Mechanical Animals — Marilyn Manson (1998): trešais studijas albums un pretrunas

Mechanical Animals — Marilyn Manson (1998): trešais albums, kas izraisīja pretrunas ar androģīnisko Omēgas tēlu, provokatīvu albuma mākslu un mūzikas pārdrošību.

Mechanical Animals ir amerikāņu rokgrupas Marilyn Manson trešais studijas albums. Tas tika izdots 1998. gada 14. septembrī. Albuma producenti bija Maikls Beinhorns, Merilins Mensons un Šons Bībans. Albums izpelnījās pretrunīgu vērtējumu no Wal-Mart albuma mākslinieciskā noformējuma dēļ, uz kura Mansons no galvas līdz kājām noklāts ar lateksa krāsu. Viņa dzimumorgānus sedz plāns plastmasas kausiņš, kas rada androģīnisku citplanētieša tēlu, kuru viņš dēvē par Omēgu.

Koncepts un tematikas

Mechanical Animals ir konceptuāls albums, kurā apvienotas tēmas par slavu, identitāti, atkarību un alienāciju. Mansons izveidoja alter ego — androģīnisku, citplanētiešu līdzīgu figūru Omēgu, caur kuru iztirzā sabiedrības un mūzikas industrijas pretrunas. Albuma stāsts tiek uzskatīts par daļu no plašākas triloģijas, kurā ietilpst arī iepriekšējais darbs Antichrist Superstar un vēlākais Holy Wood.

Mūzikas stils un ietekmes

Albuma skanējums atšķiras no grupas iepriekšējā, tumšā un industriālā materiāla — Mechanical Animals vairāk balansē uz glamroka, alternatīvā roka un pop elementiem, bieži izmantojot melodiskākas struktūras un retro estētiku. Kritiķi bieži salīdzināja Mansona vizuālo un muzikālo izvēli ar David Bowie un citiem glamroka māksliniekiem, norādot uz stilistisku pāreju un teatrālu performanci.

Singli, videoklipi un vizuālā daļa

• "The Dope Show" — viens no albuma galvenajiem singliem, pazīstams ar greznu, stilizētu videoklipu un provokatīvo skatuves tēlu.
• "I Don't Like the Drugs (But the Drugs Like Me)" — singls, kas turpina albumā apskatītās tēmas par atkarību un sabiedrības atkarību no izklaides.

Videoklipos Mansons un komanda izmantoja spēcīgas vizuālās metaforas, androģīnisku grimu un futūristiskas skatuves kostīmas, kas vēl vairāk pastiprināja diskusijas par māksliniecisko brīvību un provokāciju.

Pretrunas un cenzūra

Albuma noformējums un Mansona androģīnais tēls izraisīja plašu sabiedrības reakciju. Lai gan daļa fanu sveica radošo pāreju, daži tirgotāji un grupas kritiķi izteica iebildumus. Wal-Mart un citi lielveikali atturējās no albuma vai prasīja mainītu noformējumu, kas pastiprināja diskusiju par censūru, mākslas robežām un komerciālajām prasībām.

Saņemšana un komerciālie rezultāti

Musikālā kritika bija sajaukta — daļa recenzentu slavēja Mansona drosmi mainīt izteiksmes līniju un producēto skaņu, bet citi ilgojās pēc grupas iepriekšējā, agresīvākā stila. Komerciāli Mechanical Animals guva ievērojamu panākumu: albums iekļuva augstās vietās pārdošanas topos un pārdeva plaši, nodrošinot platīna sertifikācijas tirgos, kur tas tika oficiāli atzīts par veiksmīgu pārdošanu.

Mantojums

Laika gaitā Mechanical Animals tiek uzskatīts par svarīgu posmu Marilyn Manson daiļradē — albumu, kas demonstrēja mākslinieka vēlmi eksperimentēt ar žanriem un tēliem. Tas ietekmēja gan Mansona turpmāko radošo kursu, gan plašāku diskusiju par mūzikas industrijas un sabiedrības attieksmi pret provokatīvu mākslu.

Meklēt pēc burta