Sāļi
Ķīmijā sāls ir jebkurš neitrāls ķīmisks savienojums, kas sastāv no katjoniem (pozitīviem joniem), kas saistīti ar anjoniem (negatīviem joniem). Galvenais sāls veids ir nātrija hlorīds.
Sāļu maisījumus ūdenī sauc par elektrolītiem. Elektrība var šķērsot elektrolītus, kā arī izkusušus sāļus.
Sāls var izkausēt ledu, jo sāls pazemina temperatūru, kas nepieciešama, lai šķidrums sasaltu. Tāpēc dažkārt ziemā, ja temperatūra ir tikai nedaudz zemāka par nulli, ielas tiek apstrādātas ar sāli.
Sāli var izskaidrot arī kā jonu savienojumu, kas disociē, veidojot pozitīvu jonu, kas nav ūdeņraža jons, un negatīvu jonu, kas nav hidroksiljons.
Sāls kristāls
Vēsture
Tā kā daudzi mikroorganismi nevar dzīvot sālī, to jau kopš vissenākajiem laikiem izmantoja pārtikas produktu konservēšanai. Tās kā pārtikas konservanta izmantošana palīdzēja uzglabāt lielus pārtikas daudzumus, nosūtīt tos tālu un ēst visu gadu. Tas palīdzēja palielināt iedzīvotāju skaitu, attīstīt pilsētas un pabarot karavīrus karos. Sāls Ēģiptē, iespējams, tika lietota jau 4000 gadus pirms mūsu ēras. Senos laikos sāls bija daudz vērtīgāka nekā tagad, jo daudzviet to bija grūti dabūt, un to varēja izmantot ne tikai, lai piešķirtu ēdieniem garšu, bet arī lai tie ilgāk uzglabātos. Tā ļāva uzglabāt pārtiku pēc tās sezonas un ņemt līdzi tālos ceļojumos.
Cilvēki bieži vien mainīja sāli pret citām lietām. Tā bija ļoti vērtīga Ķīnā, Turcijā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Vidusjūras reģionā, tostarp Senajā Romā, sāli izmantoja pat par naudu. Vārds alga ir atvasināts no latīņu valodas vārda "sāls", jo cilvēkiem maksāja ar sāli. Kad cilvēki iemācījās iegūt sāli no okeāna, sāls kļuva lētāka. Feniķieši bija vieni no pirmajiem, kas izdomāja, kā to izdarīt, uzlejot jūras ūdeni uz sauszemes. Kad tas izžūda, viņi savāca sāli un pārdeva to.
Sāls tika izmantota arī karā, lai sodītu pilsētu, izpostot tās ražu. To sauca par "zemes sālīšanu". Asīrieši esot bijuši vieni no pirmajiem, kas to darījuši saviem kaimiņiem.
Izskatās
Krāsa
Sāļus var atrast visdažādākajās krāsās, piemēram, dzeltenā (nātrija hromāts), oranžā (kālija dihromāts), sarkanā (dzīvsudraba sulfīds), violetā (kobalta hlorīda heksahidrāts), zilā (vara sulfāta pentahidrāts, dzelzs heksacianoferāts), zaļā (niķeļa oksīds), bezkrāsainā (magnija sulfāts), baltā (titāna dioksīds) un melnā (mangāna dioksīds). Lielākā daļa minerālu un neorganisko pigmentu, kā arī daudzas sintētiskās organiskās krāsvielas ir sāļi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir sāls?
A: Sāls ir jebkurš neitrāls ķīmisks savienojums, kas sastāv no katjoniem (pozitīviem joniem), kas saistīti ar anjoniem (negatīviem joniem).
J: Kāds ir galvenais sāls veids?
A: Galvenais sāls veids ir nātrija hlorīds ar ķīmisko formulu NaCl.
J: Kā veidojas nātrija hlorīds?
A: Nātrija hlorīds veidojas, kad nātrija hidroksīdam pievieno sālsskābi. Šī procesa reakcija ir HCl+NaOH2, iegūstot NaCl+H20+ siltumu.
J: Kā sauc sāļu maisījumus ūdenī?
A: Sāļu maisījumus ūdenī sauc par elektrolītiem.
J: Vai elektrība var šķērsot elektrolītus?
A: Jā, elektrība var plūst caur elektrolītiem, kā arī izkusušiem sāļiem.
J: Kā sāļi pazemina temperatūru, kas nepieciešama, lai šķidrums sasaltu?
A: Sāls var izkausēt ledu, jo tā pazemina temperatūru, kas nepieciešama, lai šķidrums sasaltu. Tāpēc dažkārt ziemā ielas apstrādā ar sāli, ja temperatūra ir tikai nedaudz zemāka par nulli.
J: Kā vēl var izskaidrot sāls lietošanu?
A: Sāli var izskaidrot arī kā jonu savienojumu, kas disociē, veidojot pozitīvu jonu, kas nav ūdeņraža jons, un negatīvu jonu, kas nav hidroksiljons.
