Minors
Moll skala mūzikas teorijā ir jebkura skala, kurai ir vismaz trīs skalas pakāpes: tonika, minorā tercija virs tonikas un perfektā kvinta virs tonikas. Kopā tās veido moll trīskāršu skalu. Tas ietver daudzas skalas un modus, piemēram, doriāņu modu un frīģēno modu.
Vienkāršāk sakot, minorā skala ir virkne notu ar skumju, drūmu raksturu (kas ir pārspīlēts, ja to dzirdam kopā ar mažora skalu). Moll skala sākas ar tās radniecīgās mažora skalas sesto noti un tiek veidota, izmantojot šādu puspakāpju un veselu pakāpju shēmu:
i_puse_ii°_puse_III_puse_iv_puse_v_puse_VI_puse_VII_puse _i (nākamā oktāva)
(e -------- f#° ------ G ---------- a --------- b ------- C ---------- D ---------- e)
Parasti, runājot par minorā skalu, ar to saprot dabisko minoru, harmonisko minoru vai melodisko minoru, kas Rietumu mūzikā ir visizplatītākās.
Dabas minoritāte
Dabiskā moll skala ir tas pats, kas mažora skalas 6. moduss (jeb Eoliskais moduss). Piemēram, taustiņinstrumenta baltās notis no viena C līdz nākamajam C uz augšu veido C mažora skalu. Ja baltās notis atskaņo, sākot no C skalas sestās pakāpes (no jebkuras A līdz nākamajai A), tad veidojas A naturālā minorā skala ("relatīvais minors" no C).
Harmoniskais un melodiskais moll
Harmoniskā minorā skala ir tāda pati kā dabiskā minorā, bet septītdaļa ir pacelta par pustoni.
Harmoniskā moll skala: 1 2 3♭ 4 5 6♭ 7 8
Piemēram, A moll tonī harmoniskā moll skala ir šāda:
A B C D E F G♯ A
Atskaņot (palīdzības informācija)
Viena no harmoniskā moll atšķirībām no dabiskā moll ir tā, ka tajā ir divi akordi, kuriem ir vienāda struktūra, kad tie ir apgriezti, tātad tie nepieder nevienai tonalitātei. Tie ir diminizētais septakords (2., 4., 6. un 7. pakāpe) un augmentētais akords (3., 5. un 7. pakāpe).
Harmonisko minoru dažkārt dēvē arī par mohamediešu skalu, jo tās augšējais tetrahords ir tāds pats kā Hidžāza džins, kas bieži sastopams Tuvo Austrumu mūzikā. Harmoniskā minorā skala kopumā arābu valodā dažkārt tiek dēvēta par Nahawand-Hijaz, bet turku valodā - par Bûselik Hicaz.
Intervāls starp šīs skalas sesto un septīto pakāpi (šajā gadījumā F un G♯) ir palielinātā sekunde. Daži komponisti, piemēram, Mocarts, ir izmantojuši šo intervālu melodiskajā kompozīcijā, taču citiem komponistiem tas šķita neērts. Viņi uzskatīja, ka starp šīm divām skalas pakāpēm ir vesels solis, kas ir labāks gludas melodijas rakstīšanai, tāpēc viņi izmantoja subtonisko septītdaļu jeb paaugstināto sesto skalas pakāpi. Šos divus variantus sauc par augšupejošu melodisko minor skalu un lejupejošu melodisko minor skalu. Augšupejošajai ir tāds pats augšējais tetrahords kā mažora skalai, bet lejupejošajai ir tāds pats kā dabiskā minorā:
A B C D E F♯ G♯ A' un pēc tam
A' G F F E D C B A attiecīgi.
Atskaņot (palīdzības informācija)
Atskaņot (palīdzības informācija)
Daudzi komponisti, rakstot mūziku, neievēro tikai vienas no šīm skalām notis. Ļoti bieži tiek izmantota relatīvā mažora trīskāršā skala, bet, tā kā tās pamatā ir minoras skalas trešā pakāpe, harmoniskās skalas paaugstinātā septītā pakāpe radītu palielināto trīskāršu. Šajā gadījumā komponisti parasti izmanto dabisko minoru. Džezā parasti izmanto tikai augšupejošo minoru.
Atslēgu parakstu atrašana
Major un moll taustiņus, kuriem ir viena un tā pati taustiņparaksta, sauc par relatīviem; tā C mažors ir A mažora relatīvais mažors, bet C moll ir E mažora relatīvais minors. Relatīvais mažors ir par minora terciju augstāks par minora toniku. Piemēram, tā kā G mažora pamatparakstā ir viena asa (par to, kā to atrast, skatiet mažoru skalas), arī tā relatīvā minorā, E minorā, pamatparakstā ir viena asa.
Mūziku var rakstīt enharmoniskā skalā (piemēram, A mažorā, kura tonālajā signatūrā ir tikai četras līdzības, salīdzinot ar astoņām asām, kas nepieciešamas G mažorā). Tālāk ir norādīti enharmoniskie ekvivalenti:
| Galvenais Sig. | Lielā skala | Minora skala | ||
| 5♯/7♭ | B/C♭ major | g♯/a♭ minor | ||
| 6♯/6♭ | F♯/G♭ major | d♯/e♭ nepilngadīgais | ||
| 7♯/5♭ | C♯/D♭ major | a♯/b♭ minor |
Kvintu aplis, kurā norādītas mažora un minoritātes tonalitātes un to signatūras
Saistītās lapas
- Galvenais un mazākais
- Mūzikas režīms
- Diatoniskā funkcionalitāte
- Eoliskais režīms
- Lielā skala
- Kirwani
- Teorētiskā atslēga
Jautājumi un atbildes
J: Kas mūzikas teorijā ir moll skala?
A: Moll skala mūzikas teorijā ir jebkura skala, kurai ir vismaz trīs skalas pakāpes: tonika, minorā tercija virs tonikas un pilnā kvinta virs tonikas. Kopā tās veido moll trīskāršu skalu.
J: Kāda ir puspakāpju un veselu pakāpju shēma, ko izmanto, lai izveidotu dabisko minorā skalu?
A: Dabiskā minorā skala tiek veidota pēc šāda puspakāpju un veselu pakāpju parauga: i_puse_ii°_puse_III_puse_puse_iv_puse_puse_VI_puse_puse_VII_puse _i (nākamā oktāva) (e -------- f#° ------ G ---------- a --------- b ------- C ---------- D ---------- e).
J: No kuras nots sākas dabiskā minorā skala?
A: Dabiskā minorā skala sākas no tai radniecīgās mažora skalas sestās nots.
J: Kādi ir daži skalu un modu piemēri, kuros ir minora trīskāršība?
A.: Daži no to gammu un modu piemēriem, kas ietver moll trīskāršu, ir doriskā un frīģiskā mode.
J: Kā jūs raksturotu minorā skalas notu virknes raksturu?
A.: Moll skalā notu virknei ir skumjš, drūms raksturs.
J: Kuras minorā skalas ir visizplatītākās Rietumu mūzikā?
A: Rietumu mūzikā visbiežāk sastopamās minoras svari ir dabiskais moll, harmoniskais moll un melodiskais moll.
J: Kā skan minorā skala salīdzinājumā ar mažora skalu?
A.: Moll skala skan skumji un drūmi, ja to klausās kopā ar mažora skalu.
