Cietā
Cietā viela ir viens no trim kopējiem vielas stāvokļiem. Cietvielu molekulas ir cieši saistītas, tās var tikai vibrēt. Tas nozīmē, ka cietām vielām ir noteikta forma, kas mainās tikai tad, kad tiek pielietots spēks. Tas atšķiras no šķidrumiem un gāzēm, kas pārvietojas nejauši, un šo procesu sauc par plūsmu.
Kad cieta viela kļūst par šķidrumu, to sauc par kušanu. Šķidrumi kļūst cieti, sasalstot. Dažas cietvielas, piemēram, sausais ledus, var pārvērsties gāzē, pirms tam nekļūstot šķidras. To sauc par sublimāciju.
Diagramma, kurā parādīts, kā molekulas izvietotas cietā vielā.
Cietvielu veidi
Spēki starp atomu atomiem cietā vielā var izpausties dažādos veidos. Piemēram, nātrija hlorīda (parastās sāls) kristāls sastāv no jonu nātrija un hlora, kurus satur jonu saites. Dimanta vai silīcija atomi dalās ar elektroniem un veido kovalentās saites. Metālos elektronus dalās metāliskajās saitēs. Dažas cietvielas, piemēram, lielākā daļa organisko savienojumu, tur kopā ar van der Valsa spēkiem, ko rada katras molekulas elektroniskā lādiņa mākoņa polarizācija. Atšķirības starp cietvielu veidiem rodas no atšķirībām starp to saitēm.
Metāli
Lielākā daļa metālu ir stipri, blīvi un labi elektrības un siltuma vadītāji. Periodiskajā tabulā to elementu masa, kas atrodas pa kreisi no diagonālās līnijas, kura novilkta no bora līdz polonijam, ir metāli. Divu vai vairāku elementu maisījumus, kuros lielākā sastāvdaļa ir metāls, sauc par sakausējumiem.
Cilvēki jau kopš aizvēsturiskiem laikiem metālus ir izmantojuši dažādiem mērķiem. Metālu izturība un uzticamība ir ļāvusi tos plaši izmantot ēku un citu priekšmetu ražošanā, kā arī lielākajā daļā transportlīdzekļu, daudzos darbarīkos, caurulēs, ceļa zīmēs un dzelzceļa sliedēs. Divi visbiežāk izmantotie metāli ir dzelzs un alumīnijs. Tie ir arī visizplatītākie metāli Zemes garozā. Dzelzs visbiežāk tiek izmantota kā sakausējums - tērauds, kas satur līdz 2,1 % oglekļa, padarot to daudz cietāku par tīru dzelzi.
Tā kā metāli ir labi elektrības vadītāji, tie ir vērtīgi elektriskajos instrumentos un elektriskās strāvas pārnešanai lielos attālumos ar nelieliem enerģijas zudumiem. Tāpēc elektrotīkli izmanto metāla kabeļus, lai saņemtu elektroenerģiju. Piemēram, mājsaimniecību elektriskās sistēmas ir savienotas ar vara vadiem, jo tie labi vada elektrību. Lielākās daļas metālu augstā siltumvadītspēja padara tos noderīgus arī plīts gatavošanas piederumiem.
Minerāli
Minerāli ir dabiskas cietvielas, kas veidojušās daudzos ģeoloģiskos procesos augstā spiedienā. Lai vielu uzskatītu par īstu minerālu, tai jābūt kristāliskajai struktūrai ar viendabīgu fizikālo struktūru. Minerālu sastāvs atšķiras no tīriem elementiem un vienkāršiem sāļiem līdz ļoti sarežģītiem silikātiem ar tūkstošiem zināmu formu. Turpretī iežu paraugs ir nejaušs minerālu un/vai mineraloīdu kopums, un tam nav specifiska ķīmiskā sastāva. Lielākajā daļā Zemes garozas iežu ir kvarcs (kristālisks SiO2 ), laukšpats, vizlas, vizla, hlorīts, kaolīns, kalcīts, epidots, olivīns, augīts, hornblends, magnetīts, hematīts, limonīts un daži citi minerāli. Daži minerāli, piemēram, kvarcs, vizla vai laukšpats, ir plaši izplatīti, bet citi ir sastopami tikai dažās pasaules vietās. Līdz šim lielākā minerālu grupa ir silikāti (lielākā daļa iežu ir ≥ 95 % silikātu), kas sastāv galvenokārt no silīcija un skābekļa, kā arī alumīnija, magnija, dzelzs, kalcija un citu metālu joniem.
Ņujorkas "Chrysler Building" - pasaulē augstākā ķieģeļu celtne ar tērauda balstiem.
Dažādu minerālu kolekcija.
