Harmonika
Harmonika mūzikā ir notis, kas tiek radītas īpašā veidā. Tās ir notis, kas tiek radītas kā daļa no "harmoniskās sērijas".
Fizikā harmoniskais vilnis ir vilnis, kas tiek pievienots pamatviļnim. Šajā rakstā ir runa par skaņas viļņiem, ko var skaidri saprast, aplūkojot mūzikas instrumenta stīgas.
Kad vijolnieks uz vijoles stīgas nospēlē noti, stīga sāk vibrēt ļoti ātri. Šī vibrācija liek gaisam vibrēt, un skaņas viļņi nokļūst līdz mūsu ausij, lai mēs to varētu dzirdēt. Ja nots būtu absolūti tīra, stīga kustētos ideālā sinusoidālā formā un radītu tikai vienu frekvenci, taču tā vietā vienlaikus ar galveno frekvenci tiek radītas vairākas frekvences. Uz vijoles stīgas atskaņotā nots liek stīgai vibrēt ļoti sarežģītā veidā. Ir pamata nots (pamatnots), bet tai pievienojas daudz citu mazo notiņu, kas visas kopā veido skaņu īpašā veidā, kas mums norāda, ka tā ir vijoles spēle, nevis klarnetes vai cilvēka balss spēle.
Jo augstāka nots, jo ātrāk vibrē stīga. A virs vidējā C (vijolnieka A stīga) vibrē 440 Hz (440 reižu sekundē). Tā ir "fundamentālā" jeb "pirmā harmonika". Otrā harmoniskā vibrē divreiz ātrāk (attiecība 2:1): 880 Hz. Tādējādi A ir par oktāvu augstāka. Trešā harmoniskā signāla attiecība ir 3:2. Tas būs E (par oktāvu un kvintu augstāks par pamattoni). Jo augstāka harmonika, jo tā ir klusāka, bet attiecība vienmēr ir vesels skaitlis (nevis daļa).
Katra instrumenta atskaņotā nots patiesībā ir vairāku notu jeb "harmoniku" kombinācija, lai gan mēs neapzināmies, ka vienlaikus dzirdam vairāk nekā vienu noti. Uz klavierēm nospēlējiet zemāko C. Tagad atrodiet nākamo C, kas ir par oktāvu augstāka. Nospiediet šo taustiņu ļoti lēni, lai tas neskanētu, un turiet to nospiestu. Turpinot to nospiestu, vēlreiz nospiediet apakšējo C, padarot to skaļu un ļoti īsu. Tagad klusumā turētais C skanēs. Tas notiek tāpēc, ka šīs C stīgas nedaudz vibrē, jo tā ir apakšējās C harmonika (tās var vibrēt, jo, kamēr nots tiek turēta nospiesta, amortizators ir noņemts no stīgas). To pašu var darīt, turot nospiestu nākamo G, tad nākamo C, tad E. Jo augstāka nots, jo vājākas (klusākas) kļūst harmonikas. Tālāk dotajā muzikālajā piemērā ir parādītas harmoniskās sērijas notis notīs.
Lai noklausītos harmoniskās sērijas notis, noklikšķiniet šeit: klikšķinot šeit.
Ilustrācija par harmonisko virkni kā mūzikas notāciju. Ne visas notis ir precīzi saskaņotas; sīkāku informāciju skatiet tālāk.
Harmonikas atskaņošana uz instrumentiem
Mūziķiem dažkārt ir nepieciešams uz saviem instrumentiem atskaņot harmonikas. Mūzikas notācijā to parāda, virs nots uzliekot nelielu apliņu.
Vijolnieks var ļoti viegli uzlikt pirkstu uz stīgas tā, ka tas sadala stīgu uz pusēm. Viņš dzirdēs harmoniku (skaņa, kas ir par oktāvu augstāka par atvērto stīgu). Novietojot pirkstus citās vietās, var iegūt vairāk harmoniku, piemēram, pieskaras stīgai ceturtdaļstundā zemāk, iegūst nākamo harmoniku. "Mākslīgās harmonikas" var spēlēt, ar pirkstu apstādinot stīgu parastajā veidā (tā, ka stīga tagad ir īsāka) un novietojot mazo pirkstu tālāk uz augšu, lai iegūtu apstādinātās nots harmoniku. Mākslīgās harmonikas tiek rakstītas ar rombveida notu galviņām. Tās ir ļoti grūti labi nospēlēt.
