Makss Brūhs — vācu romantisma komponists un diriģents (1838–1920)

Makss Brūhs — vācu romantisma komponists un diriģents, sarakstījis 200+ darbu, pazīstams ar Vijolkoncertu Nr.1 g moll, op.26. Uzzini dzīvi, karjeru un muzikālo mantojumu.

Makss Kristians Frīdrihs Brūhs (Max Christian Friedrich Bruch, 1838. gada 6. janvāris — 1920. gada 2. oktobris), pazīstams arī kā Makss Karls Augusts Brūhs, bija vācu romantisma komponists un diriģents, kurš sarakstīja vairāk nekā 200 skaņdarbu. Starp tiem īpaši izceļas trīs vijolkoncerti, no kuriem pirmais ir viens no galvenajiem vijolkoncertu repertuāra darbiem.

Dzīve un karjera

Bruchs dzimis Ķelnē. Lielu daļu savas dzīves viņš pavadīja, strādājot par pedagogu, diriģentu un komponistu dažādos mūzikas amatos Vācijā. Viņa karjera ietvēra vadītāja un kapelmeistara posteņus vairākās pilsētās, tostarp Manheimā (1862–1864), Koblencā (1865–1867), Sondershauzenē (1867–1870), Berlīnē (1870–1872) un Bonnā, kur viņš daudz laika veltīja privātajai pedagoģijai un komponēšanai. Savas reputācijas virsotnē Bruchs trīs sezonas bija Liverpūles Karaliskās filharmoniskās sabiedrības diriģents (1880–1883). No 1890. gada līdz 1910. gadam viņš pasniedza kompozīciju Berlīnes konservatorijā (Berlīnes Hochschule für Musik), pēc tam pensionējās.

Radošais mantojums

Brūha radošais veikums ir plašs — viņš atstāja gan oratoriskas un kora kompozīcijas, gan simfonisku, kamermūzikas un solo instrumentu darbus. No viņa skaņdarbiem visplašāk izpildīti un atzīti ir:

• Vijolkoncerts Nr. 1 g moll, op. 26 — vispāratzīts romantisma vijolkoncertu kanons;
• Vijolkoncerts Nr. 2 un Nr. 3 — retāk spēlēti, tomēr mākslinieciski nozīmīgi;
• Scottish Fantasy vijolai un orķestrim — melodiskā, nacionālromantiskā noskaņa;
• Kol Nidrei solocellam un orķestrim — plaši populārs darbs, kas izmanto ebreju liturģiskās tēmas;
• daudzas kora kompozīcijas un kantātes, kas 19. gadsimta beigās viņam nodrošināja lielu atpazīstamību.

Stils un ietekme

Brūha mūzika raksturojas ar rūpīgu formu un melodisku skanējumu, kas to novieto konservatīvākā romantisma tradīcijā. Viņa daiļradē var saskatīt skaidru saikni ar tā dēvēto romantisko klasicismu, ko pārstāvēja Johanness Brāmss, nevis ar radošākiem virzieniem, ko virzīja Franča Lista un Riharda Vāgnera. Savā laikā Bruchs bija plaši pazīstams arī kā kora komponists, un viņa vokālie darbi bija bieži izpildīti.

Viņa Vijolkoncerts Nr. 1 g moll, op. 26 (sastādīts un pabeigts 1860. gadu beigās) kļuva par vienu no populārākajiem romantisma vijolkoncertiem un ir regulāri iekļauts solistu repertuārā. Šajā koncertā var saskatīt ietekmes no Feliksa Mendelszona Vijolkoncerta e moll: īpaši lirisku tēmu attīstībā, kantabilitātē un veiksmīgi strukturētā orķestra-partijā.

Mantojums

Lai arī Brūha daiļrade tika uzskatīta par konservatīvu savā laikmetā, daudzi viņa darbi saglabājuši vietu mūsdienu koncertprogrammās. Viņa Vijolkoncerts Nr. 1 joprojām ir viens no solistu un orķestru visbiežāk atskaņotajiem romantisma koncertiem, un tā melodiskā pievilcība padara to pieejamu plašai auditorijai. Brūha kolekcija kora darbiem un kamermūzikai arī liecina par viņa daudzveidību kā komponistam.

Brūhs nomira 1920. gadā, atstājot bagātu, tradicionālu 19. gadsimta romantisma mantojumu, kas turpina iedvesmot mūziķus un klausītājus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Makss Kristians Frīdrihs Brūhs?

J: Kur viņš ir dzimis?

J: Kādus amatus viņš ieņēma savas karjeras laikā?

J. Kāds ir viens no viņa populārākajiem darbiem?

J. Cik ilgi viņš mācīja kompozīciju Berlīnes Mūzikas augstskolā?

J: Kādai mūzikas tradīcijai sekoja lielākā daļa viņa darbu?

J. Par kādu komponistu savā laikā Bruchs bija pazīstams galvenokārt?

Meklēt pēc burta