Sekunde

Otrais (simbols: s), dažkārt saīsināti sek. ir laika vienības nosaukums. Tā ir viena no septiņām SI pamatvienībām. Tas nozīmē, ka sekunde tiek izmantota daudzu citu vienību pamatu veidošanai (piemēram, ātrums SI vienībās ir metrs sekundē). Oficiāli vienu sekundi mēra kā laiku, ko aizņem 9 192 631 770 starojuma cikli, kas rodas elektroniem pārvietojoties starp diviem cēzija-133 atoma enerģijas līmeņiem.

Sekunde nav vienīgā laika vienība. Citas laika mērvienības ir minūtes, stundas, dienas, nedēļas, mēneši un gadi. Vienā minūtē ir 60 sekundes, vienā stundā - 60 minūtes (jeb 3600 sekundes), bet vienā dienā - 24 stundas (86 400 sekundes). Izņemot vien sekundi, visas pārējās laika mērvienības netiek uzskatītas par SI mērvienībām.

Metriskie priedēkļi bieži tiek kombinēti ar vārdu sekunde, lai apzīmētu sekundes apakšdaļas, piemēram, milisekundes (viena sekundes tūkstošdaļa) un nanosekundes (viena sekundes miljardā daļa). Lai gan SI priedēkļus var izmantot arī sekundes daudzkārtņu veidošanai (piemēram, "kilosekunde" vai tūkstotis sekunžu), praksē šādas vienības izmanto reti. Biežāk sastopamas laika vienības, kas nav SI vienības, piemēram, minūte, stunda un diena, kas tiek palielinātas par 60 un 24 reizinājumiem (nevis par desmit reizinājumiem, kā SI sistēmā).

Starptautiskais otrais

Saskaņā ar Starptautisko mērvienību sistēmu sekundi pašlaik definē kā starojuma, kas atbilst pārejai starp diviem cēzija-133 atoma pamatstāvokļa hiperfīnajiem līmeņiem, 9 192 631 770 periodu ilgumu. Šī definīcija attiecas uz cēzija atomu miera stāvoklī 0 kelvīnu (-273,15 grādi pēc Celsija; -459,67 grādi pēc Fārenheita) temperatūrā (absolūtais nulle). Pamatstāvoklis ir definēts pie nulles magnētiskā lauka. Šādi definētā sekunde ir līdzvērtīga efemēras sekundei.

Starptautiskais standarts, kas apzīmē sekundi, ir s (sk. ISO 31-1).

Ekvivalence citām laika vienībām

1 starptautiskā sekunde ir vienāda ar:

  • 1/60 minūte (1 minūte ir vienāda ar 60 sekundēm)
  • 1/3 600 stundas (1 stunda ir vienāda ar 3600 sekundēm)
  • 1/86,400 diena (1 diena, kas nav SI vienības, kuras pieņemtas lietošanai Starptautiskajā mērvienību sistēmā, ir vienāda ar 86,400 sekundēm).

Parastajā gadā ir 31 536 000 sekunžu, pārcelšanās gadā - 31 622 400 sekunžu un Julian gadā - 31 557 600 sekunžu.

Vēsturiskā izcelsme

Sākotnēji sekundi sauca par "sekundminūti", kas nozīmēja stundas otrās minūtes (t. i., mazo) daļu. Pirmo dalījumu sauca par "galveno minūti", un tas ir līdzvērtīgs šodien pazīstamajai minūtei. Dažkārt aprēķinos izmantoja arī trešo un ceturto minūti.

Koeficients 60 nāk no babiloniešiem, kuri izmantoja sekstesimālo (60 bāzu) skaitļu sistēmu. Tomēr babilonieši savas laika vienības nedalīja sekstesimāli (izņemot dienu). Stundu senie ēģiptieši definēja kā 1/12 dienas vai 1/12 nakts stundas, tāpēc abas šīs stundas mainījās atkarībā no gadalaikiem. Grieķu astronomi, piemēram, Hiparhs un Ptolemajs, definēja stundu kā 1/24 no vidējās Saules dienas. Seksuāli sadalot šo vidējo Saules stundu, sekundi veidoja 1/86,400 no vidējās Saules dienas. []

Grieķu laika periodi, piemēram, vidējais sinodiskais mēnesis, parasti tika noteikti diezgan precīzi, jo tie tika aprēķināti pēc rūpīgi atlasītiem aptumsumiem, kurus šķir simtiem gadu - atsevišķus vidējos sinodiskos mēnešus un līdzīgus laika periodus nevar izmērīt. Tomēr, attīstoties svārsta pulksteņiem, kas uzrādīja vidējo laiku (pretstatā saules pulksteņu rādītajam šķietamajam laikam), sekundes laiks kļuva izmērāms. Londonas Karaliskā biedrība jau 1660. gadā ierosināja sekundes svārstu kā garuma mērvienību. Viena metra garuma svārsta viens sitiens jeb pusperiods (viens šūpošanās sitiens, nevis uz priekšu un atpakaļ) uz Zemes virsmas ir aptuveni viena sekunde.