Arfisti var spēlēt harmonikas ar kreiso roku, apstādinot stīgu ar rokas sānu (pie mazā pirksta) un ar īkšķi vai pirkstu nospiežot. Ar kreiso roku var spēlēt līdz 3 notīm. Ar labo roku var spēlēt harmonikas, apstādinot stīgu ar otrā pirksta augšdelmu un nopūšot ar īkšķi. Ar labo roku var spēlēt tikai vienu harmonisko noti. Arfas harmonikas skan ļoti skaisti.
Koka pūšaminstrumentu un pūšaminstrumentu spēlētāji daudzas notis spēlē, pūšot nedaudz spēcīgāk (overblowing), lai iegūtu augstāku notu sēriju. Tādi instrumenti kā, piemēram, flauta var spēlēt akordus, liekot skanēt kopā vairākām harmoniskām skaņām, taču to ir ļoti grūti labi izdarīt, un mūsdienu mūzikā to var atrast tikai virtuozu spēlētāju izpildījumā.
| ||||||||
Jautājumi un atbildes
J: Kas mūzikā ir harmonikas?
A: Harmonikas mūzikā ir notis, kas tiek veidotas kā daļa no "harmoniskās virknes". Šīs notis tiek radītas īpašā veidā, un tās ietver pamatviļņu pievienošanu viļņiem.
J: Kā darbojas skaņas viļņi?
A: Skaņas viļņus var saprast, aplūkojot mūzikas instrumenta stīgas. Kad vijolnieks uz vijoles stīgas nospēlē noti, stīga sāk ļoti strauji vibrēt, un šī vibrācija liek gaisam vibrēt, radot skaņas viļņus, kas nokļūst līdz mūsu ausij, lai mēs to varētu dzirdēt.
J: Kāda ir attiecība starp dažādām harmoniskajām skaņām?
A: Jo augstāka harmonika, jo klusāka, bet attiecība vienmēr ir vesels skaitlis (nevis daļa). Piemēram, A virs vidējā C (vijolnieka A stīga) vibrē ar frekvenci 440 Hz (440 reižu sekundē), ko sauc par "pamatharmoniku" vai "pirmo harmoniku". Otrā harmoniskā vibrē divreiz ātrāk (attiecība 2:1): Tas nozīmē, ka A ir par oktāvu augstāka. Trešā harmonika vibrē ar attiecību 3:2, iegūstot E (par oktāvu un kvintu augstāk par fundamentālo).
Jautājums: Kā no viena instrumenta var dzirdēt vairākas notis?
A: Katra instrumenta atskaņotā nots patiesībā sastāv no vairākām notīm jeb "harmonikām", lai gan mēs neapzināmies, ka dzirdam vairākas notis vienlaicīgi. To var demonstrēt, uz klavierēm nospēlējot zemāko C un pēc tam lēnām nospiežot vēl vienu C, kas ir par oktāvu augstāka, to neskanot; kad atkal nospēlēsiet zemo C, padarot to skaļu un īsu, jūs dzirdēsiet arī kluso C, jo tās stīgas ir vibrējušas, jo ir tikušas klusu nospiestas, bet joprojām ir daļa no tās harmoniskās virknes.
J: Kā izskatās harmonisko virkņu muzikālā notācija?
A: Mūzikas notācija harmoniskām skaņām parāda visas to atsevišķās notis attiecīgajā harmoniskajā virknē.
J: Vai ir pieejams kāds audio piemērs, lai noklausītos harmonikas?
A Jā - noklikšķinot šeit, ir pieejami audio piemēri, kuros ir redzams, kā dažādas harmonikas skan, kad tās apvienotas vienā notī vai akordā.
