Asais (simbols ♯) mūzikā apzīmē noti, kas skan par vienu pustoni (pussoli) augstāk nekā attiecīgā dabiskā nota. Visvienkāršāk to redzēt notācijas piemēros: (♯) tiek uzlikts priekšā notij uz notu stīgas vai pašu notu un attiecīgā taktī visām tālākajām vienādas augstuma notīm tajā pašā taktā darbojas kā asementālais akcentējošs rādītājs (ja vien to neaizvāc dabiskais simbols).

Simbols un pamatjēdzieni

Mūzikā asais jeb Diese nozīmē augstāku skaņu augstumu. Mūzikas pierakstā asais nozīmē "par pustoni (pussoli) augstāks augstums" un izskatās šādi: (♯). Tas ir notācijas pamats gan solo, gan ansambļu mūzikā, gan aranžēšanā.

Enharmonija un piemēri

Saskaņā ar divpadsmit toņu vienādo temperamentu (12-TET) daudzas asas notis ir enharmoniski līdzvērtīgas citām notīm — tās skan praktiski vienādi, bet tiek rakstītas atšķirīgi atkarībā no harmoniskā konteksta. Piemēram:

  • asais B (B♯) ir enharmoniski līdzvērtīgs (skan tāpat kā) dabiskais C;
  • asais G (G♯) enharmoniski atbilst A♭ (jeb, reizēm konteksta dēļ, citai notai) — basam (skat. kontekstu un akordu uzrakstu);
  • parasti> citi parasti piemēri: C♯ = D♭, F♯ = G♭ utt., atkarībā no partitūras harmoniskajām prasībām.

Enharmoniska vienādība ir teorētisks un notācijas jautājums: izvēle starp ♯ un ♭ bieži vien izriet no skalas, harmonijas un mērķa — piemēram, tehnikas lasāmības vai modula norādes.

Dubultās, trīskāršās un mikrotonālās variācijas

Pastāv arī dubultas asas notis; tām ir simbolsdouble sharp un tās paceļ noti par diviem pustoņiem jeb veselu soli. Dubultais asais (X vai ♯♯ atkarībā no notācijas) tiek lietots, piemēram, modulācijās un sarežģītās harmonijās, kur nepieciešams celt noti par diviem pustoņiem.

Retāk sastopami arī mikrotonāli pus- vai trīs ceturtdaļu asie signāli (pus‑ un trešdaļtonis), kas lietojami mūzikā ar neparastu skaņojumu vai etniskās/mūsdienu eksperimentālās tehnikās — tie nav daļa no standarta klasiskās notācijas, bet parādās speciālās tabulās un simbolos.

Lai gan ļoti reti un gandrīz vienīgi mūsdienu klasiskajā vai eksperimentālajā mūzikā, dažkārt sastopama arī trīskāršā asa (ģenerāliski to var attēlot kā dubultu asu plus vēl vienu asu vai ar speciālu simbolu) — tas paaugstina noti par trim pustoņiem. Dažkārt to izmanto teorētisku transponēšanu vai neparastas modulācijas izteikšanai.

Notācijas uzvedība un atcelšana

Ja asais uzlikts notij kā uzrodinājums (accidental), tas parasti attiecas uz visu tādas pašas rindiņas vai stīgas notīm tajā pašā taktā. Lai atceltu asi, izmanto dabiskais simbolu (♮). Tonālās atslēgas (key signatures) asinā vai bemolu uzstādījumi norāda, kuras notis vispārīgi ir paceltas vai nolaistas visā skaņdarba gaitā, līdz tiek mainīts atslēgas uzstādījums.

Kvintu aplis un tonālās atslēgas

Kvintu aplis norāda, cik # (asu) vai b (bemolu) ir dotajā tonālajā atslēgā — tas palīdz noteikt, kuras notis partitūrā tiks pastāvīgi paceltas vai nolaistas bez papildus uzrodinājumiem.

Skaņošana, koris un prakse

Skaņošanā asais var nozīmēt arī "nedaudz augstāks skaņu augstums" salīdzinājumā ar referenci. Ja viena un tā pati nota tiek atskaņota uz diviem instrumentiem, bet viena no tām ir nedaudz augstāka, to bieži sauc par "pārāk asu" vai vienkārši "asa". Praktiskā mūzikā nepieciešama regulāra instrumentu un ansambļu skaņošana, lai izvairītos no šādām nobīdēm.

Unicode, HTML un fontu jautājumi

Unikodā asais simbols (♯) atrodas koda punktā U+266F. Tā HTML vienība ir ♯. Divkāršais asais simbols (specializētais mūzikas bloka simbols) ir pieejams kā U+1D12A (MUSICAL SYMBOL DOUBLE SHARP) un dažkārt tiek aizstāts ar diviem parastajiem ♯ blakus vai ar attēlu, ja fonts neatbalsta mūzikas bloka simbolus. Dažos fontu komplektos un pārlūkprogrammās šie simboli var nebūt redzami vai izskatīties atšķirīgi — tāpēc notu izdevumos bieži izmanto gan grafiskus attēlus (), gan specifiskus mūzikas fontus (piem., Bravura, Emmentaler).

Praktiski padomi komponistiem un izpildītājiem

  • Izvēlieties enharmonisko rakstību (♯ pret ♭) tā, lai partitūra būtu lasāma un harmoniski loģiska (piem., C♯ skala pret D♭ akordu).
  • Ja izmantojat dubultās vai retas mikrotonālās atzīmes, norādiet legendu vai paskaidrojumu izpildītājam.
  • Pārbaudiet, vai izmantotie fonti un programmatūra pareizi attēlo nepieciešamos simbolus, it īpaši, ja izmantojat U+1D12A vai citus mūzikas bloka kodu punktus.

Ja nepieciešams, varu pievienot attēlus ar piemēriem no notēm (parastā un dubultā asā lietojums), kā arī īsu tabulu ar biežākajām enharmoniskajām attiecībām.