Jupiters (planēta)
Jupiters ir lielākā planēta Saules sistēmā. Tā ir piektā planēta no Saules. Jupiters ir gāzveida milzis, jo tas ir liels un sastāv no gāzes. Pārējie gāzes milži ir Saturns, Urāns un Neptūns.
Jupitera masa ir 1,8986×1027 kg jeb aptuveni 318 Zemes. Tas ir divreiz vairāk nekā visu pārējo Saules sistēmas planētu masa kopā.
Jupiteru var redzēt pat bez teleskopa. To zināja jau senie romieši, kas to nosauca sava dieva Jupitera (latīņu: Iuppiter) vārdā. Jupiters ir trešais spožākais objekts nakts debesīs. Spilgtāks ir tikai Zemes Mēness un Venera.
Jupiterim ir vismaz 79 mēness. Aptuveni 50 no tiem ir ļoti mazi un mazāki par pieciem kilometriem. Četri lielākie Jupitera mēness ir Io, Eiropa, Ganimeds un Kallisto. Tos sauc par Galileja mēnešiem, jo Galileo Galilejs tos atklāja. Ganimeds ir lielākais Saules sistēmas mēness. Tā diametrs ir lielāks pat par Merkuriju. 2018. gadā tika atklāti vēl 10 ļoti mazi mēness.
Jupitera diagramma
Voyager 1 uzņemto fotogrāfiju sērija, kad tas tuvojās Jupiteram, kas veidota animācijā.
Struktūra
Jupiters ir lielākā planēta Saules sistēmā, tā diametrs ir 142 984 km. Tas ir vienpadsmit reizes lielāks par Zemes diametru.
Atmosfēra
Atmosfēru pie Jupitera virsmas veido aptuveni 88-92% ūdeņraža, 8-12% hēlija un 1% citu gāzu.
Zemākā atmosfēras daļa ir tik ļoti sakarst un spiediens ir tik augsts, ka hēlijs pārvēršas par šķidrumu. Tas līst uz planētas. Pamatojoties uz spektroskopijas rezultātiem, šķiet, ka Jupiters sastāv no tādām pašām gāzēm kā Saturns. Tas atšķiras no Neptūna un Urāna. Šajās divās planētās ir daudz mazāk ūdeņraža un hēlija gāzes.
Jupitera kodolā ir ļoti augsta temperatūra un spiediens, tāpēc zinātnieki nevar pateikt, kādi materiāli tur varētu būt. To nav iespējams noskaidrot, jo uz Zemes nav iespējams radīt tikpat lielu spiedienu.
Virs nezināmā iekšējā kodola atrodas ārējais kodols. Jupitera ārējais kodols ir biezs, šķidrs ūdeņradis. Spiediens ir pietiekami augsts, lai ūdeņradis kļūtu ciets, bet pēc tam karstuma dēļ tas kūst.
Masu
Jupiters ir divreiz masīvāks nekā visas pārējās Saules sistēmas planētas kopā. Tas izdala vairāk siltuma, nekā saņem no Saules. Jupiters ir 11 reižu platāks par Zemi un 318 reižu masīvāks. Jupitera tilpums ir 1317 reižu lielāks par Zemes tilpumu. Citiem vārdiem sakot, tajā varētu ietilpt 1317 Zemes lieluma objekti.
Mākoņu slāņi
Jupiterim ir daudz mākoņu joslu, kas horizontāli šķērso tā virsmu. Gaišās daļas ir zonas, bet tumšākās - joslas. Zonas un joslas bieži mijiedarbojas viena ar otru. Tas izraisa milzīgas vētras. Vēja ātrums 360 kilometri stundā (km/h) Jupiterī ir ierasta parādība. Lai parādītu atšķirību, spēcīgākās tropiskās vētras uz Zemes ir aptuveni 100 km/h.
