Klaudijs Ptolemajs — grieķu astronoms, matemātiķis un ģeogrāfs (ap 100–170)

Klaudijs Ptolemajs (koinē grieķu val.: Κλαύδιος Πτολεμαῖος, romanizēts: Ptolemaîos [kláwdios ptolɛmɛ́os]; latīņu: Claudius Ptolemaeus; ap 100. g. m. ē. – ap 170. g. m. ē.) bija grieķu izcelsmes zinātnieks, kas, iespējams, dzīvoja un strādāja Aleksandrijā, Ēģiptē. Viņa personīgā dzīve ir maz zināma, taču viņa darbi astronomijā, matemātikā, ģeogrāfijā un kartogrāfijā ietekmēja zinātni vairākus gadsimtus.

Darba lauks un galvenās idejas

Ptolemajs bija astronoms, matemātiķis un ģeogrāfs. Viņa astronoma skatījumā valdīja grieķu ģeocentriskais uzskats — Zeme novietota Visuma centrā, ap kuru kustas Saule, Mēness un planētas. Agrākie grieķu domātāji jau bija atteikušies no idejas par plakanu Zemi zem "debesu velves", aizstājot to ar sfērisku Zemi un ligzdotu debess sfēru sistēmu; Ptolemajs šo pieeju sistematizēja un matemātiski formulēja.

Astronomija — Almagests un planetārā teorija

Vispazīstamākais Ptolemaja darbs ir Matemātiskā sintakse (latīņu valodā plaši dēvēta par "Almagest"). Tā ir trīspadsmit grāmatu apjomīga enciklopēdiska grāmata par astronomiskajām parādībām, kurā apskatīta Zemes forma, Saules un Mēness kustības, zvaigžņu stāvokļi, aptumsumi un mēnešu garumi. Almagestā ietverts arī zvaigžņu katalogs ar 48 zvaigznājiem un aptuveni 1022 individuālām zvaigznēm (Ptolemajs balstījās uz vecākiem novērojumiem, piemēram, Hiparha datiem).

Lai skaidrotu planētu šķietamās kustības, Ptolemajs paplašināja un formalizēja Hiparha idejas par epicikliem un ekscentriskiem apļiem. Epicikls ir mazāks aplis, kura centrs kustas pa lielāku apli (deferentu); ekscentriskais aplis ir aplis, kura centrs nav tieši Zemes centrā — abas metodes tika izmantotas, lai pielāgotu novērojumiem neatbilstošas kustības, piemēram, retrogrādu kustības. Ptolemaja modelī bija nepieciešami simti epiciklu — teksta fragmentos minēts, ka sistēmā bija vismaz 80 epiciklu, lai aprakstītu Saules, Mēness un piecu tajā laikā zināmo planētu kustības. Viņš secināja, ka planētas kustas ap Zemi šādā secībā: Merkurs, Venēra, Saule, Marss, Jupiters, Saturns.

Ptolemaja modelis sniedza pietiekami precīzas prognozes, lai atbilstu redzamiem novērojumiem ar neapbruņotu aci, tāpēc tas tika pieņemts par standartu gandrīz 1400 gadu garumā. Tomēr modelis bija matemātisks shēmojums, un, iespējams, Ptolemajs pats to uztvēra kā lietderīgu aprēķinu metodi, nevis kā tiešu fizisko realitātes atspoguļojumu.

Matemātiskie un tehniskie ieguldījumi

• Trigonometrija: Ptolemajs izmantoja un atbalstīja trigonometrijas metodes (piemēram, chordu tabulas), kas bija svarīgas precīzu aprēķinu veikšanai.
• Sexagesimālā skaitīšana: viņš turpināja Babilonijas sekšķēšanu (60 daļu sistēmu), kas ļāva precīzāk lietot frakcijas astronomiskos aprēķinos.
• Tabulas: Ptolemaja "Rokrakstu tabulas" (Handy Tables) un citas tabulas palīdzēja ar praktiskiem grieķisko un arābu pasaules astronoms aprēķinos.