1956. gadā sekundi definēja kā Zemes griešanās periodu ap Sauli konkrētā laikmetā, jo līdz tam laikam bija atzīts, ka Zemes rotācija ap savu asi nav pietiekami vienmērīgs laika standarts. Zemes kustība tika aprakstīta Ņūkomba "Saules kustības tabulās", kurās, pamatojoties uz astronomiskajiem novērojumiem, kas veikti laikā no 1750. līdz 1892. gadam, ir sniegta Saules kustības formula 1900. gada laikmetā. Šādi definēts otrais laiks ir šāds.

tropiskā gada 1/31 556 925,9747 daļa 1900. gada 0. janvārim 12 stundu laikā pēc efemerīdas laika.

Šo definīciju 1960. gadā ratificēja Vienpadsmitajā Ģenerālkonferencē par svariem un mēriem. Tropiskais gads definīcijā netika mērīts, bet gan aprēķināts pēc formulas, kurā aprakstīts tropiskais gads, kas laika gaitā lineāri samazinājās, tāpēc arī ir interesanta atsauce uz konkrētu tūlītēju tropisko gadu. Tā kā šī sekunde bija neatkarīgais laika mainīgais lielums, ko izmantoja Saules un Mēness efemerīdās lielāko daļu divdesmitā gadsimta (Ņūkomba Saules tabulas tika izmantotas no 1900. līdz 1983. gadam, bet Brauna Mēness tabulas - no 1920. līdz 1983. gadam), to sauca par efemerīdu sekundi.

Kad tika izgatavoti atomu pulksteņi, tie kļuva par sekundes, nevis Zemes griešanās ap Sauli, definīcijas pamatu.

Pēc vairāku gadu ilga darba Luiss Esens no Nacionālās fizikālās laboratorijas (Tedingtona, Anglija) un Viljams Markovics no ASV Jūras kara flotes observatorijas (USNO) noteica saistību starp cēzija atoma hiperfīno pāreju frekvenci un efemēras sekundi. Izmantojot kopējā skata mērījumu metodi, kas balstīta uz uztvertajiem signāliem no radiostacijas WWV, viņi noteica Mēness orbitālo kustību ap Zemi, no kuras varēja secināt Saules šķietamo kustību, izsakot to laikā, ko mēra ar atomu pulksteni. Rezultātā 1967. gadā 13. Ģenerālkonference par svariem un mēriem definēja atomārā laika sekundi Starptautiskajā mērvienību sistēmā (SI) šādi.

starojuma ilgums 9 192 631 770 periodi, kas atbilst pārejai starp diviem cēzija-133 atoma pamatstāvokļa hiperfīnajiem līmeņiem.

Pamatstāvoklis ir definēts pie nulles magnētiskā lauka. Šādi definētā sekunde ir līdzvērtīga efemerīdas sekundei.

Otrā definīcija vēlāk tika precizēta BIPM 1997. gada sanāksmē, iekļaujot tajā paziņojumu

Šī definīcija attiecas uz cēzija atomu miera stāvoklī 0 K temperatūrā.

Pārskatītā definīcija, šķiet, nozīmē, ka ideālais atomu pulkstenis saturētu vienu cēzija atomu, kas atrodas miera stāvoklī un izstaro vienu frekvenci. Tomēr praksē definīcija nozīmē, ka sekundes augstas precizitātes sekundes realizācijā būtu jākompensē apkārtējās temperatūras (melnā ķermeņa starojuma) ietekme, kurā darbojas atomu pulksteņi, un attiecīgi ekstrapolē uz iepriekš definēto sekundes vērtību.

Otrais lomu spēlēs

Dažreiz lomu spēlēs sekundi izmanto, lai apzīmētu nelielu laika periodu vai vienu kaujas gājienu. To lieto kā standarta laika mirkli, un ne vienmēr tā ir atsauce uz reālu sekundi, un atkarībā no scenārija tā var būt īsāka vai garāka.

Interesanti jautājumi

  • Līdz mūsdienām grādus un stundas dalīja secīgi pa 60 - pars minuta prima, pars minuta secunda, pars minuta tertia un tā tālāk. Tā attīstījās līdz mūsdienu minūtei un sekundei, bet mazāku dalījumu gadījumā mēs tagad izmantojam decimāldaļu. Dažās valodās vārdnīcās joprojām ir saglabāts vārds tercija, kas apzīmē 1/60 sekundes, piemēram, poļu valodā (tercja) un arābu valodā (ثالثة).

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir otrās vietas simbols?


A: Sekundes simbols ir "s".

J: Cik sekunžu ir minūtē?


A: Minūtē ir 60 sekundes.

J: Cik minūtes ir stundā?


A: Stundā ir 60 minūtes.

Jautājums: Cik stundu ir dienā?


A: Dienā ir 24 stundas.

Jautājums: No kurienes nāk šī laika mērīšanas tradīcija?


A: Šīs tradīcijas aizsākumi meklējami babiloniešu laikos.

J: Kā zinātnieki mēra sekundi?


A: Zinātnieki mēra sekundi pēc tā, cik ilgā laikā cēzija atoms vibrē 9 192 631 770 (aptuveni 9 miljardus) reižu.

J: Kāds ir viens piemērs, kāpēc zinātnieki izmanto šo laika mērīšanas metodi, nevis citas metodes?



A: Zinātnieki izmanto šo metodi, jo dienas garums visu laiku mainās, bet atomu vibrācijas vienmēr aizņem vienu un to pašu laiku.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3