžē, krievu juvelieris (dz. 1846. g.)
  • 25. septembris - Jēkabs Šifs, vācu izcelsmes baņķieris un filantrops (dz. 1847. g.)
  • 30. septembris - Viljams Vilfreds Salivans, Kanādas žurnālists, politiķis un jurists (dz. 1843. g.)
  • 2. oktobris - Vintrops M. Kreins, Masačūsetsas štata gubernators un senators (dz. 1853. g.)
  • 10. oktobris - Hadsons Staks, angļu alpīnists (dz. 1865. g.)
  • 19. oktobris - Džons Rīds, amerikāņu žurnālists (dz. 1887. g.)
  • 20. oktobris - Makss Brūhs, vācu komponists (dz. 1838)
  • 24. oktobris - Krievijas lielkņaziene Marija Aleksandrovna (dz. 1853. g.)
  • 4. novembris - Ludvigs Struve, krievu astronoms (dz. 1858. g.)
  • 13. novembris - Luc-Olivier Merson, franču gleznotājs un ilustrators (dz. 1846. g.)
  • 23. novembris - Džordžs Kallahans, britu admirālis (dz. 1852. g.)
  • 25. novembris - Šveicē dzimušais autosportists un autobūvnieks Gastons Ševro (dz. 1892. gadā).
  • 30. novembris - Eižens Čafins (Eugene W. Chafin), amerikāņu politiķis (dz. 1852. g.)
  • 3. decembris - Viljams de Viveleslijs Abnijs, angļu astronoms un fotogrāfs (dz. 1843. g.)
  • 11. decembris - Olive Schreiner, Dienvidāfrikas rakstniece (dz. 1855. g.)
  • 12. decembris - Edvards Golers Priors, Kanādas kalnrūpniecības inženieris un politiķis (dz. 1854. g.)
  • 14. decembris - Džordžs Džips, amerikāņu futbola spēlētājs (dz. 1895. g.)

Māksla, mūzika, teātris, literatūra

  • Iznāk filma "Doktora Kaligari kabinets".

Jautājumi un atbildes

J: Kurš bija 1920. gads?


A: 1920. gads pēc Gregora kalendāra bija garais gads.

J: Kad sākās 1920. gads?


A: 1920. gads sākās ceturtdien.

J: Kurai desmitgadei piederēja 1920. gads?


A: 1920. gads piederēja 1920. gadu desmitgadei.

J: Vai tas bija parasts vai pārcelts gads?


A: Tas bija garais gads.

J: Kādu kalendāru izmanto, lai atzīmētu šo datumu?


A: Šo datumu atzīmē pēc Gregora kalendāra.

Jautājums: Cik daudz dienu bija februāra mēnesī šajā konkrētajā gadā?


A: Konkrētajā 1920. gadā februārī bija 29 dienas, jo tas bija pārcelšanās gads.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3