Ģeogrāfija un kartogrāfija — Ģeogrāfija

Ptolemaja Ģeogrāfija (Geographia) bija pirmais plašais darbs, kas apkopoja zināšanas par pasaules kartogrāfiju antīkajā pasaulē. Tajā viņš ieviesa uzticamu koordinātu sistēmu, kas izmantoja garumu un platumu atrašanās vietu aprakstam, kā arī aprakstīja ģeogrāfiskās projekcijas — vienkāršus veidus, kā attēlot sfēru uz plaknes. Viņa kartes un metodes bija ietekmīgas līdz pat Renesanses laikam; Ģeogrāfija tika pārtulkota un plaši izmantota gan islāma pasaulē, gan viduslaiku Eiropā.

Kaut arī Ptolemajs pareizi uzskatīja Zemi par lodi, viņa aprēķinātie attālumi un garuma mēri bija bieži nepietiekami precīzi. Viņa kartogrāfiskajā tīklā izmantotā meridiāna izvēle un novecojuši avoti noveda pie tā, ka Āzija tika attēlota pārāk tālu uz austrumiem — tas bija viens no faktoriem, kas vēlāk ietekmēja Kristofora Kolumba lēmumu mēģināt sasniegt Indiju, kuģojot no Eiropas uz rietumiem.

Citi darbi un ietekme

Ptolemajs bija arī autoritatīvs astrologa jomā — viņam piedēvē Tetrabiblos (parastāk tulk. "Četras grāmatas"), kurā sistematizētas astroloģijas teorijas. Turklāt zināmi arī citi viņam piedēvētie darbi, piemēram, Planetārie pieņēmumi (Planetary Hypotheses) un praktiskās tabulas astronomiskajiem aprēķiniem.

Viņa darbi tika tulkoti arābu valodā un no turienes nonāca atpakaļ uz Eiropu viduslaikos un Renesansē. Ptolemaja Almagest un Ģeogrāfija bija standarta mācību materiāli gadsimtiem, līdz 16. gadsimtā Nikolajs Koperniks ierosināja heliocentrisko sistēmu. Tomēr Kopernika sākotnējā heliocentriskā modeļa prognozes nebija precīzākas par Ptolemaja prognozēm, līdz gaisā nāca Keplera likumi un vēlāk ģeodēziskie un teleskopiskie novērojumi (Galilejs u. c.).

Vēsturisks novērtējums

Ptolemajs tiek vērtēts divējādi: no vienas puses, viņš apkopoja, matemātiski formulēja un sistematizēja iepriekšējo zināšanu mantojumu, radot praktiskas metodes novērojumu prognozēšanai un karšu izveidei; no otras puses, viņa modeļi (epicikli, ekscentri) tika vēlāk aizvietoti ar precīzākiem heliocentriskajiem un eliptiskajiem aprakstiem. Neskatoties uz to, viņa ietekme uz astronomiju, matemātiku un ģeogrāfiju bija milzīga — viņa idejas un tabulas formēja zinātni no antīkās pasaules līdz pat agrīnās modernās ēras sākumam.

Interesanti, ka daži pētnieki uzskata — iespējams, Ptolemajs pats savu modeli uztvēra kā praktisku aprēķinu shēmu, nevis kā tiešu realitātes aprakstu. Šī interpretācija skaidrotu, kāpēc viņa darbi tik ilgi saglabāja lietderību, neraugoties uz filozofisku un fizisku kritiku.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Klaudijs Ptolemajs?

Q: Ar ko viņš ir slavens?

J: Ko Ptolemajs uzskatīja par Visumu?

J: Kā Ptolemajs izskaidroja planētu kustības?

J: Kādu grāmatu viņš sarakstīja par astronomiskajām parādībām?

J: Ar ko vēl bez astronomijas nodarbojās Klaudijs Ptolemajs?

Jautājums: Cik ilgi viņa idejas tika pieņemtas, pirms tās atspēkoja Nikolajs Koperniks?

Meklēt pēc burta