Lielāko daļu Jupitera mākoņu veido amonjaks. Iespējams, ka tur ir arī ūdens tvaika mākoņi, kas līdzīgi mākoņiem uz Zemes. Kosmosa kuģi, piemēram, Voyager 1, ir novērojuši zibeņus uz planētas virsmas. Zinātnieki uzskata, ka tie bija ūdens tvaiki, jo zibeņiem ir nepieciešami ūdens tvaiki. Ir izmērīts, ka šie zibeņi ir 1000 reižu spēcīgāki nekā uz Zemes. Brūnā un oranžā krāsa rodas, saules gaismai šķērsojot vai lūstot no daudzajām atmosfērā esošajām gāzēm.
Lielais sarkanais plankums
Viena no lielākajām Jupitera atmosfēras iezīmēm ir Lielais sarkanais plankums. Tā ir milzīga vētra, kas ir lielāka par visu Zemi. Tā ir reģistrēta vismaz kopš 1831. gada un jau 1665. gadā. Kosmosa teleskopa "Hubble" attēlos ir redzami pat divi mazāki "sarkanie plankumi" tieši blakus Lielajam sarkanajam plankumam. Vētras var ilgt vairākas stundas vai pat simtiem gadu, kā tas ir Lielā sarkanā plankuma gadījumā.
Magnētiskais lauks
Jupitera magnētiskais lauks ir līdzīgs Zemes magnētiskajam laukam, bet 11 reižu spēcīgāks. Arī tā magnetosfēra ir daudz lielāka un spēcīgāka nekā Zemei. Laukā ir daudz spēcīgākas radiācijas joslas nekā Zemes Van Allena radiācijas joslas, kas ir pietiekami spēcīgas, lai apdraudētu visus kosmosa kuģus, kas ceļo garām Jupiterim vai uz to. Magnētisko lauku, iespējams, rada lielais daudzums šķidrā metāliskā ūdeņraža Jupitera kodolā. Četri lielākie Jupitera mēness un daudzi mazāki mēness riņķo vai riņķo ap planētu magnētiskajā laukā. Tas pasargā tos no Saules vēja. Jupitera magnētiskais lauks ir tik liels, ka tas sasniedz Saturna orbītu 7,7 miljonu jūdžu (12 miljonu km) attālumā. Zemes magnetosfēra nesedz pat tās mēnesi, kas atrodas mazāk nekā ceturtdaļmiljonu jūdžu (400 000 km) attālumā.
Gredzenu sistēma
Jupiterim ir arī plāna planētas gredzenu sistēma. Šie gredzeni ir grūti pamanāmi, un tos atklāja tikai 1979. gadā NASA zonde Voyager 1. Jupitera gredzeni sastāv no četrām daļām. Jupiterim tuvāko gredzenu sauc par Halo gredzenu. Nākamo gredzenu sauc par galveno gredzenu. Tas ir aptuveni 6440 km (4002 jūdzes) plats un tikai 30 km (19 jūdzes) biezs. Jupitera galveno un Halo gredzenu veido mazas, tumšas daļiņas. Trešais un ceturtais gredzens, ko sauc par Gossamer gredzeniem, ir caurspīdīgi (caurredzami) un sastāv no mikroskopiskām atlūzām un putekļiem. Šie putekļi, iespējams, rodas no maziem meteorītiem, kas ietriecas Jupitera mēness virsmā. Trešo gredzenu sauc par Amaltejas Gossamer gredzenu, kas nosaukts mēness Amaltejas vārdā. Ārējais gredzens - Thebe Gossamer Ring - ir nosaukts Mēness Thebe vārdā. Šā gredzena ārējā mala atrodas aptuveni 220 000 km (136 702 jūdzes) no Jupitera.
Jupitera mākoņu sistēmas daļas animācija. Animācija ir veidota no vairāk nekā 40 fotogrāfijām, ko no 2000. gada 31. oktobra līdz 9. novembrim uzņēmis kosmiskais aparāts Cassini.
Četras Jupitera fotogrāfijas, kas uzņemtas 1994. gadā. Spilgti baltie plankumi ir sprādzieni, kuros planētai trāpīja Šūmakera komētas Levy-9 daļas.
