Mažors (joniskā skala): definīcija, struktūra un piemēri

Uzzini mažora (joniskās) skalas definīciju, struktūru un praktiskus piemērus — no C mažora pamatiem līdz solfedžai un klavieru vingrinājumiem.

Mūzikas teorijā mažora jeb joniskā skala ir viena no diatoniskajām skalām. To veido septiņas atsevišķas notis, kā arī astotdaļa, kas ir tāda pati kā pirmā nots, kas ir par oktāvu augstāka. Solfedžā šīs notis atbilst zilbēm "Do, Re, Mi, Fa, Sol, La, Ti/Si, Do". Visvienkāršāk uz klavierēm uzrakstāmā vai atskaņojamā mažora skala ir C mažors, vienīgā mažora skala, kurā nav nepieciešami skaļi un līdzīgi skaļi, izmantojot tikai baltos klaviatūras taustiņus:

C mažora skala

Definīcija un muzikālais raksturojums

Mažors (Ioniskā mode) ir skala, kuras skanējums parasti tiek uztverts kā gaišs, skaidrs un «priecīgs». Tā ir plaši lietota rietumu muzikālajā tradīcijā gan klasiskajā, gan populārajā mūzikā. Mažora skalas pamattonis (tonika) nosaka tās nosaukumu — piemēram, C mažors ir mažors ar toniku C.

Struktūra un intervāli

Mažora skala veidojas pēc noteiktas intervālu secības. No tonikas uz augšu attālumi ir šādi: tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis, tonis, pustonis. To var arī izteikt semtonu skaitā: 2–2–1–2–2–2–1 (pustoni = 1, tonis = 2). Piemēram, C mažora skalā notis ir C–D–E–F–G–A–B–C.

Atslēgas zīme un saistītie toņi

Katra mažora skala ir saistīta ar konkrētu atslēgas zīmi (priekšvēstuli), kas norāda, cik daudz un kādi «#» (koriģētie uzaugumi) vai «b» (bemoli) jālieto notācijā. C mažoram atslēgas zīme nav — tas ir «tīrs» piemērs. Citām mažora skalām atslēgas zīmes mainās saskaņā ar piezīmju pieauguma/mazināšanas likumu (kreisā/pa labi secība pie Piekārtoto piecu ratā — circle of fifths).

Akordi un harmoniskā funkcija

No mažora skalas iezīmēm veidojas septiņas trīskordu pakāpes, kuru kvalitāte raksturīga mažoram:

• I — lielais trīskārs (maj): piemēram, C mažorā — C
• ii — mazais trīskārs (min): Dm
• iii — mazais trīskārs (min): Em
• IV — lielais trīskārs (maj): F
• V — lielais trīskārs (maj), bieži dominantes funkcijā: G
• vi — mazais trīskārs (min), relatīvais minors: Am
• vii° — pusuzspēlētais (dim): Bdim

Šie akordi nodrošina tipiskās harmoniskās kustības, piemēram, I–IV–V–I vai ii–V–I, kas ir pamats daudzām dziesmām un progresijām.

Relatīvais un paralēlais minors

Katra mažora skalaem ir relatīvais minors — maziņš, kuram ir tie paši pieskaņas (atslēgas zīme), bet citā tonikā. Piemēram, C mažoram relatīvais minors ir A moll (A minor). Savukārt paralēlais minors dalās ar toniku (piem., C minor) bet atšķiras ar pieskaņām un noskaņu.

Praktiski piemēri un vingrinājumi

Praktiski ieteikumi mācībām un klavierspēlei:

• Sāciet ar C mažora skalu, jo tajā nav # un b — tas atvieglo toņu apguvi.
• Apskatiet skalas signatūru un iemācieties vispirms tonikas, dominantes un subdominantes (I, V, IV) akordus.
• Klavierēm ieteicamā pamatfingeringa piemērs: labo roku kāpjot — 1‑2‑3‑1‑2‑3‑4‑5; kreiso roku lecot — 5‑4‑3‑2‑1‑3‑2‑1. (Atkarībā no skolotāja tiek izmantētas dažādas variācijas.)
• Vingriniet skalu gan uz augšu, gan uz leju, ar metronomu, sākot lēni un palielinot ātrumu pakāpeniski.
• Analizējiet populāru dziesmu harmoniju — daudzas dziesmas izmanto vienkāršas I–V–vi–IV vai I–IV–V progresijas mažorā.

Mažora loma mūzikā

Mažors ir melodijas un harmonijas pamats daudzos mūzikas žanros. To bieži izmanto, lai radītu pozitīvu, skaidru vai triumfālu noskaņu. Tomēr komponisti apzināti izmanto arī minoru un modešu nianses, lai mainītu noskaņu, piešķirot mūzikai dziļumu un kontrastu.

Ja vēlaties, varu pievienot konkrētus notu piemērus, klavieru tabulūras, vai parādīt, kā tiek attēlota atslēgas zīme dažām izplatītām mažora skalām (G, D, A, F mažori utt.).

Forma

Tauro skala ir pakāpju kopums secībā "vesels:vesels:puse:vesels:vesels:vesels:vesels:puse" (tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis, tonis, tonis, pustonis). Rietumu skalās netiek izlaista neviena līnija vai vieta uz stabiņa, un tās neatkārto nevienu noti ar atšķirīgu akcidentalitāti. Tas nozīmē, ka skalas tonālajā signatūrā būs tikai skaļi vai tikai līdzīgi akordi.

Skalas pakāpju nosaukumi

• 1. - tonālais tonuss - atslēgas nots
• 2. - Supertonic
• 3. - Mediant
• 4. - subdominantā
• 5. - dominējošais
• 6. - Submediant
• 7. - Vadošais tonis
• 8. tonika ( vai oktava)

Kvintu aplis

Fiftu loku pirmo reizi 1728. gadā aprakstīja Johans Dāvids Heinihens savā grāmatā Der General-bass. Kopš tā laika tas tiek izmantots, lai parādītu attiecības starp skalām.

Skaitļi apļa iekšpusē norāda skaņu signatūras skaņu taustiņu skaitu, kur asie taustiņi virzās pulksteņrādītāja rādītāja virzienā, bet plakanie - pretēji pulksteņrādītāja rādītāja virzienam, sākot no C mažora (kurā nav skaņu taustiņu).) Aplis ir atkarīgs no enharmoniskajām attiecībām aplī, kas ir seši skaņu taustiņi F♯ = G♭ un D♯ = E♭ moll taustiņiem (Drabkin 2001). Septiņi skaļi vai līdzīgi skaļi veido mažora taustiņus (C♯ mažors un C♭ mažors), kurus vieglāk rakstīt ar pieciem līdzīgiem vai skaļiem skaļiem (kā D♭ mažors vai B mažors).

Veselu un puspakāpju modelis

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir trīs skala?

J: Cik notu ir mažora skalā?

J: Ar kādām zilbēm tiek apzīmēta katra pamatskalas nots?

J: Kāda ir visvienkāršākā mažora skala, ko var uzrakstīt vai spēlēt uz klavierēm?

J: Kā uz klavieru klaviatūras atpazīt C-dur gammu?

J: Vai ir kāds cits veids, kā uz klavieru klaviatūras noteikt C-dur?

Meklēt pēc burta