Taustiņparaksts
Taustiņparaksts ir skaņu signatūra, kas tiek drukāta mūzikas rindas/daļas sākumā. Tā norāda, kuras notis ir jāmaina uz skaļiem vai līdzenumiem. Piemēram: ja taustiņparakstā ir viena asa, tā būs f. Tas nozīmē, ka ikreiz, kad tiek rakstīta nots F, tās vietā tiek atskaņota (vai dziedāta) fisa (uz klaviatūras: melnā nots tieši pa labi no F).
Pastāv divpadsmit mažora un divpadsmit minoritātes taustiņi (pareizi saukti par "modes"). Tas ir tāpēc, ka skala var sākties ar jebkuru noti, un vienā oktāvā ir divpadsmit notis: septiņas baltās notis un piecas melnās notis uz klaviatūras. Katrai mažora taustiņkārtai ir sava taustiņparaksta. Attiecības starp taustiņiem ir izskaidrotas rakstā "kvintas aplis". Katrai moll taustiņam ir kopīga taustiņparaksta ar vienu no lielajiem taustiņiem.
Ir piecpadsmit iespējamās tonālās signatūras: līdz septiņiem skaļiem, līdz septiņiem līdzenumiem vai bez skaļiem un līdzenumiem. Iemesls, kāpēc ir piecpadsmit, nevis divpadsmit, ir tāds, ka trim no tām ir divi iespējamie nosaukumi: Fis mažors (6 asas) var saukt arī par G, cis ir D, bet B ir C. Mēs tos saucam par enharmoniskiem, t. i., par vienu un to pašu noti, bet ar citu nosaukumu.
Atslēgas paraksta rakstīšanai ir divi iemesli. Pirmkārt, tas ļauj izvairīties no daudzu skaņu un līdzību rakstīšanas skaņdarba laikā. Otrkārt, tas palīdz spēlētājam domāt par skaņdarba tonalitāti. Tas palīdz labāk izprast mūziku.
Ja komponists vēlas, lai skaņdarba laikā būtu kādi papildu skaļi vai līdzīgi skaļi, vai arī vēlas atcelt skaļi vai līdzīgi skaļi ierakstītos skaņdarbos, tos var ierakstīt notīs. Tās sauc par akcidentālēm. Akcidentu vienmēr raksta pirms nots, kurai tas pieder (mēs sakām "cis", bet rakstām cis un tad notu C). Piemērs: skaņdarbā G mažorā visas f ir f asas. Ja komponists vēlas aso C, viņš raksta asa zīmi pirms asās C. Tas turpināsies visu atlikušo taktu (taktu). Ja viņš vēlas B, viņam tas ir jāieraksta. Ja viņš vēlas F, nevis parasto fis, viņš raksta naturālo zīmi. Ir arī dubultas asas (zīme izskatās kā x) un dubultas plakanas (divas plakanas zīmes). F dubultas asas ir asa f, kas ir asināta. Tā ir tāda pati nots kā G.
Katras mūzikas rindas sākumā tiek rakstīta taustiņparaksta. Tas palīdz atskaņotājam atcerēties, kāda ir tonālā signatūra. Savukārt laika signatūra tiek rakstīta tikai skaņdarba sākumā (secība ir šāda: klofete - taustiņparaksts - laika signatūra). Dažreiz skaņdarba laikā mūzika maina toņu signatūru (modulācija). Ja mūzika kādu laiku paliks jaunajā tonalitātē, komponists var nolemt mainīt tonalitātes signatūru. Cits iemesls atslēgas signatūras maiņai var būt tas, ka mūzika ir modulēta uz tādu atslēgu kā Gis mažors ar astoņiem asiem asiem (tostarp dubultas asas). Mūziku ir vieglāk lasīt, ja tā ir rakstīta As mažorā (4 mises).
Pēc tonālās signatūras var noteikt, kādā tonācijā ir skaņdarbs, ja vien ir zināms, vai tas ir mažors vai mollors (sk. "moda"). Piemēram, ja taustiņraksts ir 1 perss, tas ir vai nu G mažors, vai E moll. Vislabākais veids, kā noskaidrot, kura no tām tā ir, ir noskaidrot, vai skaņdarba beigas ir G mažors vai e moll. Turklāt: ja skaņdarbs ir moll tonalitātē, ļoti iespējams, ka skaņdarbā būs vairāki gadījuma signāli, kas asina skalas septīto noti (šajā gadījumā daudz d tiek nomainīti uz d asiem).
Daži mūsdienu komponisti neizmanto atslēgas signatūras. Bieži vien tas ir gadījumos, kad mūzika ir atonāla vai nav ļoti stingri nostiprināta vienā tonalitātē. Ja skaņdarbos ir daudz skaņu un līdzību un takti ir ļoti gari, viņi var rakstīt avārijas pirms katras nots, kurai tā ir nepieciešama, nevis tikai vienu reizi taktī. Tas būtu jāpaskaidro nots augšpusē. Tas var būt arī tāpēc, ka skaņdarbs ir modāls.
Saistītās lapas
- Mērogs
- Tonalitāte
- Piektdaļu aplis
- Transponēšanas instruments
| ||||||||
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir atslēgas paraksts?
A: Tona signatūra ir skaņu grupa, kas ir iespiesta mūzikas rindas/daļas sākumā. Tā norāda, kuras notis ir jāmaina uz skaļiem vai līdzenumiem.
J: Cik ir mažoru un minoru taustiņu?
A: Ir divpadsmit mažora un divpadsmit moll taustiņi (pareizi saukti par "modes"). Tas ir tāpēc, ka skala var sākties ar jebkuru noti, un vienā oktāvā ir divpadsmit notis.
Jautājums: Cik ir iespējamās taustiņparatūras?
A: Ir piecpadsmit iespējamās pamatnozīmes: līdz septiņām skaņām, līdz septiņām līdzenumiem vai bez skaņām un līdzenumiem. Iemesls, kāpēc ir piecpadsmit, nevis divpadsmit, ir tāds, ka trim no tām ir divi iespējamie nosaukumi.
J: Kāpēc komponisti izmanto atslēgas signatūras?
A: Komponisti izmanto taustiņparakstu divu iemeslu dēļ: pirmkārt, tas ļauj izvairīties no daudzu skaņu skaņu zīmju vai līdzenumu rakstīšanas skaņdarba laikā, un, otrkārt, tas palīdz spēlētājam domāt skaņdarba "taustiņā" (mūzikā), lai viņš labāk izprastu mūziku.
J: Kas notiek, ja skaņdarba laikā ir jāpievieno papildu skaņu zīmes?
A: Ja skaņdarba laikā ir nepieciešams pievienot papildu skaļus vai līdzības, tos var ierakstīt kā akcidentalus pirms katras nots, kurai tas nepieciešams, nevis tikai vienu reizi taktī.
J: Vai notācijā tiek izmantotas dubultas asas un dubultas plakanas zīmes?
A: Jā, ja nepieciešams, mūzikas notācijā var izmantot dubultas asas zīmes (zīme izskatās kā x) un dubultas plakanas zīmes (divas plakanas zīmes).
J: Vai mūsdienu komponisti vienmēr izmanto atslēgas zīmes?
A: Nē , daži mūsdienu komponisti ne vienmēr izmanto atslēgas zīmes, īpaši tad, ja mūzika ir atonāla vai nav ļoti stingri nostiprināta vienā tonācijā.