Mākslinieka radīts attēls ar kosmosa kuģi Voyager 1, kas 1979. gadā lidoja garām Jupiteram.
Orbīta
Planētas orbīta ir laiks un ceļš, ko tā veic, lai riņķotu ap Sauli. Laikā, kurā Jupiters apskrien ap Sauli vienu reizi, Zeme apskrien ap Sauli 11,86 reizes. Viens Jupitera gads ir vienāds ar 11,86 gadiem uz Zemes. Vidējais attālums starp Jupiteru un Sauli ir 778 miljoni kilometru. Tas ir piecas reizes lielāks par attālumu starp Zemi un Sauli. Jupiters nav tik ļoti sasvērts ap savu asi kā Zeme vai Marss. Tāpēc tam nav gadalaiku, piemēram, vasaras vai ziemas. Jupiters rotē jeb griežas ļoti ātri. Tas izraisa planētas izliekumu vidū. Jupiters ir visātrāk rotējošā planēta Saules sistēmā. Tas vienu apgriezienu veic 10 stundu laikā. Izspiešanas dēļ Jupitera ekvatora garums ir daudz lielāks nekā garums no poliem līdz poliem.
Pētniecība un izpēte
No Zemes
Jupiters ir trešais spožākais objekts nakts debesīs aiz Mēness un Veneras. Tāpēc cilvēki to vienmēr ir varējuši redzēt no Zemes. Pirmais cilvēks, kas patiešām pētīja planētu, bija Galileo Galilejs 1610. gadā. Viņš bija pirmais cilvēks, kas ieraudzīja Jupitera mēness Io, Eiropu, Ganimēdu un Kallisto. Tas notika tāpēc, ka viņš atšķirībā no citiem pirms viņa izmantoja teleskopu.
Vairāk nekā divsimt gadu laikā jauni mēness netika atklāti. 1892. gadā astronoms E. E. Barnards, izmantojot savu observatoriju Kalifornijā, atrada jaunu Mēnesi. Viņš to nosauca par Amalteju. Tas bija pēdējais no 67 Jupitera mēness, kas tika atklāts ar teleskopa palīdzību. 1994. gadā Jupiteram trāpīja Šūmakera komētas Levy-9 atlūzas. Tā bija pirmā reize, kad cilvēki redzēja divu Saules sistēmas objektu sadursmi.
No kosmosa kuģa
Kopš 1973. gada gar Jupiteru ir lidojuši septiņi kosmosa kuģi. Tie bija Pioneer 10 (1973), Pioneer 11 (1974), Voyager 1 un 2 (1979), Ulysses (1992 un 2004), Cassini (2000) un New Horizons (2007).
Pioneer misijas bija pirmie kosmosa kuģi, kas tuvplānā fotografēja Jupiteru un tā mēness. Piecus gadus vēlāk abi Voyager kosmiskie aparāti atklāja vairāk nekā 20 jaunus mēness. Tie iemūžināja fotoattēlus, kas liecina par zibens parādīšanos Jupitera nakts pusē.
Zonde "Ulysses" tika nosūtīta pētīt Sauli. Uz Jupiteru tā devās tikai pēc tam, kad bija pabeigusi savu galveno misiju. Ulysses nebija kameru, tāpēc tā nefotografēja. Kosmosa kuģis Cassini 2006. gadā, dodoties uz Saturnu, uzņēma dažus ļoti labus un skaidrus planētas attēlus. Cassini arī atrada mēnesi un to nofotografēja, taču tas bija pārāk tālu, lai parādītu detaļas.
Galileo misija 1995. gadā bija pirmais kosmosa kuģis, kas ielidoja Jupitera orbītā. Tas ap planētu lidoja septiņus gadus un pētīja četrus lielākos mēness. Tā palaida zondi uz planētas, lai iegūtu informāciju par Jupitera atmosfēru. Zonde nokļuva aptuveni 150 km dziļumā, pirms to sadragāja gāzes, kas atradās virs tās, svars. To sauc par spiedienu. Arī Galileo kosmiskais aparāts tika saspiests 2003. gadā, kad NASA ievirzīja aparātu planētā. Tā tika darīts, lai kuģis nevarētu ietriekties Eiropas mēnesī, kurā, pēc zinātnieku domām, varētu būt dzīvība.
