Akords mūzikā — definīcija, triādes, veidošanās un piemēri

Iepazīsti akordu jēdzienu, tonisko triādi, mažora un minoras atšķirības, to veidošanos un praktiskus piemērus spēlē uz klavierēm, ģitāras un citām instrumentu grupām.

Autors: Leandro Alegsa

Akords mūzikā ir tad, kad divas vai vairākas notis tiek atskaņotas kopā. Dažās mācību grāmatās norādīts, ka akords prasa vismaz trīs notis (piemēram, triādi), tomēr plašākā nozīmē par akordu var uzskatīt jebkuru vienlaicīgi skanošu notu kombināciju, tostarp divu notu pārus vai blīvus klasterus.

Triādes — vienkāršākais akords

Visizplatītākā akordu forma ir triāde — tas ir akords no trīs skaņām, kas parasti veidojas no skalas 1., 3. un 5. pakāpes. Triāde, kas veidojas no skalas 1., 3. un 5. nots, tiek saukta par tonisko triādi (ja skala ir tonika, t.i., pamattonis). Ja triāde ir būvēta pēc mažora (dur) skalas attiecībām, tā ir mažora (dur) triāde; ja pēc minoras (moll) skalas attiecībām — minoras (moll) triāde.

Triādes raksturo ar to sastāvošajiem intervāliem:

  • Mažora triāde = lielā terts + maza terts (piemēram, C major: C–E–G).
  • Minora triāde = maza terts + lielā terts (piemēram, A minor: A–C–E).
  • Samazinātā (diminuētā) triāde = maza terts + maza terts (piem., B dim: B–D–F).
  • Palielinātā (augmentēta) triāde = lielā terts + lielā terts (retāk sastopama).
Triādes var uzskatīt par harmonijas pamatbūvēm, no kurām veidojas sarežģītākas harmonijas.

Inversijas un voicing

Triādes un citi akordi var tikt atskaņoti dažādās inversijās — t.i., ar dažādu akorda skaņu kā basu:

  • Sākotnējā (root) pozīcija: zems ir akorda pamattonis (piem., C–E–G).
  • 1. inversija: trešā skaņa akorda basā (piem., E–G–C).
  • 2. inversija: piektā skaņa basā (piem., G–C–E).

Voicing nozīmē, kā akorda notis tiek izkārtotas oktāvēs un kādas notis tiek dubultotas. Ar atšķirīgu voicingu mainās akorda skanējums, spēja saplūst ar citām partijām un balss vārdi (voice leading) mūzikā.

Akordu veidošanās un paplašinājumi

Akordi var tikt paplašināti, pievienojot ceturto, septīto, devīto utt. skaņu pāri triādei:

  • Septakordi (7th chords) — triādei pievieno septīto (piem., C7: C–E–G–Bb).
  • Devītnieki, undecimie un tredecimie — vēl lielāka paplašināšana ar devīto (9th), 11. un 13. pakāpes skaņām.
Šādi paplašinājumi nodrošina bagātāku harmonisko krāsu un bieži tiek lietoti džezā, popā un mūsdienu klasiskajā mūzikā.

Akordi no divām notīm — dubultstopi un diādes

Ja kopā tiek atskaņotas tikai divas notis, to biežāk dēvē par dubultstopiem vai diādēm; tos arī bieži uztver kā intervālu (piem., kvinta, kvarta). Dubultstopi ir īpaši izplatīti stīgu instrumentu (vijole, čells, ģitāra) un pūšaminstrumentu tehnikā. Piemēram, vijolnieks var lokot uz divām stīgām vienlaikus, radot dubultstopu, vai ātri pārlēkt starp divām stīgu grupām, kas rada iespaidu par bagātāku akordu.

Atskaitīšana instrumentiem un spēles tehnikas

Akordus var spēlēt ar dažādiem instrumentiem, piemēram: klavieres, taustiņinstrumenti, ērģeles, arfa, ģitāra, harmonika, ukulele un ksilofons. Akordus ar divām notīm var atskaņot uz stīgu instrumentiem, lokot uz divām stīgām kopā. Daži pūšaminstrumentu spēlētāji spēj veidot akordus, atskaņojot divas vai vairākas harmonikas kopā. Klavieres un ģitāra ļauj vienlaikus atskaņot vairākas oktāvas un sarežģītus voicingus, kamēr stīgu un pūšaminstrumentu tehnikas (lokojums, dubultstopi, multiphonics u.c.) piešķir citādu timbru un raksturu.

Akordu funkcijas un progressijas

Harmonijā akordiem bieži ir funkcionāla nozīme, piemēram:

  • T (tonika) — stabilitātes centrs;
  • S (subdominanta) — virzība prom no tonikas;
  • D (dominanta) — spriedzes radīšana, kas tiecas atgriezties pie tonikas.
Kombinējot akordus, veidojas akordu virkne jeb progresija (piem., klasiskā I–IV–V–I), kas nosaka mūzikas harmonisko kustību un emocionālo spriegumu.

Akordu notācija

Mūzikas žanros akordi tiek apzīmēti dažādos veidos: klasiskajā mūzikā — ar pamattonis un tiem piemērotām funkcijām vai ar pilnu notāciju, bet populārā mūzikā un džezā — ar akordu simboliem (piem., C, Cm, C7, Fmaj7). Šie simboli ļauj ātri nodot harmonisku ideju mūziķiem, kuri pavada dziesmu vai improvizē.

Piemēri

  • C mažora triāde: C–E–G
  • A minor triāde: A–C–E
  • G dominants septakords: G–B–D–F (G7)
  • B diminuētā triāde: B–D–F

Noslēgumā — akords ir gan vienkārša, gan ļoti plaša definīcija: no divu notu intervāla līdz sarežģītām, daudzbalsīgām struktūrām. Sapratne par triādēm, inversijām, voicingu un funkciju palīdz gan kompozīcijā, gan aranžēšanā, gan improvizācijā.

C-dur akords uz klavierēmZoom
C-dur akords uz klavierēm

Saistītās lapas

·         v

·         t

·         e

Tēmas, kas saistītas ar mūzikas teoriju

Akordi un skalas

Sastāvs

Piezīmju grupējumi



Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3