NASA uz Jupiteru ir nosūtījusi vēl vienu kosmosa kuģi Juno. Tas tika palaists 2011. gada 5. augustā un pie Jupitera ieradās 2016. gada 4. jūlijā. NASA 2018. gada martā publicēja dažus Juno misijas rezultātus. Ir plānotas vēl vairākas citas misijas, lai nosūtītu kosmosa aparātus uz Jupitera Mēnešiem Eiropu un Kallisto. Viena no tām ar nosaukumu JIMO (Jupiter Icy Moons Orbiter) tika atcelta 2006. gadā, jo tā izmaksāja pārāk dārgi.
Mēness
Jupiterim ir 79 zināmi mēness. Četrus lielākos no tiem ar savu primitīvo teleskopu redzēja Galilejs, bet vēl deviņus no Zemes var redzēt ar mūsdienu teleskopiem. Pārējie mēness ir identificēti ar kosmosa aparātiem. Mazākais mēness (S/2003 J 12) ir tikai viena kilometra diametrs. Lielākā - Ganimeda - diametrs ir 5 262 kilometri. Tas ir lielāks par Merkuriju. Pārējie trīs Galileja mēness ir Io, Eiropa un Kallisto. Tā kā tie riņķo ap Jupiteru, gravitācija ļoti ietekmē trīs no šiem mēnešiem. Eiropas un Ganimeda gravitācijas radītā berze, kas velk Io, padara to par vulkāniskāko objektu Saules sistēmā. Tajā ir vairāk nekā 400 vulkānu, vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā uz Zemes.
Jupiters Saules sistēmā
Jupitera lielā gravitācija ir ietekmējusi Saules sistēmu. Jupiters aizsargā iekšējās planētas no komētām, pievelkot tās pie sevis. Tāpēc Jupiters ir visbiežāk Saules sistēmā pakļauts komētu triecieniem.
Divas asteroīdu grupas, ko sauc par Trojas asteroīdiem, ir nonākušas Jupitera orbītā ap Sauli. Vienu grupu sauc par Trojas asteroīdiem, bet otru - par grieķiem. Tie riņķo ap Sauli vienlaicīgi ar Jupiteru.
Saules sistēmas iekšējās daļas shēma. Tajā parādītas divas Trojas asteroīdu grupas, kas seko Jupiterim tā orbītā.
Saistītās lapas
- Planētu saraksts
- Shoemaker-Levy 9 komēta
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir lielākā planēta Saules sistēmā?
A: Jupiters ir lielākā planēta Saules sistēmā.
Jautājums: Cik reižu Jupiters ir masīvāks par Zemi?
A: Jupitera masa ir aptuveni 318 reižu lielāka par Zemes masu.
J: Kas nosauca Jupiteru par savu dievu karali?
A: Senie romieši nosauca Jupiteru sava dievu karaļa Iupitera vārdā.
J: Kā sauc četrus lielākos Jupitera mēness?
A: Četri lielākie Jupitera mēness ir Io, Eiropa, Ganimeds un Kallisto, un tos dēvē par Galileja mēnesi.
J: Ar ko īpašs ir Ganimeds?
A: Ganimeds ir lielākais Mēness Saules sistēmā, un tā diametrs ir lielāks nekā Merkurija diametrs.
J: Vai jūs varat redzēt Jupiteru, neizmantojot teleskopu?
A: Jā, Jupiteru var redzēt arī bez teleskopa, jo tas ir viens no spilgtākajiem objektiem nakts debesīs.
J: Cik daudz mēness ir Jupiteram?
A: Jupiterim ir 79 mēness, no kuriem aptuveni 50 ir ļoti mazi - mazāk nekā piecus kilometrus plati.
